Ar ko ES atšķiras no PSRS?

Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis.

Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republikas, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstis. Abas ir pastāvējušas vismaz 50 gadus (PSRS līdz tās sabrukumam pastāvēja 69 gadus, ES pastāv 52 gadus).
Abu veidojumu sastāvdaļas apjoztas ar ārējo robežu, ir centrālais budžets, par ekonomiku lemj centrā, ir vienota valūta, kā arī centrālā banka, karogā ir dzeltena zvaigznīte. Tomēr, neraugoties uz karoga krāsu, atšķirību ir daudz vairāk nekā kopīgā.
1. Iestāšanās
Latvijas pievienošana PSRS 1940.gadā bija militāra okupācija, kurai sekoja dekoratīvs Augstākās padomes lēmums. Iestāšanās ES ir dalībvalstu tautu izvēle, ko pauž vai nu ar vēlēta parlamenta lēmumu, vai arī tā ir izteikta visas tautas nobalsošanā. Iestāšanās Eiropas Savienībā notiek brīvprātīgi, pamatojoties uz tautas nobalsošanas rezultātiem, turklāt ir konkrēti nosacījumi, kas ļauj vairāku gadu gaitā pirms iestāšanās novērtēt dalības ieguvumus.
2. Izstāšanās
PSRS Konstitūcijā bija paredzēta izstāšanās iespēja, taču izstāties nevarēja. Turpretim ES pamatlīgumos nav paredzēta izstāšanās iespēja, taču izstāties var (Grenlande izstājās 1985.gadā). ES balstās uz brīvprātības un demokrātijas principiem, tādēļ, ja kādas valsts pilsoņu vairākums izlemtu, ka dalība ES kaitē viņu interesēm, nekas nedrīkstētu viņus aizkavēt to pamest. ES Konvents ierosinājis ES konstitucionālajā līgumā iekļaut pantu par dalībvalstu brīvprātīgu izstāšanos.
3. Simboli
Atšķiras karoga krāsa. Būtiskākā atšķirība izpaužas galvenā simbola – zvaigznes -izmantošanā. PSRS karogā bija viena zvaigzne un proletariāta diktatūru simbolizējošais āmurs un sirpis. Katras bijušās PSRS republikas karogā bija jāiekļauj šie simboli. Eiropas Savienībai ir viens zili zvaigžņotais karogs, kas simbolizē nevis varu, bet pilnību un harmoniju - 12 apustuļus, 12 stundas dienā un 12 - naktī, 12 mēnešus gadā un 12 zodiaka zīmes. Katras dalībvalsts karogā nav nekādas vienojošas zīmes. Svētku dienās PSRS laikā pie visām ēkām līdzās republikas karogam bija jāizkar arī PSRS karogs. ES neprasa ES karoga lietošanu valsts svētkos līdzās valsts karogam.
4. Savienība
Kaut abu veidojumu nosaukumā ir vārds "savienība", PSRS bija federācija, bet ES ir konfederācija. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstis saglabā suverenitāti, savus pastāvīgos valsts varas institūtus, tiesu sistēmu un likumdošanu. Turpretim federācijā suverenitāte pieder centrālajai valsts varai, kā tas ir ASV un Krievijā.
5. Galvaspilsēta
PSRS bija viena galvaspilsēta, bet ES tādas nav – vadošās institūcijas atrodas Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā, bet dažādās aģentūras – katrā dalībvalstī.
6. Valoda
PSRS bija viena oficiālā valoda - krievu valoda. ES nav tādas oficiālās valodas, ES pieņem un respektē visu dalībvalstu valodas, tās ir oficiālās ES valodas un tiek izmantotas institūciju darbā.
7. Nauda
Visām PSRS republikām bija viena valūta - rublis. Pašreizējām 15 ES dalībvalstīm ir iespēja vai nu saglabāt nacionālo valūtu vai pieņemt vienoto valūtu - eiro. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija izvēlējās saglabāt savu valūtu, pārējās dalībvalstis pievienojās eirozonai. Tiesa, jaunajām dalībvalstīm referendumā, kurā balsos par pievienošanos ES, jābalso arī par pievienošanos eiro zonai.
8. Nodokļi
PSRS bija viena nodokļu sistēma, nodokļus iekasēja centrālajā budžetā. ES katrai valstij ir sava nodokļu sistēma, budžets, nodokļus iekasē katra nacionālā valsts. Katra nacionālā valsts veic noteiktas iemaksas ES budžetā, kas nedrīkst būt lielākas par 1,27 procentiem no iekšzemes kopprodukta, bet faktiski tās nepārsniedz 1,04 procentus.
9. Sociālie jautājumi
PSRS sociālos jautājumus lēma centralizēti un iedzīvotājiem deva vienādas sociālās garantijas neatkarīgi no tā, cik savienotā republika vai cilvēks bija iemaksājis centrālajā budžetā (izņēmums bija CK nomenklatūras pensionāri). Eiropas Savienībā sociālie jautājumi paliek katras dalībvalsts pārziņā un risināmi atkarībā no tās iespējām. Latvijai kā trūcīgākajai valstij šī patstāvība ES sastāvā būtu vissāpīgākā.
10. Karaspēks
PSRS bija vienoti bruņotie spēki, un nebija iedomājami kādi republikas pakļautībā esoši militārie formējumi. ES neapvieno un nekomandē valstu nacionālās armijas. Vienīgais izņēmums: ES veido 60 000 vīru lielu ātrās reaģēšanas karaspēku krīzes situācijām, kas nodarbotos ar miera uzturēšanu politiski nestabilajos reģionos. Arī to veido no nacionālo valstu armiju daļām. ES spēku atrašanās kādā dalībvalstī bez tās parlamenta piekrišanas nav iespējama.
11. Tiesībaizsardzība
PSRS bija vienota milicija un centrālajai varai pakļauta tiesa un prokuratūra. ES katrai valstij ir savas tiesībaizsardzības institūcijas: policija, tiesu sistēma. Eiropols nodarbojas galvenokārt ar starptautisku smago noziegumu apkarošanu sadarbībā ar nacionālo valstu policiju.
12. Robežas
Kā bijušās PSRS, tā ES pazīme ir kopīga ārējā robeža, taču ES robežas katrā nacionālajā valstī apsargā tās robežsardze, bet PSRS tās sargāja Valsts drošības komitejai pakļauts karaspēks.
13. Ekonomika
PSRS bija centralizēta plānveida ekonomika, stingra kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu kustības kontrole. ES vienotā ekonomiskā telpa funkcionē pēc tirgus ekonomikas principiem. ES panākusi brīvu kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu kustību, vadošais ekonomikas dzinulis Eiropas Savienībā ir konkurence.
14. Īpašums
Zeme un ražošanas līdzekļi PSRS bija valsts īpašums, kas skaitījās "visas tautas īpašums", bet ko faktiski pārvaldīja kompartijas nomenklatūra. Turpretim Eiropas Savienībā ekonomikas attīstība balstās uz iniciatīvu un privātīpašumu.
15. Ideoloģija,
valsts iekārta
PSRS bija raksturīga totalitāra valsts ar komunisma ideoloģiju, visās republikās izveidoja identisku valsts iekārtu. Republikās pastāvēja formāls parlamentārisms. PSRS demokrātija bija dekoratīva – Augstāko padomi ievēlēja pēc vienpartiju saraksta. ES valda demokrātija, liberālisms, katra valsts pati veido valsts iekārtu. ES ir valstis, kurās pastāv konstitucionāla monarhija, prezidentālas republikas un parlamentāras republikas.
ES Parlamentā ievēlē dažādu partiju pārstāvjus, arī to partiju pārstāvjus, kuras vēršas pret pašu ES ideju. Turklāt ES augstākās lēmējinstitūcijas vadību ik pēc sešiem mēnešiem pārņem kāda no dalībvalstīm, tātad arī Latvija pusgadu vadīs Eiropas Savienību.
16. Iespēja
ietekmēt lēmumu
Eiropas Savienības pārvaldē būtisku jautājumu lemšanā ikvienai dalībvalstij ir veto tiesības un visus jautājumus izlemj uz vienošanās pamata. Turpretim PSRS ar savienoto republiku interesēm varēja nerēķināties.
17. Subsidiaritāte
Subsidiaritātes princips regulē kompetenču sadalījumu starp centru un dalībvalstīm. Eiropas Savienība lemj vienīgi tad, ja dalībvalstis saviem spēkiem nespēj pilnībā sasniegt izvirzītos mērķus. Turpretim Padomju Savienība republiku līmenī lemšanai atstāja tikai mazāk nozīmīgos jautājumus.
18. Cilvēka pamattiesības
PSRS bija ierobežota vārda brīvība, iespējas brīvi pārvietoties, pastāvēja cenzūra un represīvais mehānisms vārda brīvības apspiešanai, bija aizliegts izdot laikrakstus, kuros pausti citādi uzskati. ES ir iespēja brīvi paust viedokli.
19. Sabiedrība
PSRS visas sabiedriskās organizācijas vadīja Komunistiskā partija. Nepieļaujama bija cilvēku brīva pulcēšanās organizācijās, kas pauda citādus uzskatus. Piketi un streiki netika pieļauti. ES pastāv ne tikai pulcēšanās brīvība, bet pilsoniskas sabiedrības attīstību (pilsoņu iesaistīšana pārvaldē un sabiedriskajā dzīvē) veicina.
20. Intereses
PSRS plānveida ražošana bija vērsta uz iedzīvotāju elementāro vajadzību apmierināšanu, nedomājot par sekām ilgākā termiņā. Eiropas Savienības politika vērsta uz tās iedzīvotāju – patērētāju interešu aizstāvēšanu. Tieši patērētāju veselības saglabāšanas nolūkā ir noteikti pārtikas un vides standarti. Eiropas Savienības politika nosaka lētākas cenas precēm, atvērtas robežas, ir ļauts izpausties brīvai konkurencei, kā arī novērsts uzņēmumu monopolstāvoklis.

Citu datumu laikraksti

  • Svaigu puravu salāti

    Puravu salātu pagatavošanai nepieciešams: puravs, vidēja lieluma gurķis, ābols, puscitrons un nedaudz sīpolloku.Puravu salātu pagatavošanai...

  • Puravus dēvē par vitamīnu banku

    Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var dēvēt par vitamīnu banku.Pēc garšas maigākos sīpolu "radiniekus" puravus pamatoti var...

  • Ko mēs esam uzzinājuši no kinofilmām?

    Ja uz vientuļa ceļa mašīnai saplīst riepa vai gadās kāda cita ķeza, arī mobilajam nosēdīsies akumulators vai nebūs zonas.Ja uz vientuļa ceļa mašīnai...

  • Latvijas ierēdņi kalpos Latvijai

    – Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem?– Vai Latvijas ierēdņiem būs jāstrādā pēc Latvijas vai pēc ES likumiem? - Pēc...

  • Medniecības noteikumi daudz nemainīsies

    – Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši?– Vai mainīsies medniecības noteikumi? Ja jā, tad - kas tieši? Kur ar tiem var...

  • Eiropas Savienības valstīs glābj purvus

    Pārsteidzoša ir Eiropas kultūras daudzveidība ar trokšņainajām ielām Romā, modernajiem muzejiem Berlīnē un slavenajiem Lisabonas tramvajiem.Pārsteidzo...

  • Annijas bode

    Viņa vienkārši bija sev iestāstījusi, ka tā ir viņas svētā misija - viņai tas ir uzlikts no augšas. Jo - kāpēc tad viņi meklē tieši ceļu pie Annijas?...

  • Alkohola un cigarešu pārdošana tirgū nav problēma

    Pašvaldību ministrs Ivars Gaters pievienojas iekšlietu ministra Māra Gulbja iniciatīvai aizliegt tirgos pārdot cigaretes un alkoholu.Pašvaldību...

  • Vai kečups ir labs?

    Žurnālā "Veselība" maijā lasiet: numura intervija: LTV ziņu raidījuma vadītāja Ilva Liepiņa cenšas kļūt par optimisti.Žurnālā "Veselība" maijā...