Ar laimes putnu plaukstā skatās ikdienai acīs

Viņa ir kā miglaina diena - pilna ar smagām asarām, caur kurām gluži kā pasakā redzama viņas ienākšana šajā pasaulē.

Viņa ir kā miglaina diena - pilna ar smagām asarām, caur kurām gluži kā pasakā redzama viņas ienākšana šajā pasaulē. Alūksnietes, biroja "Aprūpe mājās" sociālās darbinieces Evijas Tralmakas dzīves kredo ir izteikts Aksela Muntes vārdiem: "Dzīvo šai dienai, gādā, lai dzīvei būtu jēga un vērtība."
Ar laimes putnu plaukstā viņa skatās ikdienai acīs. Viņas bērnu dienu sapņiem pietrūka medus salduma, arī vēlāk ziedu ir maz.
Cerēja, ka notiks brīnums
Evija dzimusi Gulbenes rajonā, Beļavas pagasta "Rūķīšos", Āriņu ģimenē. No mammas Vandas viņa uzzināja, ka pirms viņas jau bijuši divi bērni - māsa un brālis, kuri kara laikā saslimuši ar difteriju un sen jau aizsaulē. Evija palika vienīgā šīs dzimtas atvase. Pirmās zinības ieguvusi Krišjāņa Valdemāra pamatskolā, pēc tam mācījusies Gulbenes vidusskolā. Šajā laikā meitene saņēmusi pirmo lielāko triecienu - no dzīves aizgāja vistuvākais cilvēks pasaulē - mammīte. To dienu notikumus atceroties, Evijas acis pieplūst asarām. Toreiz četrpadsmit gadus vecās pusaudzes sirds vai lūzusi aiz sāpēm par zaudējumu. Katru dienu ciemojoties slimnīcā, viņa cerējusi, ka notiks brīnums un mamma kādu dienu atveseļosies.
Vienai pašai jālauž ceļš dzīvē
Atguvusies no lielā zaudējuma, meitene sapratusi, ka ceļš dzīvē būs jālauž vienai pašai.
Viņa stingri apņēmusies iestāties vakara vidusskolā un pelnīt iztiku, tāpēc sākusi strādāt par sanitāri tajā pašā slimnīcā, kur ārstējusies mamma. Kā pati atzina, citas iespējas lauku meitenei bez pazīšanās nav bijis. "Darbinieki mani pazina un man uzticējās. Kad man palika pilni 16 gadi, skaitījos pilntiesīga darbiniece," atceras Evija.
"Pēc vakara vidusskolas mani uzņēma 4. medicīnas skolā, pēc tam norīkoja strādāt uz Alūksni. Toreiz galvenais ārsts bija dakteris Skulte. Pie viņa es strādāju par medmāsu visās nodaļās, vēlāk - par pediatra palīgu. Nodibināju ģimeni, vīrs bija ilzenietis. Man bija 23 gadi, kad kļuvu par Jāņa Tralmaka sievu. Mūsu kāzas notika 1969. gada oktobrī - tajā dienā spīdēja saule, krita lapas, bet nākamajā dienā augļu pilnajos zaros jau sagūla sniegs. Pēc gada mums piedzima meita Ingūna, trīs gadus vēlāk - dēls Normunds," stāsta Evija.
Cilvēkiem vajag nesavtīgu mīlestību
Bērni auga. Lai vieglāk būtu viņus iekārtot bērnudārzā, Evija sāka strādāt bērnudārzā "Tornītis", taču tur izcēlies ugunsgrēks un darba vairs nebijis. Viņai piedāvāta vecākās medmāsas vieta pansionātā "Alūksne". Evija priekšlikumu pieņēmusi.
"Es pie viņiem gāju kā pie savas mammītes. Pamazām pieradu pie darba īpatnībām, arī emocionāli kļuva vieglāk. Sapratu, ka ar šiem cilvēkiem vajag aprunāties, viņiem vajag nesavtīgu mīlestību. Pēc septiņiem tur pavadītajiem gadiem atkal aizgāju strādāt uz slimnīcu," klāsta Evija.
Lai grūtajā brīdī varētu sniegt morālo atbalstu
Tajā laikā viņa uzzinājusi par vīra nedziedināmo slimību. Turpmākie pieci gadi pagājuši šķiršanās ēnā. Tie bijuši mīļuma pilni. Evija saprata, ka vīram arvien vairāk būs nepieciešama viņas aprūpe, tāpēc domāja par darba maiņu. Tajā laikā sāka veidoties birojs "Aprūpe mājās", un Evija konkursa kārtībā tiek pieņemta darbā. Vīrs ārstējies slimnīcā Rīgā, gribējis apsveikt savu māmuļu 80 gadu jubilejā. 2. februārī ieradies apsveikt gaviļnieci, 5.februārī viņa vairs nebijis. "Vīram toreiz bija 52 gadi, nu jau vairāk nekā trīs gadi pagājuši, kopš viņa vairs nav. Oktobrī atzīmētu 35 gadu laulības jubileju," ar asarām acīs stāsta Evija.
Vīra slimības laikā Evijai radusies nepieciešamība sakārtot savu iekšējo pasauli, saprast, kāpēc viņai uzlikti šādi pārbaudījumi. Nu jau sešus gadus viņa ir Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes locekle. Tagad Evija palīdz saviem aprūpējamiem aiziet uz dažādu konfesiju baznīcām, kopā lūdz Dievu par viņu vajadzībām. Kā pati saka, aprūpētājs ir vienlīdz vajadzīgs visiem, nav svarīgi, kāda ir viņa reliģiskā pārliecība. Visgrūtāk esot samierināties ar nāvi. Viņa ļoti pārdzīvojot, ja kāds no viņai uzticētajiem cilvēkiem aiziet šīs dzīves. Lai grūtajā brīdī varētu sniegt morālo atbalstu, Evija Latvijas Kristīgajā akadēmijā mācījās tālākizglītības kursos un saņēma sertifikātu "Mirstoša cilvēka garīgā aprūpe".
Dvēseles sāpes remdē darbs dārzā
Evija neslēpj, ka pārdzīvo jebkuru šķiršanos. "Ļoti skumji, ja kādam ar manām zināšanām vien nepietiek un turpmāk jādzīvo pansionātā, kur aprūpe ir daudzpusīgāka. Cilvēkiem ir grūti šķirties no ierastā dzīvokļa, no tās sociālās vides, kur viņi gadiem ir dzīvojuši. Tādās reizēs es palīdzu samierināties ar gaidāmajiem notikumiem. Eju ciemos uz slimnīcu. Arī viņi mani ir pieņēmuši kā ģimenes locekli. Parasti cenšos būt mundra un pastāstīt labākās ziņas," saka Evija.
Viņas meita pēc studijām Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā strādā bērnudārzā - privātskolā "Patnis". Dēls galvaspilsētā darbu atradis datorservisā. Abiem ir ģimenes, bērni. Ingunas vecākajai meitai Kristīnei jau 13 gadu, jaunākajai mazmeitiņai Emīlijai, dēla Normunda meitai, rit trešais mēnesis.
Evija saka, ka lielākās dvēseles sāpes viņa remdē, strādājot dārzā. Tā bijis arī pēc vīra nāves, kad fiziskais nogurums ņēmis pārsvaru un viņa garīgi jutusies stiprāka. Evija uzskata, ka pilsētas robežās varētu būt sociālā māja, kurā cilvēki nejustos atstumti un būtu tuvāk sabiedrībai.
Mūsu saruna notiek Evijas atvaļinājuma laikā, taču domās viņa ir pie savējiem. Citādi nevarot, jo ikvienam no viņiem ir ierādīts kāds sirds stūrītis.

Citu datumu laikraksti

  • Nezina, pa kuru laiku aizskrējusi dzīve

    Veclaicenietis Viktors Plaums zina, kāda vērtība ir smagam un grūtam darbam, cik salda garša ir maizes kumosam.Veclaicenietis Viktors Plaums zina,...

  • Mudina bērnus lasīt grāmatas

    Lai veicinātu bērnu lasītprieku un vēlmi apmeklēt Jaunalūksnes pagasta Kolberģa bibliotēku, tajā rīko interesantus lasīšanas maratonus.Lai veicinātu...

  • Kaķi un suņi vairs nedrīkst ceļot bez pasēm

    Suņu un kaķu īpašniekiem, kas kopā ar mīluli uz kādu Eiropas Savienības dalībvalsti dosies pēc 1.oktobra, uz robežas vajadzēs uzrādīt ne tikai savu,...

  • Divas taisnības - viena vēsture

    Pagājušajā nedēļā bija vairāki politiski sabiedriski notikumi. Pēkšņās premjera Induļa Emša problēmas ar veselību neietekmēja Latvijas politikas...

  • Sāk ganīties pirmās gaļas šķirnes govis

    Gaujienas pagasta zemniekam Andrim Jegorovam atvestas gaļas šķirnes baltas, melnas un brūnas govis, kas turpmāk ganīsies Ziemeļgaujas ielejā un...

  • Rīko Rudens balli un savdabīgu loteriju

    Gandrīz 200 ilzeniešu sestdien tikās Rudens ballē, kur lustējās, saņēma pateicību no pagasta padomes un piedalījās loterijā, kurai laimestus bija...