Ar sirdi un dvēseli Ērmaņu muižā

Rīdzinieks Uģis Prauliņš ir izcils komponists un mūziķis, kuru pazīst ne tikai Latvijā. Viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus, kā arī bijis nominēts prestižajai ASV Nacionālās ierakstu mākslas un zinātnes akadēmijas balvai “Grammy”. Neņemot vērā lielo aizņemtību, viņš kopā ar sievu, animatori Ingu Prauliņu jau vairākus gadus atjauno Ērmaņu muižu Alūksnes novada Malienas pagastā. Te viņš ienes gan pasaules kultūras elpu, gan arī vienkāršo un tik cilvēcisko sirsnību.
- Kā ir mainījies jūsu redzējums kopš pirmās ierašanās Ērmaņu muižā līdz šodienai?
- Biedrība “Ērmaņu muiža” dibināta 2010.gadā ar mērķi atjaunot Ērmaņu muižas kungu māju tās vēsturiskajā izskatā un izveidot klasicisma kultūras centru. Iemācīties jau var, tikai darot! Sākumā informācijas bija mazāk, taču - jo vairāk ir informācijas, jo darbaspējīgāks tu kļūsti. Pieredze ir ļoti nepieciešama, lai mēs visu spētu darīt tā pamatīgi, un Ērmaņu muižas projekts top lēnām. Ar šo vietu man saistās atmiņas, kuras man stāstīja mana dzimta. Tā vienmēr atcerējās šo vietu ar tādu zelta maliņu. Mans tētis šeit pavadīja bērnību pie vectētiņa un vecmāmiņas. Vēlāk šeit daudz kas mainījies, jo bijis karš, vēlāk kolhozs. Uzsākot darbu pie muižas atjaunošanas, bija jāatšķetina daudzas lietas. Tas ir gluži kā saņemt mudžekli, kuram nezini sākuma vai beigu pavedienu. Sākumā skaties uz to un vienkārši izzini. Ierodoties šeit viss bija ieaudzis zālē, un tas, protams, bija sava veida romantisms. Daudz ko sakopām talkās, un vēlreiz pateicos ikvienam, kurš palīdzēja, kā arī saku lielu paldies cilvēkiem, kuri šeit ir dzīvojuši, kaimiņiem un Malienas pagasta pārvaldei. Ieraudzīju to, ka Prauliņu dzimta šeit tomēr tiek gaidīta. Esmu jutis lielu pretimnākšanu no cilvēkiem, kuri nāk ar smaidu un labu prātu. Tas mums ļoti palīdzēja.
- Pašreiz jums muižas atjaunošanā palīdz arī kādi strādīgi “rūķīši”.
-Jā, mums palīdz SIA “RC Ainava” puiši Mareks un Edijs Gusti. Esam ļoti apmierināti ar viņu profesionālo darbu un nopietno attieksmi. Atklātas vairākas lietas, kā arī ķieģeļu klons. Tā ir nemūrēta ķieģeļu grīda, kuru izstaigājuši vecvectēvu un pagājušo paaudžu soļi. Arī to šogad ir plānots atjaunot. Māja visu laiku ir jāprotezē. Pašreiz māja ir siltināta ar kaņepju pakulām. Pirms tam ir bijis tā, ka ziemā pie manas gultas uz sienas veidojās pat ledus. Sadarbojamies arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, kā arī ar arhitektiem. Muižu siltinot, samazināsies apkures tēriņi, kā arī būs iespēja iegādāties labus mūzikas instrumentus. Nav vērts iegādāties vērtīgu mūzikas instrumentu, ja telpā nebūs atbilstošas temperatūras un mitruma līmeņa. Gribētos jau arī, lai Ērmaņu muižā būtu kādi vēsturiskie mūzikas instrumenti.
- Mūsdienās daudzi cilvēki novērtē jūsu dzīves vīziju.
- Manuprāt, mūsdienās ir daudz izglītotu cilvēku, un viņi ir kļuvuši daudz gaišāki ar vairākām atziņām. Mums apkārt dzīvo 21.gadsimta cilvēki, un nav svarīgi, vai šis cilvēks kopj aitas vai govis, vai arī nodarbojas ar pavisam ko citu. Mūsdienās ir arī ļoti daudz kursu, kuros cilvēki sevi var profesionāli pilnveidot. Cilvēki ceļo, un viņiem ir iespēja salīdzināt, kā arī redzēt to, ka tās skaistās ēkas, kuras aplūko Itālijā, Francijā, Spānijā vai kur citur, liek novērtēt arī mūsu mazo klētiņu unikalitāti un pievilcību. Francijā priecājas par tādu pašu un ko tādu nosauc par ģeniālu, bet mūsu pašu Latvijā daudz kas no tā vienkārši aiziet postā. Daudzviet tiek uzceltas praktiskas ēkas un lauku romantika zūd.
- Cik bieži jūs viesojaties Ērmaņu muižā?
- Tik, cik varam apvienot ar savām profesijām. Cenšamies šeit būt pēc iespējas biežāk. Ideālajā variantā es šeit pārceltos uz dzīvi pavisam, taču Ingai ir darbs Rīgā. Pašreiz viņa strādā pie Rozes Stiebras jaunās filmas un šajā procesā ir jābūt klāt. Esam šeit tik, cik mums ir iespējams būt, bet mums sirds ir mierīga, jo zinām, ka pie mājas kāds strādā un rūpējas par to. Lietas jau nestāv uz vietas arī tad, ja paši esam prom.
- Jums ir svarīga arī dažādu koncertu rīkošana.
- Rīkojam koncertus Ērmaņu muižā kopš 2011.gada. Ir arī pasākumi, kurus rīkojam regulāri. Organizējam pasākumus, kuri mums pašiem iet pie sirds un kurus varam rīkot ar mieru un mīlestību. Svarīgi ir arī veidot saturīgus pasākumus. Mūsu piedāvājums nereti veidojas, izrietot no mūziķiem. Daudzi ir pieteikušies, ka arī vēlas šeit koncertēt, un viņi to nedara kā darbu, bet gan tik tiešām no sirds vēlas atbraukt uz šejieni un sniegt koncertus! Viņi vēlas arī drauga plecu, daudzus piesaista šī romantiskā un nepieradinātā vide. Tas pats attiecas arī uz citiem māksliniekiem. Tā, piemēram, mūsu novadnieks Gunārs Binde šeit rīkoja fotodarbnīcu - bieži vien šeit būt ir pašu mākslinieku iniciatīva. Neviens nesaka – klausies, cik tu man maksāsi, tad es nākšu. Te tā nenotiek. Kas attiecas uz jau tradicionālo Etnonakti, esmu reiz domājis, vai šādu pasākumu turpināt, bet kā gan es to varētu nedarīt - te apkārt ir tik daudz folk/etno entuziastu! Pēc šādiem pasākumiem ir gandarījums un tu saproti, ka tas ir vajadzīgs! Visos šajos pasākumos ir gluži tāds pirts efekts, kad tu nomet no sevis visu. Tu vari būt zinātnieks, valstsvīrs vai baņķieris, bet šeit tu atkailinies un esi gluži kā pie ģimenes galda, kur nekas un nevienam nav jāpierāda.
- Jūs rīkojāt arī kādu īpašu pasākumu ciklu naktī.
- Jā, rīkojām Zvaigžņoto nakti. Tas bija mūsu otrais rīkotais pasākums šeit. Pirmais Zvaigžņotās nakts koncerts noritēja itāļu baroka gaisotnē. Kur nu vēl sirreālāk šeit, Alūksnes novadā, kurā nedomāju, ka ir daudz itāļu agrīnā baroka cienītāju! Vēlīnais baroks iezīmējas Alūksnes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, taču agrīnais baroks sastopamāks ir Kurzemē. Neņemot to vērā, uz koncertu sanāca aptuveni 30 cilvēki un koncerts izdevās lieliski! Šādi romantiski pasākumi vietām šad un tad notiek, un man arī šķita interesanti, ka cilvēki varētu nākt baudīt koncertu nepiespiestā gaisotnē, arī ar savām segām, guļammaisiem. Stīvi krēslos sēdēt ir parastā koncertu prakse, taču te arī koncerta laikā droši var pastaigāties, justies brīvi. Var arī skatīties zvaigznēs un meditēt. Tagad jau meditācija ir aizsniegusi visus novadus un pagastus. Arī koncertos to bieži var izmantot. Pēc tam rīkojām vēl otru šādu Zvaigžņotās nakts koncertu, bet tad diemžēl laiks bija ļoti auksts.
- Arī trešajā reizē laikapstākļi jūs nelutināja...
- Jā, bija stipras lietavas un viss pagalms pārtapa dubļos. Vēlāk nakts un lietus laikā nesām klavieres atpakaļ muižā. Arī cilvēki, kuri palika uz koncertu, neņemot vērā lietu, devās muižā, kur toreiz notika jumta remonts un ik pa metram iekšā lija ūdens. Tā nu šādi nakts koncerti piedzīvoja dažādas laikapstākļu nedienas, un jāatzīst, ka pēc pāris šāda veida pasākumiem nu Zvaigžņotās nakts koncerti vairs nenotiek kopš 2014.gada. Jāatzīst arī, ka naktis šajā pusē ir aukstākas nekā, piemēram, Jūrmalā. Te naktīs arī tad, ja ir silts, sākas mitrumiņš. Augusta vidū, kad notika šīs Zvaigžņotās naktis, debesīs arī parasti spīdēja spožs mēness un zvaigznes nemaz nevarēja redzēt. Tā nu no šāda formāta atteicāmies, taču notiek daudz citu dažādu koncertu, kā arī citu pasākumu. Ērmaņu muižā bijušas arī Gvido Kajona, Gunāra Bindes, Jura Zīģeļa, Agneses Zeltiņas un Kristīnes Abikas fotogrāfiju izstādes. Noteikti plānojam arī citas izstādes. Jaunums ir arī dzejas dienu pasākumi, kuri nu norit arī pie mums.
- Jau minējāt, ka jūsu muižas durvis ir vienmēr atvērtas ne tikai pasākumu apmeklētājiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri savās radošajās gaitās vēlas uzmeklēt kādu miera ostu.
- Braukājot pa pasauli un Latviju, esmu neizsakāmi pateicīgs arī visām mājām, kurās es esmu uzņemts. Arī mums palaikam kāds jautā, vai var te palikt un mazliet pastrādāt, ko padarīt. Ir bijuši arī cilvēki no Anglijas, kā arī tādi, kuri vēlas rakstīt savu grāmatu un meklē lielāku mieru nekā viesnīcā. Ir arī tādi cilvēki, kuri te braukā jau vairākkārt, un nesen šeit viesojās manas māsas dēls, kuram māja ir Alūksnē. Te ir tāds pievilkšanas spēks! Un šādas iespējas sniegšana noteikti ir goda un pateicības atdošana tām mājām, kuras kādreiz ir uzņēmušas mani, kā arī cilvēkiem, no kuriem esmu daudz mācījies. Man visvairāk simpātiska ir radoša un garu, kā arī personību dziedējoša atrašanās šeit.
- Rīt Alūksnes Kultūras centrā notiks jūsu tautas mūzikas cikla “Pagānu gadagrāmata” koncerts. Kā jūs izjūtat gadalaiku maiņas nozīmi cilvēka dzīvē?
- “Pagānu gadagrāmata” ir suģestējošs tautas mūzikas un tās atspulga mūsdienās sakausējums. Šis cikls veidots nosacītās piecās daļās - “Atkusnis”, “Pavasaris”, “Vasara”, “Rudens” un “Ziema”, kurās vīru kora un solistu atskaņotās dziesmas saistītas ar konkrētu gada laiku ritu. Tās ir gadalaiku nomaiņas ārpus pilsētas, tur, kur mēs parasti vairs neesam - pie upes, kas tek dienu un nakti, pie jūras, kas dzīvo savu dzīvi neatkarīgi no mums, pļavās, kuras zied savvaļā ar saviem putniem, un mežos, kuros slēpjas zvēri. Šīs dziesmas ir domātas pilsētas cilvēka iekšējam “es” kā vesela gada retrospekcija - tur, kur parasti mēs neesam. Ir ļoti tukši dzīvot vietās, kuras zaudē saikni ar dabu. Palūkojoties uz Alūksnes centru (jauno Marienburgu) vien, var redzēt, ka tas ir haotiski veidots laikmeta gaitā. Izceļot tādu pilsētas plānojumu, kāds reiz bijis, varētu panākt tādu efektu, ka cilvēki, atbraucot no dažādām zemēm, lūkotos uz to atplestām mutēm. Viena no lielākajām kļūdām ir izdzītā trase cauri pils parkam (šobrīd – Pils iela, kurai vienā pusē atrodas Alūksnes Jaunā pils, bet otrā – pils parks). Šis ceļš marginalizē šo ēku. Arī operas sākas ar uvertīrām, arī mīļotais savai mīļotajai pienāk klāt ar kādu uvertīru. Ja celtnei ir nojaukta šī plašākā pieeja, tā zaudē kaut ko. Un ir nepieņemami, ka tur brauc smagais transports. Nekur pasaulē nevirza tranzīta transportlīdzekļus cauri pilsētai! Neviens nav pašnāvnieks! Tā būs liela cīņa, un, ja to neizlabos, protams, viss paliks, kā ir, taču par to vajadzētu domāt.
- Ko jūs novēlētu Alūksnei un alūksniešiem pilsētas svētkos?
- Novēlu jaunu, mūsdienīgu un nemitīgu attīstību, kā arī vērību, iedziļināšanos un pilsētas mīlestību. Šī mīlestība var izpausties kaut vai kā izveidots veloceliņš. Alūksne, visticamāk, nekad nevarēs būt industriāla pilsēta, bet tā noteikti ir romantiska pilsēta. Ir vēl vairāk jāizceļ Alūksnes skaistums, un to var panākt ar tik tiešām labiem māksliniekiem un labiem arhitektiem. Novēlu Alūksnei jaunu cilvēku un jauno paaudžu iesaistīšanos, jo tas ir ļoti svarīgi. Ir jāuzņemas atbildība par šīs pilsētas lielo potenciālu! Ja jaunā paaudze iesaistīsies, tad Alūksnei būs nākotne! Neiesaistoties šī pilsēta paliks aizvien noslēgtāka un pārtaps par vienkārši attālu pierobežas pilsētu. Jauni cilvēki darbojas kā magnēts! To arī novēlu Alūksnei, kā arī vēlu pilsētai aizvien skaistus notikumus!

Vārds, uzvārds: Uģis Prauliņš.
Dzimšanas gads, vieta: 1957.gada 17.jūnijs, Rīga.
Ģimene: sieva Inga Prauliņa un divas meitas – Paula un Sniedze.
Izglītība: Latvijas Valsts konservatorijā apgūta mūzikas pedagoģija, kā arī ieguvis diriģenta izglītību. 1989.gadā ieguvis arī komponista izglītību.
Hobiji: darbs pie Ērmaņu muižas, vēsture, ceļošana, mazo ainavu arhitektūra.

Ērmaņu muižas vēsture
Lai arī muižas kungu māja būvēta 19.gadsimta sākumā, muiža kā teritoriāla vienība Marienburgas pilsnovada sastāvā pieminēta jau 17.gadsimta arhīvos. Muižu Burharda fon Fītinghofa dēls Aleksandrs Jozefs Fītinghofs-Šēls pārdod 1874.gadā (pēc citiem datiem 1872.gadā) atvaļinātam apriņķa deputātam Konstantīnam fon Knoringam, kas ir Ērmaņu muižas saimnieks līdz 1903.gadam. Šajā laikā muižai tiek dots jauns vārds - Knöringsfeld (Knoringa lauks). Knorings 1903.gadā muižu pārdod Apes muižas īpašniekam, baronam Akselam fon Delvigam un muiža arī Delviga laikā kalpo kā muižas pārvaldnieka dzīvojamā ēka. Knoringsfeldas nosaukums muižai saglabājas līdz 1909.gadam, līdz to pārdēvē latviskā vārdā - Ehrmaņa muiža. Līdz Latvijas brīvvalsts Zemes reformai Ērmaņu īpašnieks ir Aksels fon Delvigs. 1928.gadā Ērmaņu muižu no valsts nopērk Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alfrēds Prauliņš. Pēc Padomju Savienības okupācijas 1940.gadā muiža tiek nacionalizēta. Komunistiskā režīma varas gados muižas ēkā tiek iekārtota pienotava, bet vēlākajos gados tā tiek pārbūvēta, izveidojot vairākus nelielus dzīvokļus kolhoza darbinieku ģimenēm.
Avots:  https://lv.wikipedia.org


Citu datumu laikraksti

  • Aicina uz nakti ar (pie) ūdensrozēm

    Aicina uz nakti ar (pie) ūdensrozēm

    Sestdien, 29.jūlijā, Jaunlaicenē svinēs Muižas svētkus, kuriem šogad dots skanīgs nosaukums - “Nakts ar (pie) ūdensrozēm”. Grib atjaunot ūdensrožu...

  • Koncerts pilsētas cilvēka iekšējam “es”

    Alūksnes pilsētas svētku laikā - 5.augustā pulksten 14.00 - ikviens gaidīts Alūksnes Kultūras centra Lielajā zālē, lai klausītos komponista Uģa...

  • Mazdārziņu “universs” 6

    Mazdārziņu “universs”

    (Turpinās no 1.lappuses)Mazdārziņu teritorijas Alūksnes pilsētā un piepilsētā ir gluži kā savi “universi”, kuros dzīve rit īpašu  gaitu, daudz...

  • Apskatāmas 120  miniatūras tautu meitas

    Apskatāmas 120 miniatūras tautu meitas

    Alūksnes muzejā no šīs nedēļas apskatāma unikāla izstāde “No trimdas Latvijā – Austras Lindes 120 tautu meitas miniatūrā”. Izstādi veido 120 lelles...

  • Aicina doties laivu braucienā

    Aicina doties laivu braucienā

    Nākamsestdien, 22.jūlijā, notiks otrais Alūksnes augstienes dabas vērtību un skaistāko ainavu apceļošanas maratona pasākums - laivu brauciens pa...

  • Zemeņu laiks  sākas tikai tagad 4

    Zemeņu laiks sākas tikai tagad

    Turpinās no 1.lpp.Vasaras karalienes zemenes šovasar sāk sārtoties krietni vēlāk nekā citus gadus. Zemnieku saimniecībā “Zemesziediņi” Virešu...