Ar mūziku un vīziju sirdī

Alūksnietis Jurijs Marinovs ir viens no cilvēkiem, bez kuriem nav iedomājami skanīgi un gaismas spēļu pilni pasākumi. Viņš strādā Alūksnes Kultūras centrā par skaņas un gaismas režisoru. Jurijs arī pats muzicē un priecējis klausītājus ne tikai dažādos koncertos, bet arī kāzās un citās jautrās ballēs.
Lai arī visas uzskaitītās aktivitātes saistās ar izklaidi, tieši Ziemassvētku laiks ir darbīgākais, kad atpūsties praktiski neizdodas. Tomēr tik un tā Jurijs turpina cītīgi strādāt, un savā veidā ir gan darbaholiķis, gan melomāns – viņš no sirds mīl savu darbu un mūziku. Un viņš dara visu, lai ar savu darbu palīdzētu ikvienam izbaudīt kvalitatīvus koncertus un uzvedumus.
- Ar mūziku un pasākumu apskaņošanu ir saistīta visa tava dzīve.
- Jā, pirmā saskarsme ar kultūras jomu un pasākumu apskaņošanu radās pirmajā skolā - Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā (1991.gadā), jo skolas vadība man uzticēja rūpēties par skolas pasākumu tehnisko un muzikālo noformējumu. Mani vienmēr ir interesējusi mūzika, turklāt ne tikai tās izpildījums, bet arī tehniskā puse. 1993.gadā uzsāku mācības Rezakas Humanitārajā ģimnāzijā ar mūzikas novirzienu, savukārt no 1993. līdz 1994.gadam mācījos strādāt ar skaņas un gaismas tehniku pie Latvijas Televīzijas skaņu režisora Viktora Andrejeva un Latvijas Televīzijas skaņu inženiera Alda Ceriņa. Pēc mācībām 1995.gadā uzsāku savas patstāvīgās, profesionālās darba gaitas. Mana līdzšinējā darba pieredze ir saistīta ar pasākumu apskaņošanu un apgaismošanu. Apskaņoti un veidoti gan privāti, gan korporatīvi pasākumi - sākot no dažiem desmitiem cilvēku līdz pat lieliem, vairāku tūkstošu cilvēku pasākumiem. Esmu sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Raimonds Pauls, Intars Busulis, Ieva Akuratere, Ainars Mielavs, Uldis Marhilevičs un daudziem citiem. Mūzikas vidē jūtos gluži kā mājās.
- Tu pats arī radi mūziku, ne tikai to atskaņo.
- Bērnībā mācījos Alūksnes mūzikas skolā, spēlēju trompeti, un man tas tiešām ļoti patika. Arī tagad reizēm to uzspēlēju. Spēlēju arī Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestrī. Darīju to līdz 1994.gadam, bet tad paņēmu pauzi, līdz 2014.gadā atsāku spēlēt Lejasciema pūtēju orķestrī. Diemžēl tagad laika trūkuma dēļ atkal nesanāk, jo mēģinājumi un koncerti parasti notiek brīvdienās, kad man ir darbs. Toties šad un tad paspēlējam ballītēs ar grupu “Putukvass”, kā arī nedaudz ar grupu “Vilx”. Starp citu, šajos Ziemassvētkos, 25.decembrī, ar grupu “Putukvass” spēlēsim Alūksnē klubā “Cita Opera”, bet 8.janvārī - “Re TV” kanālā raidījumā “Vilciens Rīga - Valka” varēs vērot interviju ar grupu “Vilx”.
- Tu palīdzi arī Alūksnē sadzirdēt kvalitatīvu mūziku un esi ieguvis kādu īpašu skatuvi.
- Lauku atbalsta dienestā iesniedzu projektu par kultūras dzīves un sabiedrisko aktivitāšu attīstību un dažādošanu Alūksnes novadā. Realizējot projektu, esmu iegādājies pārvietojamo (mobilo) skatuvi. Pašreiz lielo skatuvi pilsētas vajadzībām īrē no citurienes, un tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šāda skatuve būtu pieejama uz vietas. Mans mērķis ir kļūt par vadošo savas nozares uzņēmēju Alūksnes novadā, piedāvājot regulārus, kvalitatīvus un pieejamus pasākumu organizēšanas pakalpojumus gan vietējiem Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem, gan tuvāko kaimiņu novadu iedzīvotājiem. Pēc projekta realizācijas es meklēju jauniešus, kurus interesē mana nozare, jo man vasarā būs nepieciešami vismaz četri palīgi.
- Aktīvi darbojoties, tu gan palīdzi citiem, gan arī radi skaistu koncertu gaisotni. Kādi ir tavi Ziemassvētki - vai tiem vispār atliek laiks?
- Ziemassvētki, tāpat kā visi pārējie svētki, ir mans karstākais darba laiks, jo tad notiek koncerti, Ziemassvētku ballītes skolās, uzņēmumos un tā tālāk. Arī šie Ziemassvētki nebūs izņēmums. Parasti cenšos, lai vismaz 24.decembra vakaru varu pavadīt mājās ģimenes lokā. Protams, ka līdz īstajiem svētkiem parasti esmu pabijis kādās septiņās eglītēs un jau ir mazliet apnicis, taču tik un tā Ziemassvētki man ir īpaši svētki.
- Ko tu novēlētu Alūksnei, tuvojoties Ziemassvētkiem?
- Alūksne ar katru gadu kļūst arvien skaistāka. Parasti, kad pie manis atbrauc ciemos draugi vai kolēģi no citām pilsētām, dzirdu tikai labas atsauksmes. Ļoti negribētu pamest savu pilsētu, taču saprotu arī tos, kas ir bijuši spiesti to darīt, jo atbildi mēs visi labi zinām - tās ir darba iespējas. Taču, realizējot arī skatuves projektu, es varēšu dot darbu vasarā vēl četriem cilvēkiem. Un tas ir svarīgi! Vajadzību jau ir daudz, un, ja būs iespējams, noteikti rakstīšu vēl kādu projektu, lai attīstītu kādu ideju un sniegtu vismaz īslaicīga darba iespējas vēl kādam. Sevi es varu saukt par īstu Alūksnes patriotu! Alūksnei novēlu sniegu, lai svētkos izrotātā pilsēta būtu vēl skaistāka! ◆

Vizītkarte:
Vārds, uzvārds: Jurijs Marinovs.
Dzimšanas gads, vieta: 1979.gada 3.februāris, Gulbene.
Izglītība: uzņēmējdarbības speciālista izglītība Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.
Hobiji: auto, moto, mūzika, zveja, aktīvā atpūta.

Citu datumu laikraksti

  • Trauksme, kuras varēja nebūt... 2

    Trauksme, kuras varēja nebūt...  11

    “Man nav saprotams, kā var dienas vidū paņemt no bērnudārza kliedzošu bērnu un aizvest! Kā jutās bērnudārza bērni, audzinātājas un galu galā – kā...

  • Atzīmē Starptautisko invalīdu dienu

    Atzīmē Starptautisko invalīdu dienu

    Otrdien Alūksnē atzīmēja Starptautisko invalīdu dienu, uz kuru bija sapulcējušies ne tikai Alūksnes invalīdu biedrības biedri, bet arī pārstāvji no...

  • Svin Dimanta kāzas 4

    Svin Dimanta kāzas

    Kalncempieši Rita un Arvīds Āboltiņi 17.novembrī svinēja 60. kāzu gadadienu. Āboltiņi nodzīvojuši skaistu un saticīgu mūžu, kopā plecu pie pleca...