Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar pabalstu palīdz tikai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem

Šonedēļ Labklājības ministrija ar Pašvaldību savienību rīkoja diskusiju par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta noteikšanu nākamajam gadam, jo to piešķir pašvaldības.

Šonedēļ Labklājības ministrija ar Pašvaldību savienību rīkoja diskusiju par garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta noteikšanu nākamajam gadam, jo to piešķir pašvaldības.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem līdz šāgada beigām minimālais ienākumu līmenis vienai personai ir noteikts 15 lati mēnesī. Labklājības ministre Dagnija Staķe uzskata, ka GMI pabalsts ir pārāk mazs, lai ar to pašvaldība varētu palīdzēt trūcīgām ģimenēm, īpaši tām, kurās ir bērni.
"GMI pabalsts pašvaldībām ir primārais sociālais pabalsts, lai palīdzētu uzlabot trūcīgāko cilvēku sociāli ekonomisko situāciju. Ja pašvaldība to nodrošina, tad tā var piešķirt arī cita veida pabalstus," laikrakstam stāsta Jaunannas pašvaldības sekretāre - sociālā darba organizatore Ieva Vimba.
Jaunannas pašvaldībai šogad pabalstu lūguši septiņi iedzīvotāji. I.Vimba skaidro, ka no tiem tikai diviem pienākas GMI pabalsts. "Sākumā, protams, bija grūti, jo cilvēkiem bija jāizskaidro jaunie noteikumi," uzsver I.Vimba. Jaunannas pašvaldība izmaksā arī pabalstus bēru gadījumos (šogad tas piešķirts septiņos gadījumos) un ārkārtas situācijās (viens gadījums). Šogad pašvaldība pabalstiem iztērējusi vairāk nekā 500 latus.
GMI pabalsta lielumu piešķir, ja ģimenē, rēķinot uz vienu cilvēku, ienākumi mēnesī ir mazāki par 15 latiem. Pašvaldībām ir tiesības paaugstināt GMI līmeni saviem iedzīvotājiem. Latvijā šogad no 546 pašvaldībām to izmantojušas 17 pašvaldības, no tām desmit to noteikušas 21 lata apmērā. "Tam noteikti vajadzētu būt vismaz 20 latiem, tad arī vairāk iedzīvotāju būtu tiesīgi saņemt pabalstu. Grūti atteikt cilvēkiem, zinot, ka viņiem materiālie apstākļi ir smagi. Nelielā pagastā, kur iedzīvotāji ir labi zināmi, var objektīvi izvērtēt situāciju," apgalvo sociālā darba organizatore.
Pirms GMI ieviešanas Jaunannas pašvaldība piešķīrusi dažādus pabalstus - par zobu protezēšanu, bērniem līdz 16 gadiem daļēji sedza izdevumus par briļļu iegādi, maksāja arī pacientu nodevu par ārstēšanos slimnīcā. I.Vimba uzskata, ka grūtāk klājas ģimenēm, kurās ir trīs, četri un vairāk bērni, kuru māte nestrādā, tām palīdzība visvairāk būtu nepieciešama, taču tas nav iespējams. "Tas varbūt izklausās skarbi, taču laukos pensionāri vismaz saņem pensiju, bet daudzbērnu ģimenes ir daudz neapskaužamākā situācijā," vērtē I.Vimba.
Jaunalūksnes pašvaldība oktobrī GMI pabalstu piešķīra 12 ģimenēm. "Pēc jaunajiem noteikumiem to piešķiram uz astoņiem mēnešiem. Ar pabalsta saņēmēju noslēdzam vienošanos, ka viņam jāstājas Nodarbinātības aģentūrā uzskaitē, regulāri jāmeklē darbs. Ja viņš atrod darbu, tad trīs mēnešus vēl saņem noteiktu procentu summu no piešķirtā pabalsta apjoma," apgalvo Jaunalūksnes pašvaldības sociālā darbiniece Ināra Kalēja.
Pašvaldība var sniegt pabalstu ne tikai ar skaidras naudas izmaksu, bet arī pakalpojumu veidā - piešķirt brīvpusdienas, malku, iegādāties mācību līdzekļus, apmaksāt komunālos maksājumus. Jaunalūksnes pagasta padome GMI pabalstu piešķir arī nelabvēlīgām ģimenēm, piešķirot bērniem brīvpusdienas, iegādājoties mācību līdzekļus vai uz mājām ved pārtikas produktus. Patlaban šādu palīdzību saņem pāris ģimenes. Pašvaldība praktizē arī vienreizēju pabalstu izmaksu ārkārtas situācijās.
Arī I.Kalēja uzskata, ka GMI pabalstam vajadzētu būt lielākam - 25 līdz 30 lati. "Cilvēki bija pieraduši, ka uz pagasta padomi varēja nākt un prasīt pabalstu. Uzskatu, ka arī tagad iespēju robežās palīdzam," secina sociālā darbiniece.

Citu datumu laikraksti