Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ar raksturīgo donkihotismu nekad nebaidās iet uz priekšu

Alūksnietis Jānis Cīmiņš pieder pie cilvēkiem, kas nespēj samierināties ar netaisnību, un sevi uzskata par ideālistu.

Alūksnietis Jānis Cīmiņš pieder pie cilvēkiem, kas nespēj samierināties ar netaisnību, un sevi uzskata par ideālistu. Pēc būtības viņš ir karotājs cīņā ar dažādām dzīves nebūšanām un amatpersonu nelikumībām.
Viņam patīk urķēties dziļāk un meklēt vainīgos. Argumentēt ar pamatotiem pierādījumiem un aicināt citus veikt pārkārtojumus lietās, kurās ir daudz nesakārtotības. Iespējams, tāpēc daļa sabiedrības viņu uzskata par kašķīgu cilvēku. Pats nekautrējas sevi dēvēt par balto vārnu pelēkajā masā.
Par nejaušību J.Cīmiņš uzskata ielīšanu politikā. Vairāk nekā gadu viņš veic Alūksnes pilsētas domes deputāta pienākumus, bet pirms tam piedalījies tās revīzijas komisijas darbā. "Jebkurā lietā, ar ko saskaros, cenšos būt kompetents. Skolas laikā nebaidījos pateikt to, ko domāju, taču izcelties uz vienaudžu fona man nepatika," laikrakstam stāsta J.Cīmiņš.
Nebija plašas perspektīvas
J.Cīmiņa dzimtā puse ir Rēzeknes rajons, vidusskolu absolvējis Viļānos. Viņš bijis viens no retajiem puišiem, kas skolas laikā rakstījis dienasgrāmatu par saviem pārdzīvojumiem un "urbies" grāmatās.
"Visa mana dzīve tolaik bija aizraušanās ar ornitoloģiju, taču šajā jomā nebija daudz iespēju, un arī tagad nav lielas perspektīvas. Droši vien varēju mācīties bioloģiju un strādāt skolā, taču paklausīju ieteikumam mācīties mežsaimniekos, lai varētu būt tuvāk putniem," stāsta Jānis Cīmiņš. 13 gadu vecumā sācis gredzenot putnus, pēc gada ar šo darbošanos nopelnījis piedalīšanos pirmajā Vispasaules Bērnu festivālā Arktikā, bet vēl pēc diviem gadiem jau bijis eksperts ornitoloģijā.
Pēc augstskolas absolvēšanas un valsts sadales nokļuvis Alūksnes rajonā. "Uz šejieni īpaši nevēlējos braukt, taču tomēr to izvēlējos, lai atrastos tuvāk vecākiem. Labprātāk būtu devies uz prakses vietu Bauskā vai Kuldīgu, kur bija piedāvājums. Es uzskatīju, ka daudz svarīgāk, ja varu palīdzēt vecākiem un dzīvot viņiem tuvāk. Diemžēl šoziem 88 gadu vecumā tētis no dzīves aizgāja," stāsta J.Cīmiņš.
Ir iegājis ierakumos
Pirmo nopietno rūdījumu, būdams gudrs teorētiķis un dumjš praktiķis, guvis, strādājot Lejasciemā, Dūres mežniecībā. "Dzīvoklis, ko man ierādīja dzīvošanai, bija šausmīgs - marta vidū izdauzīti logi, krāsns sabrukusi. Toties darbs likās interesants, radošs, tāds, kurā sevi varu izdzīt," stāsta vīrietis. Viņš pierādījis, ka ir prasīgs vadītājs, kas allaž rūpējies par strādājošiem.
"Ir savi plusi un mīnusi tādiem cilvēkiem kā es. Viņi spēj būt gan demokrātiski, gan pietiekami stingri, kad jāvada uzņēmums, kurā jāievieš kārtība. Es nekad neesmu kaunējies atzīt, ka kaut ko nezinu," atzīst J.Cīmiņš.
Viņš secina, ka viņam piemītot zināms donkihotisms. "Ja es redzu, kur varu maksimāli pielikt darbu, tad es to arī daru," saka vīrietis. Viņš spriež, ka pašlaik jūtoties, kā būtu iegājis ierakumos un gaida, kas notiks apkārt.
Dabū no citiem pretsitienu
Viņš pieļauj domu, ka ir daļa sabiedrības, kam ar viņu esot grūti. Taču esot pietiekami daudz draugu un netrūkstot tādu cilvēku, ar kuriem spēj labi saprasties.
"Vai esmu dīvainis? Salvadors Dalī arī bija dīvainis. Jaunais spīdeklis režisors Džilindžers ir līdzīgs. Dīvains nozīmē to, ka cilvēks pasauli redz citādāk. Viņš spēj būt gudrāks un erudītāks. Ja šī personība ir enerģiska un vēlas kaut ko mainīt, tad no pārējiem noteikti dabūs pretsitienu," spriež alūksnietis.
No J.Cīmiņa kūsāt kūsā enerģija. Viņš apstiprina, ka tas varot būt ielikts gēnos un to saņēmis mantojumā no abiem vecākiem. Pēc visiem veiktajiem testiem esot sangviniķis. "Jebko, ko es daru, cenšos paveikt kvalitatīvi. Ja to nevaru, tad nedaru nemaz," sevi vērtē J.Cīmiņš. Viņš nespējot paciest padomju laika stilu un birokrātijas aparātu, kurā ierēdnim vienkāršais cilvēks no ielas nav klients, bet nulle.
Nenožēlo to, ko darījis
Filozofiju J.Cīmiņam esot daudz un tās viņš neslēpjot. Jebkurā jomā, arī sadzīviskās lietās. Piemēram, par kosmētiku un bērnu nodarbinātību ārpus skolas brīvajā laikā.
"Mums ir pārāk liela vienveidība. Tas ir normāli, ja bērniem būtu plašs piedāvājums - ne tikai mākslas skola, koris, pūtēju orķestris un deju kolektīvs," bilst J.Cīmiņš.
Arī vaļasprieku tāpat kā filozofiju viņam esot daudz, un tie ir dažādi. Kopš studijām Lauksaimniecības akadēmijā aizraujas ar bridžu un sevi dēvē par vecmeistaru šajā jomā. Ar to viņš pratis ieinteresēt jaunāko paaudzi Alūksnē. J.Cīmiņam svarīgs ir princips, ka nekad nedrīkst nožēlot to, ko ir izdarījis, drīzāk to, ko nav izdarījis. Viņš uzskata, ka svarīgi ir dzīvē īstajā brīdī satikt īstos cilvēkus. Par laimi, tā tas esot viņam.
"Vienmēr cilvēkam ir izvēles iespējas, bet dzīve ir nejaušību virkne. Būtiski ir dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu," ir pārliecināts J.Cīmiņš. Par lielākajām un nemainīgām vērtībām viņš uzskata godīgumu un mīlestību. Būt godīgiem J.Cīmiņš mācot saviem dēliem Kristapam un Jānim.
"Viss pārējais ir pārejošs un tam pakārtots. Esmu laimīgs, jo man ir ģimene, divi bērni. Uz tā balstās mana dzīve. Droši vien tad, kad būšu pensijā un aktīvai darbībai būšu metis mieru, es skatīšos putnus un spēlēšu bridžu," saka J.Cīmiņš.

Citu datumu laikraksti

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...

  • Jādzied, kad ir priecīgi, skumji vai bailes

    Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta mazpilsētas kultūras centrā Marija joprojām ir moža.Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilguša koncerta...

  • Gudrs kā Podnieka suns

    Alūksnes un Gulbenes fotocentra īpašnieks Jānis Podnieks apgalvo, ka sešdesmito gadu vidū Liepnas pusē šis teiciens bija daudzu mutēs, "pielipa"...

  • Pāreja uz D vitamīnu un... ozonu

    Vasaras laiku, pabīdot pulksteņa rādītājus stundu uz priekšu, pirmoreiz – Pirmā pasaules kara sākumā – noteica Vācija, Lielbritānija, Īrija un...