Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar latvāņiem katrs cīnās, kā var un grib 1

20.gadsimta četrdesmito un piecdesmito gadu mijā kā perspektīvi lopbarības un medus augi no Kaukāza reģiona Latvijā tika ievesti latvāņi. Mūsdienās invazīvā suga rada galvassāpes ne vien Latvijas, bet arī visas Baltijas un citu Eiropas valstu dabas aizsardzības institūcijām un iedzīvotājiem, jo straujās izplatības dēļ apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes, rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi un cilvēka veselībai.

Dzimtene Kaukāzā
Pēc zinātniskiem pētījumiem latvāņu pārņemto teritoriju skaits dubultojas katrus 14 gadus, informē Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Pirms vairākiem gadiem Latvijā darbojās speciālistu grupa, kas tika izveidota latvāņu ierobežošanai. Tās dalībnieki, starp kuriem bija arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauksaimniecības fakultātes emeritētais profesors Andris Bērziņš, konstatēja, ka latvāņiem apaugušās teritorijas ik gadu izplešas par vismaz desmit procentiem. Kaukāza reģionā latvāņu izplatību no vienas puses dabiski ierobežo kalni, bet no otras puses – biezi boreāli meži. Latvijā tiem šādu ierobežojumu nav. Pie mums latvāņi plaši sastopami pamestās zemēs, lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, cilvēka ietekmētos biotopos un urbanizētos apgabalos, atklātās platībās, krūmos, mežos, ceļmalās, grāvmalās, pie ūdenstilpēm. Ja latvāņa sēklas iekrīt ūdenī, tās var aizceļot tālu no mātes auga. Strauju izplatību veicina bagātīgās ziedkopas, kurās pēc ziedēšanas nobriest milzīgs daudzums (20 tūkstoši un vairāk) sēklu. Tās izplatās cilvēka darbības, augsnes pārvietošanas ietekmē, ar dzīvniekiem un putniem.

Ieskābējot kodīgums pazūd
Savulaik latvānis tika uzskatīts par perspektīvu lopbarības augu, tāpēc 20.gadsimta vidū Latvijā intensīvi sāka audzēt vienu no tā sugām – Sosnovska latvāni. Pļaujot vairākas reizes sezonā, latvāņu ražība varēja sasniegt 800–900 centnerus no hektāra. Augu zaļā masa satur daudz ogļhidrātu un olbaltumvielu, bet maz kokšķiedru, to jauca ar rudzu salmiem. Mūsdienās latvāņu audzēšana ir aizliegta. «Latvāņu ievešana Latvijā bija pārdomāts solis, tikai neviens nedomāja, ka rezultāts būs tāds. Barkavas saimniecība pirmā sāka tos audzēt kā vērtīgu lopbarības augu, sevišķi vērtīgs tas ir skābbarības ražošanā. Ieskābējot kodīgums, kas dzīvniekiem un cilvēkiem izraisa apdegumus, pazūd,» skaidro profesors A.Bērziņš.
Viņš uzsver, cik svarīgi latvāņu audzēšanā bija ievērot piesardzību, jo viena pieķērusies sēkla var aizceļot kilometriem tālu un pārņemt jaunas teritorijas. Profesors min kādu piemēru, kad cilvēks ir padevies cīņā ar latvāņiem. Alojas pusē mežā tika atrasti daži augi, bet, nespējot tikt ar tiem galā, zemes īpašnieks pārtrauca mājas celtniecību. Pirms gadiem latvāņu ierobežošanas grupai iesūtītajos ziņojumos iedzīvotāji bija rakstījuši, ka invazīvos augus izdevies uzvarēt izpļaujot. Tomēr A.Bērziņš domā, ka ar pļaušanu vien nebūs līdzēts. Piemēram, Karēlijā atsevišķi augi regulāri apgriezti 15 gadu garumā. Tie saglabājuši savu veģetācijas spēju tik ilgi, kamēr dabūjuši noziedēt, un tad dabiski atmiruši. Profesors piebilst – latvāņa sēklu krājumi augsnē ir milzīgi!

Izkaptij, lopiem un ķīmijai jāstrādā kopā
Speciālisti iesaka vairākus latvāņu apkarošanas veidus. Pirmā ir mehānisko paņēmienu metode, kas ietver auga izduršanu ar lāpstu pavasarī, vairākkārtēju augu pļaušanu, mulčēšanu, ziedu čemuru nogriešanu. Cīņā ar latvāņiem var izmantot arī ķīmiskos līdzekļus, kuru sastāvā ir glifosāts. Tāpat augus var noganīt – liellopi, zirgi, aitas un kazas tos vislabprātāk ēd pavasarī. Taču visefektīvākās ir kombinētās latvāņu ierobežošanas metodes, kad augi tiek noganīti, pļauti un ķīmiski apstrādāti. Tā kā latvāņu sēklas dīgtspēju saglabā vairākus gadus, jāapbruņojas ar pacietību un jārēķinās, ka būs jāiegulda sistemātisks darbs un līdzekļi.

Apstrādā ar herbicīdiem
Alsviķu pagasta pārvalde un Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Spodra” šogad latvāņu ierobežošanai izmantoja integrēto augu aizsardzības metodi. Tas nozīmē, ka atsevišķas latvāņu teritorijas tika apstrādātas ar herbicīdiem. Zināšanas, kā šo metodi praktiski izmantot, darbinieki guva Integrētās audzēšanas skolā vēl pagājušā gadā.
“Integrētās audzēšanas skola pēc “Latvijas Valsts mežu” pasūtījuma ir veikusi pētījumu un izstrādājusi metodi cīņai ar latvāņiem, ko piedāvā arī citiem. Pamēģināt šo metodi izlēmām arī mēs. Iegādājāmies herbicīdus, kuri iedarbojas uz latvāņiem, kā arī speciālos individuālās aizsardzības līdzekļus un speciālu iekārtu – motorizētu miglotāju. Pie tam šo ierīci var izmantot citiem darbiem pagasta teritorijā. Jauno tehnoloģiju testējām vietās, kuri ir grūti piekļūt ar tehniku – grāvjos, drupās, mežmalās. Citviet tāpat kā iepriekšējos gados latvāņi tika nopļauti ar traktortehniku,” stāsta Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāja Ingrīda Sniedze. Latvāņu apkarošanai ar jauno metodi pagasta pārvalde atvēlēja 900 eiro. “Šobrīd vēl nevaram lepoties ar lielām latvāņiem atkarotām teritorijām, jo metodi tikai izmēģinājām. Darbs ir smags. Nav viegli staigāt ar mehanizēto miglotāju uz muguras – pats miglotājs sver ap 20 kilogramiem, šķidrums – vēl 10 kilogramus,” saka I.Sniedze.
Līdzeklis apstādina augšanu
Miglošanas darbus veica Alsviķu komunālās saimniecības vadītājs Aivars Logins. Vērts pieminēt, ka strādāt un iegādāties šos līdzekļus var vienīgi tad, ja ir apgūti speciāli kursi un iegūta apliecība. “Ja laikus un pareizā laikā sākt darīt, tad rezultāti ir ļoti labi. Ir atsevišķas vietas, kur latvānis izzudis vispār. Pēc miglošanas latvānim apstājās augšana, divu nedēļu laikā tas sāka dzeltēt, neuzzied, līdz ar to neražo sēklas. Līdzko augšana apstājās, savu artavu deva arī gliemeži, kuri nograuza augu. Iepriekš latvāņi auga tik strauji, ka gliemeži nespēja noēst,” stāsta A.Logins. Metodes iedarbību vislabāk var redzēt un novērtēt vietās, kur pagasta zeme robežojas ar privātīpašumu. “Kur miglots, latvānis izzudis, kur nekas nav darīts – izaudzis liels. Metodes iedarbība ir acīmredzama. Rezultāti ir, un noteikti nākamgad arī turpināsim iesākto. Kas interesanti -  līdzeklis iedarbojas tikai uz latvāni un pārējā zāle turpina augt, nomācot un radot nelabvēlīgus apstākļus latvānim. Vienīgais mūsu secinājums – pavasarī jāmiglo divas reizes, jo latvāņi dīgst nevienmērīgi un ne uz visiem šis līdzeklis tiek vienādi,” saka A.Logins. Viņš izsaka cerību, ka šogad miglotajās vietās nākamgad latvāni vairs neredzēs. Vai tā būs, rādīs laiks. “Kad kursos rādīja reālus piemērus, likās neticami, bet tagad paši pārliecinājāmies par iedarbību,” teic viņš.

Vietējie dara, ko var
Alsviķu pagastā latvāņu skartas ir ļoti lielas platības. Vietējie iedzīvotāji ar latvāņu sērgu cīnās dažādi – pļauj, izrok ar saknēm, indē ar “Raundapu”. “Cilvēki lietas labā kaut ko dara, un situācija gadu no gada tomēr uzlabojas. Vietējie iedzīvotāji cīnās un cenšas kaut ko lietas labā darīt, bet problēmas ir ar īpašniekiem, kuri, piemēram, atrodas Rīgā vai ārzemēs. Firmas sapērk mežus un pat nezina, kur viņiem šie īpašumi atrodas,” norāda I.Sniedze.
Tie īpašnieki, kuri cīņā ar latvāņiem neiesaistās, saņem mudinājumu brīdinājuma vai soda veidā no Alūksnes novada pašvaldības policijas. “Pašvaldības policija šogad strādāja ļoti aktīvi. Ja iepriekš paši ziņojām par vietām, kur latvāņi aug, tad šogad pašvaldības policija pati apsekoja teritorijas. Protams, cilvēkiem nepatīk, ka liek sodus, un esam par to saņēmuši sūdzības. Gadās, ka viens otrs fotogrāfijās neatpazīst savus īpašumus,” precizē A.Logins.

Latvija bez latvāņiem? Jā!
A.Logins ir pārliecināts, ka ir iespējams šo sērgu iznīcināt un kādreiz Latvijā latvāņu nebūs. Vien tas būs ilgstošs process, jo latvāņa sēkla dīgtspēju saglabā ļoti ilgi. “Ja visi kopā dara – rezultāti būs. Pašvaldība viena nav karotāja, un arī privāto zemju īpašniekiem jācīnās pret latvāņiem,” saka A.Logins. I.Sniedze piebilst, ka pērn Pašvaldību savienībā pašvaldību pārstāvjiem bija tikšanās ar Zemkopības ministriju, kurā tika runāts par kopēja projekta īstenošanu, kam piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu. “Vai šāds projekts būs, šobrīd informācijas nav,” min I.Sniedze. Gan I.Sniedze, gan A.Logins ir pārliecināti, ka integrēto augu aizsardzības metode nes solītos rezultātus, tādēļ iesaka to izmantot arī citiem. “Vienīgi bažas ir par to, vai šie līdzekļi būs pieejami arī turpmāk un tiks iekļauti augu aizsardzības līdzekļu sarakstā. Ja nepagarinās atļaujas un no reģistra izņems, ir skaidrs, ka Integrētajai skolai būs jāmeklē jauni līdzekļi,” piebilst I.Sniedze.

Īpašnieks ir atbildīgs par īpašumu
Labus vārdus par metodi teic arī pašvaldības aģentūras “Spodra” darbu vadītāja Ingrīda Ribozola. “Izmantojot integrēto augu aizsardzības metodi un agri pavasarī miglojot latvāņus ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas sastāv no trīs komponentiem, var sasniegt ļoti labus rezultātus. Latvānis netiek iznīcināts kā tāds, bet tiek apturēta viņa augšana un nenotiek ziedkātu aizmešanās. Pēc miglošanas latvāņus nopļāvām. Rezultāti kopumā ir ļoti labi, un noteikti šo metodi izmantosim arī nākamgad, jo līdzekļi vēl palika. Ceram, ka pavisam drīz latvāņu Alūksnē pašvaldības īpašumos nebūs. Jāteic gan, ka Alūksnē nav lielas latvāņu teritorijas, tās ir vien atsevišķas vietas, kur aug atsevišķas augu grupas,” stāsta I.Ribozola.
Iepriekš aģentūra ar latvāņiem cīnījusies pļaujot un tas bija jādara vairākas reizes sezonā. Miglojamā iekārta aģentūrai jau bija. Iepriekš cita veida augu aizsardzības līdzekļi izmantoti nezāļu un kaitēkļu apkarošanai. “Valsts ir izdarījusi, ko varējusi, un izstrādājusi līdzekli cīņai ar latvāņiem. Tomēr jāatceras, ka par īpašumiem jāatbild pašiem īpašniekiem,” teic I.Ribozola.

Neļaut ziedēt un izplatīties sēklām
Alūksnes novada pašvaldībai latvāņu pārņemtās teritorijas ir zināmas, un tās tiek apsekotas. Pēdējo četru gadu laikā situācija krietni uzlabojusies. Cilvēki sapratuši, ka izdevīgāk ir īpašumu sakopt, nevis maksāt bargas soda naudas. “Ja iepriekš bija varenas latvāņu audzes, tad tagad ir latvāņu lapas, bet kātu un ziedkopu nav. Tas nozīmē, ka kaut kas tiek darīts. Cilvēki, saņemot sodu, saprot, ja neko nedarīs, turpmāk nebūs vairs minimālais sods. Tomēr joprojām ir teritorijas, kurās nekas netiek darīts, un šo zemju īpašniekus nākas sodīt. Cilvēku reakcija ir dažāda. Vienmēr tiek meklēti attaisnojumi – noveļ vainu uz neizdarīgiem strādniekiem, kuri solījuši nopļaut, salīdzina īpašumu ar kaimiņa, kuram, redz, latvāņu vairāk, kāds vēl domā, ka ar latvāni nav jācīnās, jo tāpat jau jāmaksā paaugstināts zemes nodoklis. Tas nekas, ka pats neesi latvāni sējis. Tā ir invazīva suga, un pret to ir jācīnās. Daudzi gribētu, lai latvāņu apsaimniekošana notiktu, nemaksājot par to,” skaidro Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons un piebilst, ka Ministru kabineta noteikumos ir aprakstīti efektīvi paņēmieni, kā cīnīties ar latvāni.

Bargi sodi – labākā motivācija
Pavasarī pašvaldības policisti apseko teritorijas, izmantojot Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā pieejamo informāciju par latvāņu teritorijām. Tad īpašnieki tiek brīdināti un aicināti nopļaut latvāņus. “Būtība ir nepieļaut sēklu izbiršanu. Nedrīkst pieļaut, ka latvānis uzzied un sāk birt sēklas. Tanī brīdī iestājas pārkāpums. Tāpēc otrreiz īpašumus apsekojam rudenī, kad jau reāli cilvēkus sodām par to, ka pieļauj invazīvas sugas nekontrolētu vairošanos,” stāsta A.Tomsons. Administratīvais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 51.2 pantu “Invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana” izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 100 līdz 350 eiro, juridiskajām personām – 280 līdz 1400 eiro.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 350 līdz 700 eiro, juridiskajām personām – no 570 līdz 2900 eiro. “Situācija ir uzlabojusies, tāpēc turpināsim strādāt. Esmu pārliecināts, ka ir panākams tas, lai latvāņu būtu mazāk. Un tas ir tas, ko mums vajag - lai novada teritorija ir sakopta un neteiktu, ka Alūksne ir novads, kas ieaudzis latvāņos,” norāda A.Tomsons.
Pavisam drīz novada pašvaldības policija uzsāks cīņu pret vēl kādu sāpi – vidi degradējošām būvēm. “Līdz šim nekas daudz nav darīts lietas labā. Tagad Alūksnei ir būvvaldes vadītāja un kopīgi varēsim uzsākt cīņu pret vidi degradējošām ēkām. Tikai būvvalde ir kompetenta ēku atzīt par vidi degradējošu. Pašvaldības policijai nav tādu tiesību. Vidi degradējošas būves ir jānojauc. Neapdzīvotas ēkas agri vai vēlu pārvēršas par drupām,” norāda A.Tomsons.

Jūtas pamesti cīņā vieni
Apes novadā lielākās latvāņu teritorijas ir Trapenes pagastā. Latvānis izplatījies gan pašvaldības zemēs, gan privātīpašumos. “Tā ir ļoti sāpīga tēma, un arī pašai pašvaldībai pirms dažiem gadiem bija dažas teritorijas, piemēram, centrā pie mazdārziņiem, kur latvāņi bija ļoti savairojušies. Mēs kā pašvaldība latvāņus pļaujam, kad tie vēl tā īsti nav izauguši. Diemžēl ķīmiskus līdzekļus nevaram izmantot, jo latvāņu teritorijas ir tuvu ūdenstilpēm. Kā cīnās privātie, komentēt nevaru, bet pieļauju, ka tiek izmantota arī ķīmija. Pašvaldība ir cītīgi saimniekojusi, un mēs savās teritorijās esam apturējuši tālāku latvāņu izplatību. Zinu zemju īpašniekus, kuri augsni regulāri apstrādā - izplatība ir stipri samazinājusies. Ir pat vietas, kur latvāņi ir pilnībā iznīcināti,” stāsta Trapenes pagasta pārvaldes vadītāja Irisa Popoviča. Lai cīņa ar latvāņiem būtu veiksmīgāka, noderīgs būtu valsts atbalsts. “Konkrēti kāds varētu būt valsts atbalsts, lai vērtē atbildīgās iestādes. Taču par šo jautājumu jāsāk domāt valstiskā līmenī. Citādāk mēs jūtamies pamesti un atstāti cīņā vieni. Tas ir grūti, jo vajag līdzekļus un darbaspēku. Valsts atbalstam būtu jābūt,” domā I.Popoviča.

Tālāka izplatība apturēta
Apes novada administratīvās lietvedības inspektors Zigurds Safranovičs precizē, ka Trapenes pagastā regulāri tiek apsekoti 23 īpašumi, bet Gaujienas pagastā  - 5 saimniecības, kurās aug latvāņi. “Apsekoju teritorijas un mutiski brīdinu saimniekus. Tiem, kuri nedzīvo te, izsūtu rakstiskus brīdinājumus - ja īpašumus nesakārtos, tiks saukti pie administratīvās atbildības. Cilvēki ar latvāņiem cīnās dažādi – pļauj, miglo. Galvenais – situācija uzlabojas un latvāņi plašumā neiet. Vai latvāni kādreiz varētu iznīdēt pavisam? Ja visi simtprocentīgi kops savu īpašumus, tad var! Jācīnās visiem!” prāto Z.Safranovičs.
Diemžēl šobrīd valsts nesniedz nekādu atbalstu cīņā ar latvāņu sērgu. “Šobrīd katrs cīnās, kā var. Valsts atbalsts būtu vērtīgs, jo ne katrs var atļauties maksāt bargas summas cīņai ar tiem. Protams, daļa cilvēku ir neapmierināti un saka, ka nav vainīgi pie tā, ka krievu laikā latvāņus izplatīja, un neuzskata, ka viņiem tagad būtu jācīnās un jāmaksā par kaut ko. Viņiem tie latvāņi nekad nav bijuši vajadzīgi. Situācija ir tāda, kāda ir, tāpēc jācīnās,” atzīst Z.Safranovičs. Viņš atklāj, ka savstarpējas sarunas sniedz gaidīto rezultātu un šogad sodīti tikai divi zemju īpašnieki - viena fiziska un viena juridiska persona. Abi īpašnieki atrodas Rīgā, diemžēl nav sasniedzami – izsūtītās vēstules adresātus nesasniedz, jo uzrādītās adreses nav patiesas. Arī šobrīd abi zemes īpašumi nav apkopti, tādēļ ir liela iespēja, ka latvāņu teritorija augs plašumā. ◆

Zināšanai!

◆ Selektīvas iedarbības herbicīdi nonāvē viendīgļlapjus vai divdīgļlapjus, vai noteiktas sugas augus.

◆ Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu reģistrā ir iekļauti trīs otrās klases ķīmiskie augu aizsardzības līdzekļi (herbicīdi) - “Nuance 75 WG”, “Logrāns 20 d.g.”, “Accurate 200 WG” (selektīvi, sistēmas iedarbība, augi tos uzņem caur lapām un nedaudz caur saknēm), kurus atļauts lietot latvāņu ierobežošanai ceļmalās, mežmalās, lauksaimniecībā neizmantojamās zemēs, zemēs zem elektrolīniju pārvadiem ar latvāņiem aizaugušā teritorijā.

Komentāri 1

haha

Alsviķos visa pašvaldības zeme un ceļmalas zied baltiem ziediem un sēj sēklas kilometriem tālu... Kas un kad sodīs pašvaldību?

pirms 3 gadiem, 2016.10.05 20:33

Citu datumu laikraksti

  • Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums 4

    Pirts apmeklējums – dvēselisks piedzīvojums

    Alsviķu pagasta Karvā “Saulainajos Ziemeļos”, pīlādžogu ieskauta, Vaidavas upes krastos atrodas Mudītes Blusiņas izlolota pirtiņa. Mazā un omulīgā...

  • Sācies rudens  gadatirgu laiks

    Sācies rudens gadatirgu laiks

    Svētdien, 25.septembrī, Apes pilsētā notiks tradicionālais Pierobežas rudens gadatirgus. Dažādas saimniecībā noderīgas lietas, stādus, pārtiku,...

  • Cinisms nav pieaugšanas pazīme

    Pirms kāda laika man nozaga velosipēdu. Tādu, kuru it kā nemaz nebūtu vērts zagt – manu veco un sirdsmīļo “Turist”, kuru pirku “latgalītē” par 20...

  • Dažās sekundēs paliek bez mājām 3

    Dažās sekundēs paliek bez mājām  6

    3.septembra vakaru Torņa ielas 15.nama iedzīvotāji Alūksnē neaizmirsīs ilgi, jo gāzes eksplozija dažu sekunžu laikā bez mājām atstāja 15 dzīvokļu...

  • Lepojas ar  gardām kūkām 2

    Lepojas ar gardām kūkām

    Linda Barkovska: “Galvenais noslēpums kūku gatavošanā – patīk pašai un prieks, ja citiem garšo!”Apes novada kūku cepējas savas prasmes nesen izrādīja...

  • Mīlošs vīrs sievai un tēvs  divām meitām 2

    Mīlošs vīrs sievai un tēvs divām meitām

    Būt par vecākiem, iespējams, ir grūtākais, taču arī vislabāk atalgotais darbs pasaulē. Un, tikai nomainoties paaudzēm, varēs novērtēt, kā šis darbs...