Ar kādām slimībām slimo bērnudārzā?

Mazais ķipars, uzsākot bērnudārznieka gaitas, vairāk slimo un dzīvojas pa mājām, nekā apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Kāpēc tā? Tas ir jautājums, ko paši sev, ģimenes ārstam un bērnudārzam uzdod satrauktie vecāki. Neizpratni vēl lielāku dara interesantie slimību nosaukumi, piemēram, Koksaki vīruss, Epšteina Barra vīruss. Kur palikušas parastās vējbakas, cūciņas un masaliņas?
Visas mūsdienu bērnu slimības ir bijušas arī iepriekš, un nekas jauns mediķiem tas nav. Pediatre ar 40 gadu darba pieredzi Inese Priedīte skaidro, ka mūsdienās slimības izraisa vīrusu infekcijas, nevis bakteriālas infekcijas. “Vīrusu infekcijas ir dažnedažādas un visas pat nevar nosaukt. Pat caureju tagad izraisa vīruss, nevis kā kādreiz, kad bija zināma dizentērija un salmoneloze. Bērniem pamatā ir vīrusu infekcijas, pieaugušajiem tas ir nedaudz citādāk,” teic I.Priedīte. Visvairāk bērni slimo, tieši uzsākot bērnudārza gaitas - to apstiprina arī pediatre. “Visiem vecākiem savā sirdī un dvēselē jāpieņem tas, ka bērni bērnudārzā pirmo gadu slimos kārtīgi. Imunitāte veidojas slimojot. Citādāk tā nevar izveidoties. Nav taisnība mammām, kuras saka, ka bērns slimo, jo viņam nav imunitātes. Tā nav – bērnam veidojas imunitāte un tieši slimojot. Par iesnām, klepu un temperatūru nevajadzētu briesmīgi satraukties. Tas viss ir jāpārslimo,” ir pārliecināta I.Priedīte.

Bērniem bērnudārzā jāslimo!
Jebkurš no vecākiem vēlas, lai bērns slimotu pēc iespējas mazāk, tādēļ meklē veidus, kā pasargāt savus bērnus. “Ar savu lielo pieredzi varu teikt, ka ļoti svarīga ir rūdīšanās. Brīnumzāļu nav. Jo vairāk bērns būs svaigā gaisā, vasarā peldēsies, staigās basām kājām, skries, lēks un ies mežā, jo ātrāk bērns kļūs stiprāks. Jo vairāk tiks turēts istabā, nebūs iespējas sportot, jo vairāk bērns slimos. Tā ir ir mana simtprocentīga pārliecība. Zāles neko nedos! Līdzēt var tikai bērna rūdīšana,” saka I.Priedīte. Viņa ir pārliecināta, ka bērniem pēc iespējas vairāk jāatrodas ārā neatkarīgi no laika apstākļiem. “Bērniem ir jāiet ārā. Varbūt kādam liksies skarbi, bet ar bērnu jāiet ārā arī tad, ja ir iesnas, klepus un maza temperatūra. Nekas bērniem nenotiek. Vai, nelaižot ārā, kļūst labāk? Nē, tāpat slimos,” teic I.Priedīte. Pieredzējusī pediatre akcentē vēl kādu lietu – bērni nevēlas un nedzer pietiekamā daudzumā ūdeni. Tieši nepietiekami uzņemtā šķidruma dēļ reizumis bērni nonāk slimnīcā, kur šķidrumu ievada intravenozi.

Vecas slimības jaunā veidolā
Strādājot Alūksnes slimnīcas bērnu nodaļā, pediatre I.Priedīte novērojusi, ka šoruden ļoti daudziem bērniem ir klepus, augsta temperatūra, pneimonija jeb plaušu karsonis, arī vīrusu infekcijas, kam raksturīga caureja un vemšana. “Aktuāla ir herpes vīrusa infekcija, kas ir ļoti lipīga, gluži kā konjuktivīts. Tā ir vīrusa izraisīta infekcija, nevis bakteriāla. Tomēr maldīgs ir uzskats, ka vecākiem šī slimība nepielīp. Jauni vecāki var iegūt daudzas bērnu infekcijas, jo šī vecāku paaudze nav izslimojusi šīs vīrusu infekciju slimības. Lai gan no skata var likties, ka tās ir vējbakas, bet tā nav. Arī ar vējbakām bērni slimo. Reti, bet slimo. Vējbakas nav pilnībā izskaustas. Arī Epšteina Barra vīruss nav nekas jauns, tā ir vecu vecā infekcija. Vien agrāk tas slēpās aiz angīnas un netika ņemtas analīzes tā noteikšanai. Tagad analīzes ņem un infekcija tiek atrasta. Kā saka – kas meklē, tas atrod. Daudzas slimības ir vecas slimības un bijušas visos laikos. Nav varbūt tādos apjomos kā kādreiz, bet slimības nekur nepazūd,” stāsta I.Priedīte.

Vējbakas - arī vakcinētiem bērniem
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Pienenīte” medmāsa Ludmila Stricka teic, ka bērni slimo gan ar jaunām un nedzirdētām slimībām, gan ar ierastām. Piemēram, šogad pirmo reizi bērnudārzā bērni slimo ar vīrusa infekciju, kam raksturīga augsta temperatūra un izsitumi. “Ir arī slimības, kuras bērniem ir gadu no gada. Katru rudeni aktuāls ir vēdera vīruss, arī iesnas un klepus. Ja salīdzina situāciju pirms pieciem gadiem, tad var teikt, ka tagad bērni ar klepu slimo ilgāk -  vajadzīgs ilgāks laiks, lai izārstētos,” stāsta L.Stricka. Tomēr maldīgs ir uzskats, ka bērni neslimo ar vējbakām, masaliņām un cūciņām. “Pērn mūsu bērnudārzā ar vējbakām slimoja pieci vakcinēti bērni. Jāteic gan, ka vakcinētie bērni slimību izslimoja vieglāk. Savukārt ar masaliņām pērn slimoja divi bērni. Pirms trīs gadiem viens bērns saslima ar epidēmisko parotītu jeb tā sauktajām cūciņām,” stāsta L.Stricka.
Bērnudārzā slimības izplatās ātri – ja saslimst viens, ātri vien sāk slimot arī pārējie. Diemžēl ne visi vecāki ir apzinīgi un uz dārziņu ved arī apslimušus bērnus, tādējādi neierobežojot slimības tālāku izplatību. “Tā ir cīņa. Esmu runājusi ar vecākiem, bet tas atkārtojas atkal un atkal. Ja bērnam ir šķidra vēdera izeja, pāris dienas vajadzētu padzīvot mājās. Taču tā vietā bērnam iedod zāles un ved uz bērnudārzu, bet simptomi neizzūd, un mēs to redzam. Es saprotu, ka vecākiem ir jāstrādā. Ir vecāki, kuri reaģē akūti un sāk slimības ārstēt uzreiz, nevis iekavēti. Tad arī ārstēšanās laiks ir īsāks,” saka L.Stricka. Visvairāk slimo mazāko grupiņu bērni – kamēr adaptējas un pierod.

Šoruden slimo mazāk
Šobrīd tāds īstens slimošanas laiks vēl nav sācies, teic ģimenes ārste Lidija Jukse. Pērn bērni sākuši slimot agrāk un slimojuši ļoti ilgi, līdz pat jūnijam. “Šobrīd slimo maz. Citos rudeņos slimoja vairāk, jo temperatūras kontrasti bija lielāki. Šogad agri sāka kurināt un bērni ir samērā veseli. Kādam ir klepus, iesnas, taču tie ir tikai daži gadījumi. Pagājušajā gadā bērnudārza bērni masveidā slimoja ar vēdera vīrusiem – viena infekcija beidzās un jau sākās nākamā. Bija arī daudz ar konjuktivītu, kas kādreiz bija pavisam reti. Gadās, ka kāds saslimst arī ar vējbakām, bet pirms dažiem gadiem bija pat garā klepus slimnieks.  Pirmsskolas izglītības iestādēs slimības izplatās ātri, savukārt skolas vecuma bērni ir veselīgāki un slimo mazāk,” saka L.Jukse.
Tomēr nemaz tik veselīgi mūsdienu bērni nav, un kā galvenās problēmas L.Jukse min stājas problēmas bērniem un nepilnvērtīgu uzturu. “Runāju ar kādu pavāri, kura atzina, ka bērni ir ļoti izvēlīgi un visu nemaz neēd. Visticamāk, ēd tikai to, ko mājās dod. Vajadzētu ēst pilnvērtīgāk, nevis tikai saldumus. Otrkārt, aktīvi jādarbojas un jāskrien arī pēc mācību stundām, nevis laiks jāpavada pie televizora. Augumā sīkiem bērniem vajadzētu polivitamīnu kursu,” iesaka ģimenes ārste.

Trūkst svaiga gaisa un
kustību
Mūsdienu bērnu veselības stāvoklis ir daudz sliktāks nekā bērniem pirms vairākiem gadiem. Bērnudārza medmāsa ar 17 gadu pieredzi atzīst – bērniem ir vāja imunitāte. “Pie tam nepamatoti bieži tiek dotas zāles. Es kā mediķe uzskatu, ka vispirms jāmēģina ārstēties ar dabiskām metodēm un zāles jādod vien galējas nepieciešamības gadījumā. Jā, ar dabiskām metodēm ārstējot, efekts nav tūlītējs un ārstēšanās prasa ilgāku laiku. Otrkārt, bērniem trūkst fizisku aktivitāšu un svaiga gaisa.  Gadās, ka bērni atsakās staigāt un negrib iet ārā. Protestē, ja liek ģērbties un iet ārā. Ir vēl kāda nianse – ne visus bērnus vecāki saģērbj atbilstoši laika apstākļiem. Tad diemžēl bērns paliek telpās,” saka L.Stricka. Ir vecāki, kuri rīkojas pavisam pretēji – tuntuļo bērnus pārāk biezās drēbēs, pašā rudens sākumā kājās ziemas zābaki un mugurā bieza virsjaka. “Nav nepiemērotu laika apstākļu, bet ir nepiemērots apģērbs. Gribu aicināt vecākus bērnus ģērbt atbilstoši laika apstākļiem. Pastaigāties vajag doties neatkarīgi no tā, kāds laiks ir ārā,” atgādina medmāsa.
Arī pediatre I.Priedīte atzīst, ka bērniem trūkst svaiga gaisa un fizisku aktivitāšu, līdz ar to bērni ir vājāki. “Gribas teikt, ka cilvēkiem trūkst dzīves gudrības, ko vajag un nevajag darīt, vien domā – ar mani tas nekad nenotiks. It sevišķi jauni cilvēki dzīvo uz riska robežas. Ja padomātu, varētu ļoti daudz darīt savas veselības labā. Tikai negribas, jo cilvēks pēc dabas ir slinks. Vecākiem vajadzētu paskaitīt – cik daudz laika kopā ar savu bērnu vai bērniem ir būts svaigā gaisā? Konkrēti - cik stundas. Nedrīkst atrunāties ar aizņemtību darbā. Visos laikos cilvēki ir ļoti smagi strādājuši. Taču tagad bērni sēž iekšā un paši vecāki brīnās, kāpēc bērnam mugura šķība un sirsniņa sāp? Kā var nesāpēt, ja bērns sēž caurām dienām sakumpis pie telefona vai datora! Visas vainas sākas agrāk. Tomēr gribas ticēt, ka cilvēki kļūs prātīgāki. Sapratīs, ka bez naudas un tehnoloģijām ir arī cita dzīve. Iemācīsies viens ar otru sarunāties,” ir pārliecināta I.Priedīte. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Bērna zobi – vecāku atbildība

    Bērna zobi – vecāku atbildība

    Higiēna, regulāras vizītes pie zobārsta un pareizs uzturs ir galvenie veselas mutes stūrakmeņi, uzsver zobārstes Valentīna Hrikina un Vera Gņedova....

  • Minifutbola čempionātā - bronza

    Minifutbola čempionātā - bronza

    Septembra beigās Balvos norisinājās Latvijas Futbola federācijas Ziemeļaustrumu reģiona minifutbola 7:7 turnīrs, kurā piedalījās arī alūksnieši....

  • Centīsies progresēt

    Pagājušās nedēļas nogalē Lietuvā, Kauņā, trīs dienas norisinājās Pasaules kausa 3.posms velo orientēšanās elites sportistiem, kurā plašā sastāvā...

  • Skolotājs kā draugs 7

    Skolotājs kā draugs

    Bejas pamatskolas sākumskolas klašu skolotāja Lidija Stebere izpelnījusies vislielāko atzinību  Alūksnes un Apes novadu laikraksta “Alūksnes Ziņas”un...

  • Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Simfoniskā orķestra koncerts un Dailes teātra viesizrāde

    Oktobris Alūksnē kultūras pasākumos ienesīs izsmalcinātu, klasisku un kvalitatīvu noskaņu. 2.oktobri Alūksnes Kultūras centrā sagaidīsim ar...

  • Kalnu riteņbraucēji noslēdz sezonu

    Ar seriāla “SEB MTB” pēdējo posmu un “Hānjas 100” sacīksti lielākā daļa Alūksnes riteņbraucēju liek punktu šai sezonai. Beidzies viens no Latvijas...