Ar sirdi dejā un ģimenes veidošanā

Jau rīt Apes pilsētas svētku laikā tiks sumināti Apes novadā dzimušie mazuļi un viņu vecāki, starp kuriem ir arī astoņus mēnešus vecais Taivo Diego ar savu mammu Sanitu Strautu un tēti Valentīnu Kiļeso. Pēc svinīgās sveikšanas notiks arī mazuļu rāpošanas sacensības, kurām Taivo Diego jau braši gatavojas.

Pasniedz hiphopa dejas
V.Kiļeso ar S.Strautu ilgu laiku dzīvojuši Rīgā, taču pirms kāda laika atbraukuši uz dzīvi Apē, Grūbē. V.Kiļeso pasniedz hiphopa dejas un ir paguvis apmācīt dejotājus gan Apē, gan Māriņkalnā, kā arī šajā mācību gadā uzsāks vadīt šī deju stila nodarbības Alūksnes Bērnu un jauniešu centrā. V.Kiļeso ir ieguvis deju kolektīva un mūsdienīgo deju vadītāja izglītību Latvijas Kultūras akadēmijā, un tieši deja viņu ir savedusi kopā ar Sanitu. “Pati nāku no Apes, bet kādu laiku dzīvoju arī Šveicē. Tur arī strādāju, bet brīvajā laikā apmeklēju deju nodarbības. Latvijā dejoju tautiskās dejas, biju dejojusi arī “Enku-Drenku” kolektīvā jau no trīs gadu vecuma. Šveicē varēja apmeklēt baleta nodarbības, taču man tur neiepatikās. Arī Rīgā, dejojot tautiskās dejas, mums reizi nedēļā bija baleta nodarbības, bet šeit man nepatika pasniedzējs. Tā nu gāju prom, bet ieraudzīju, ka tajā pašā ēkā notiek arī hiphopa deju nodarbības. Tur viss notika daudz jautrāk un bija daudz interesantāk. Paskatījos un tā nu uzsāku šo deju virzienu,” stāsta S.Strauta.
Atgriežoties Latvijā un uzsākot darba gaitas Rīgā, viņa nolēmusi, ka jāuzmeklē arī Rīgā kāda deju studija. Tur par deju vadītāju strādājis Valentīns. Lai arī jūtas nav uzplaukušas uzreiz, tās laika gaitā kļuvušas spēcīgas. Pāris savu kopdzīvi veido kopš 2014.gada.

Gandarīts par iespēju mācīt dejot
V.Kiļeso ir gandarīts par iespēju mācīt bērniem un jauniešiem dejot arī Alūksnes un Apes novadā, un viņš atzīst, ka šeit ir spēcīgi dejotāji. “Zināju, ka šeit hiphopa deju niša bija tukša, tāpēc daudzi ir ļoti atsaucīgi un priecīgi par šāda deju virziena pieejamību atkal. Mums ir izveidojušās deju grupas no Apes, taps grupas arī Alūksnē. Ir ļoti spēcīgi dejotāji Māriņkalnā. Gribētos, lai hiphopa kultūra attīstās visā Latvijā, jo pašreiz tā ir izteiktāka Rīgā un Daugavpilī. Kādreiz šī kultūra bija izteiktāka arī Ventspilī un Valmierā,” teic V.Kiļeso. Viņš atzīst, ka agrāk ar šo deju virzienu saistījušies dažādi stereotipi, bet tagad ar to saistās arvien vairāk pozitīvā. Notiek arī dažādas sacensības, horeogrāfi iestudē dejas un notiek dažādi šovi, kā arī jūtams pat valsts atbalsts. Lai arī šajā deju virzienā nevarēs iztikt bez zilumiem, V.Kiļeso iedrošina nevienu nebaidīties un uzsākt hiphopa dejas profesionāļu vadībā, tādējādi mazinot dažādu traumu risku.

Vārds saistās ar kopīgo
ceļojumu
S.Strauta un V.Kiļeso plānojuši mazā ienākšanu savās attiecībās, un līdz ar šo izvēli nāca arī lēmums pārcelties uz dzīvi Apes novadā. V.Kiļeso atstājis darbu Rīgas deju studijās, bet uz deju studiju Siguldā gan dodas pasniegt deju nodarbības reizi nedēļā. Runājot par ģimenes atvases interesanto vārdu, vecāki uzsver, ka vēlējušies bērnam dot vārdu, kuram nav sakņu ne latviešu, ne krievu kultūrā. “Vēlējāmies bērnam dot vārdu, kuram nebūtu saistības ar mūsu abu kultūru, un tā pēc ilgiem meklējumiem dažādās grāmatās nonācām pie vārda Taivo, kurš iepatikās. Savukārt vārds Diego saistās ar mūsu kopīgo ceļojumu uz Sandjego (angļu val. - San Diego),” stāsta S.Strauta.

Uzticēties saviem partneriem
Viņa uzsver, ka bērna ienākšana attiecībās ir atbildīgs lēmums un vecākiem, plānojot bērna ienākšanu pasaulē, ir jāplāno gan finanses, gan arī citas svarīgas lietas. S.Strauta atzīst, ka tieši tas licis apsvērt domu pārcelties no dzīves Rīgā uz šo pusi. “Nezinām gan, kas notiks tālāk, bet to rādīs laiks. Pagaidām mums te patīk, un, ja varētu strādāt no mājām vai atrast atalgojuma ziņā līdzvērtīgu darbu iepriekšējam, tad es domāju, ka būtu vērts palikt arī dzīvot laukos,” pauž S.Strauta. Viņa uzsver, ka Latvijā ir ļoti gari bērna kopšanas atvaļinājumi, bet, ja Latvijā māmiņa var kopt bērniņu pusotru gadu, daudzviet Eiropā tie ir tikai četri līdz seši mēneši. Tam, protams, ir savi plusi, jo vecākiem ir iespēja ar bērnu pavadīt ilgāku laiku un veidot saikni, taču vēlāk atgriezties darba tirgū ir grūtāk, jo pagājis ilgs laiks. Runājot par vecāku pienākumu sadali, abi jaunie vecāki atzīst, ka ģimenē pienākumi ir jāsadala uz pusēm un tam arī jāattiecas uz bērna pieskatīšanu. “Jaunajām māmiņām noteikti iesaku uzticēties saviem partneriem un ļaut arī viņiem pieskatīt bērnus. Ja jūs to neļausiet un domāsiet, ka tikai mamma visu zina labāk, beigās sanāks tā, ka pašām vien būs jāpieskata bērns visu laiku. Uzticieties!” uzsver S.Strauta.

Citu datumu laikraksti

  • Mīlestība mūža garumā

    Mīlestība mūža garumā

    2.daļaGundegaGundega stāvēja pie vidusskolas ēkas un bijībā noskatījās, kā cits pēc cita aiz durvīm pazuda skolēni. Pēc viņu neatkarīgās stājas tie...

  • Horoskopi

    18. – 24. augustsAuns ◆ Pieaugs darbu apjoms mājās. Tiks izvērtētas prioritātes un tas, cik lietderīgi izmanto enerģiju. Jaunas vēsmas...

  • Vai jāsaglabā igauniskums Kornetos? 5

    Vai jāsaglabā igauniskums Kornetos?

    Tā ir mūsu kopīgā zeme – tā par Kornetiem Veclaicenes pagastā saka igauņi. Šobrīd Korneti ir Latvijai piederošs ciems, taču tā nav bijis vienmēr. Īsu...