Ar kaķa pašapziņu un tīģera mērķtiecību

Ja tu strādā kā zirgs, esi noguris kā suns, izsalcis kā vilks un dusmīgs kā lauva, tad ir jādodas pie veterinārārsta. Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes priekšnieks Marģers Kamerāds tagad pats neārstē, bet arvien ir gatavs palīdzēt.

Ja tu strādā kā zirgs, esi noguris kā suns, izsalcis kā vilks un dusmīgs kā lauva, tad ir jādodas pie veterinārārsta. Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes priekšnieks Marģers Kamerāds tagad pats neārstē, bet arvien ir gatavs palīdzēt.
"Ārsti rūpējas par atsevišķu cilvēku, bet veterinārārsti - par visas cilvēces veselību. Tāda ir mūsu darba misija," viņš atzīst.
Mācoties Smiltenes tehnikumā, zemgalietim Marģeram iepatikās Vidzemes daba, tāpēc vēlējās te palikt. Tagad viņš atzīst, ka acīmredzot tā bija lemts. Gandrīz visu laiku M.Kamerāds ir strādājis savā specialitātē, pakāpjoties pa dienesta kāpnēm no feldšera līdz pārvaldes vadītājam. Izaugsmi sekmējusi nepārtraukta izglītošanās, ko viņš turpina arī tagad.
Izglītība palīdz attīstīties
Tehnikumā Marģers iepazinās ar Ausmu, un abi kopā ir visus šos gadus - darbā un mājās. "Tā nu ir iznācis, ka biju kursa vecākais tehnikumā, Lauksaimniecības akadēmijā un arī tagad. Bet mājās galavārds pieder Ausmai," secina vīrietis. Ausma ir no Liepnas. Viņai pēc tehnikuma beigšanas vajadzēja strādāt Veclaicenes kolhozā. Tā bija ekonomiski vāji attīstīta saimniecība. "Kad pārnācu uz šo pusi 1976.gadā, viss Alūksnes rajons salīdzinājumā ar Valmieras un Valkas rajonu bija atpalicis apmēram par desmit gadiem. Te dzīvnieku ārstēšanā nelietoja nepārtrauktas darbības injektorus, bet citur tie bija jau noiets etaps. Tur lietoja modernākus instrumentus, par ko šajā pusē pat nerunāja. Varbūt tas izskaidrojams ar to, ka tolaik tikai septiņiem veterinārajiem darbiniekiem bija augstākā izglītība," atceras M.Kamerāds.
Ne tikai Ausma un Marģers, arī citi veterinārārsti mācījās neklātienē Lauksaimniecības akadēmijas Veterinārijas fakultātē. "Katrs cilvēks var izstarot gaismu. Sākumā tā ir tikai ap viņu pašu. Jo vairāk tas staro un dod gaismu jeb zināšanas citiem, jo gaismas loks plešas lielāks," salīdzina veterinārārsts. Pagājušajā gadā Alūksnes rajona pārvalde minēta starp labākajām valstī. "Negribu lielīties, bet protam strādāt. Un mums ir, ar ko lepoties. Esmu gandarīts, ka šogad darbu sāks divi jauni veterinārie ārsti. Tā bieži nemēdz būt, ka rīdzinieks atnāk uz attālu rajonu un ka madoniete labāk izvēlas šo pusi, kas nebūt nav prestiža," pauž pārvaldes vadītājs. Jaunie speciālisti saņems atbalstu, lai sāktu savu biznesu. Veterināro specialitāti apgūst arī rajona pagastu jaunieši.
Vēlas pētīt un izzināt
"Mums ir jāizglītojas pašiem un jāizglīto citi. Zinātnieki izstrādājuši ģenētiski modificētu pārtiku. Kas tā ir? Ko spēj dot? Vai un kā to izmantot? Zinām, ka alkohola un tabakas izstrādājumi ir kaitīgi. Bet nelielās devās cilvēki tos var lietot," salīdzina Marģers. Deviņdesmito.gadu vidū viņš neilgi strādāja par ķīmiķi. Radās vēlme studēt maģistratūrā un pētīt savu "sapņu tēmu" - afolotoksīni jeb pelējuma sēnītes izdalītie toksīni un to nelabvēlīgā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību. Tā vēl nav apgūta! Bet būtu ļoti svarīgi zināt, ka pelējums ārējo apstākļu ietekmē var kļūt indīgs. Pelējums jeb penicilīns rada afolotoksīnu, kas dzīvnieka un cilvēka organismā veicina audzēju attīstību. "Mani kā pārtikas kontroles inspektoru uztrauc baltmaize, kas trešajā dienā pelē. Vajadzētu pētīt, kāpēc tā notiek," vēlas M.Kamerāds. Viņš uzskata, ka nepietiekama ir informācija arī par E vielu iedarbību. Tās ir pārtikas krāsvielas, irdinātāji, konservanti un citas, pavisam vairāki tūkstoši. To daudzumu pārtikā vairāk kontrolēs.
M.Kamerāds turpina mācības Daugavpils universitātē, kur apgūst sabiedrības un iestāžu vadības programmu. Viņam patīk mācīties. "Tagad ir daudz mācītāju no malas, kas kritizē visu. Bet kāpēc tad paši nav tajā vietā un nedara tā, kā uzskata par pareizu? Esmu kopā ar sava vecuma un jaunākiem studentiem, kas grib zināt un diskutēt, kā varētu panākt labākus rezultātus," spriež Marģers. Studijās viņš apgūst psiholoģiju, estētiku, ētiku, politoloģiju, zinātnisko darba vadību un likumdošanas pantu piemērošanu. Programmā ir iekļauta arī franču valoda. "Meitas draugs mācās franču valodu. Varam parunāties, tiesa, viņam ir ceturtais līmenis, bet es sāku," atklāj Marģers.
Neceļas roka iemidzināt
Kamerādu ģimene ir audzējusi dažādus mājlopus, arī kazas. Marģers atzīst, ka velna ģīmji ir interesanti. Arī kaimiņiem pielipusi "kazu slimība". "Kaza ir patīkams dzīvnieks, bet tai ir savas prasības. Un tās nevar ierobežot! Ja gribas nograuzt kādu puķi, krūmu vai stādu, tad to arī izdarīs," pauž vīrietis. Tagad mājās ir tikai četri, nē, pat pieci (!) kaķi. Katram ģimenes loceklim - savs. Neviens no tiem nav pirkts vai saņemts dāvanā. Tie ir no nāves paglābti nelaimīgie, kas atnesti uz veterināro klīniku eitanāzijai. "Katram ir savs bēdu stāsts. Pēdējie trīs kaķīši bija nāvei nolemti Jāņu dienā. Man necēlās roka... Apzvanīju kolēģus, vienu paņēma, bet divus aiznesu mājās. Tā viņi dzīvo ģimenē," stāsta Marģers.
Visi ir parasti kaķi, izņemot vienu pieklīdušo siāmieti. Katram ir savs raksturs un arī ēšanas paradumi. Vienam garšo jogurts, otram - desa, trešajam - zivs, ceturtajam - sausā barība, piektajam - mannas putra. "Pats esmu Tīģera gadā dzimis, tātad kaķu dzimtas pārstāvis. Tie ir tīrīgi dzīvnieki un neatkarīgi," viņš lepojas ar saviem "ciltsbrāļiem" . Kaimiņi Kamerādu murrātājus pazīst. Pie tiem nāk arī apkārtējo māju kaķi, jo visiem ir draugi. Par to nav jāuztraucas, jo dzīvnieki ir kastrēti un sterilizēti. M.Kamerāds uzsver, ka tad kaķis kļūst mīlīgāks un ir mājas sargs. Tiesa, palaidnības dara tāpat. Ielien ledusskapī, cepeškrāsnī vai gadu mijas naktī pazūd. Pēc tam izrādās - kaķis devies līdzi uz pagrabu un tur palicis. Visi kaķi noteikti ir klāt, ja kādu moka stress.
Darbs gandarī
Tikpat mīļas vetārstam ir govis. Diemžēl darbā ar tām saskare bijusi galvenokārt kritiskās situācijās. Ir gadījies, ka govs vairākas dienas nevar atnesties. Tā guļ uz kūts grīdas un liekas - nav citas izejas, kā izbeigt dzīvnieka mokas. "Aizbraucām četri vetārsti un izvilkām teļu. Tas bija nedzīvs, bet govs atlaba. Laikam ir kāds augstāks spēks, kas dod brīnumainu glābiņu," secina veterinārais ārsts.
Citreiz Lieldienās aicināja glābt govi. Visapkārt bija daudz cilvēku jautrā prātā, kas "palīdzēja" ar padomiem un jokiem. Kad M.Kamerāds bija izdarījis ķeizargriezienu, viņam pietrūka spēka. "Piezvanīju kolēģim Ingusam, lai atbrauc palīgā. Kopīgi izņēmām teļu un sašuvām vēderu," atceras Marģers. Viņš uzsver, ka vienam ārstam ir grūti palīdzēt mājlopiem sarežģītās dzemdībās. Var piekrist, ka veterinārā speciālista darbs ir netīrs. Reizēm ir gadījies gulēt mēslos vai dubļos. Jā, arī specifisko smaržu pēc tam ir grūti nomazgāt. Un tomēr ne ar ko nevar salīdzināt gandarījumu, kad izdevies palīdzēt.
Sarunājas ar puķēm
Kad ir brīvs laiks, Marģeram patīk gatavot. Bada pankūkas sirsniņu pannā, bubertu vai debesmannu, ķiļķenus ar dažādiem pildījumiem, maizes zupu... "Man sagādā prieku pacienāt citus ar kaut ko garšīgu," skaidro vīrietis. Kamerādu dārzā ir daudz puķu: lilijas, hiacintes, ziemcietes. Ir bijusi kaktusu, rožu, dāliju un citu puķu "ēras", kad dominē viena veida ziedi. M.Kamerāds secina, ka katram vecumam bijušas atbilstošas puķes. Viena istaba atvēlēta puķēm. Tagad tajā ir daudz kallu. Vasarā pie mājas būs kallārijs - apaļa dobe, kurā ir tikai šie ziedi. Marģers secinājis, ka puķes nevar dot visiem, jo nereti gadās - atdodas pavisam, un mājās palikusī puķe sāk nīkuļot. Viņš norāda, ka vislabākās puķes ir līdakaste un mājas svētība. Ar tām vajag runāties, lai saņemtu pozitīvu enerģiju. Bet kallai jāsaka, ka tā ir ļoti skaista.

Citu datumu laikraksti

  • Rīkos filozofisku diskusiju

    Bejas interešu klubiņa “Pīlādzis” dalībnieces 22.janvārī pulksten 12.00 filozofiskā diskusijā dalīsies pārdomās par tēmu “Logs”.Bejas interešu...

  • Rosinās pārcelt darbdienas

    Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien valdība lems par vairāku 2004.gada darbdienu pārcelšanu.Lai efektīvāk izmantotu darba laiku, šodien...

  • Vēlas zināt iedzīvotāju viedokli

    Ministru kabineta komitejas sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas projekts “Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes”.Ministru kabineta...