Ar šofera darbu ir tāpat kā ar horoskopu

Alūksnietim Guntim Marķitānam ikdiena aizrit uz riteņiem, jo viņš ir šoferis kopš 1983.gada. Viņš zina, ka braucot nereti klusībā var pārdomāt visu dzīvi, zina arī to, ka sliktos laika apstākļos autobuss nevar kavēt.

Alūksnietim Guntim Marķitānam ikdiena aizrit uz riteņiem, jo viņš ir šoferis kopš 1983.gada.
Viņš zina, ka braucot nereti klusībā var pārdomāt visu dzīvi, zina arī to, ka sliktos laika apstākļos autobuss nevar kavēt. Naktīs Guntim netīk vadīt autobusu, taču darbu viņš pieradis veikt ar atbildību. Piecpadsmit gadus Gunta ikdiena aizrit pie autobusa stūres. Patiesībā viņš kļuvis par šoferi armijā.
Bērnībā kā visi zēni Guntis vēlējās kļūt par milici vai kosmonautu, bet vectēvs vēlējies, lai mazdēls ir mežsargs. G.Marķitāns spriež, ka vajadzējis paklausīt šim padomam, jo viņu interesētu šāds darbs. Tagad tāda būtu viņa izvēle. Taču toreiz bijušas modē tehniskas profesijas, tāpēc Malnavas sovhoztehnikumā izmācījies par automehāniķi. "Biju kravas automašīnas šoferis, tāpēc mani aizsūtīja uz attiecīgiem kursiem, lai varētu braukt ar autobusu. Patiesībā ar šofera darbu ir gluži vai kā ar horoskopu, jo neko nevar prognozēt," spriež G.Marķitāns.
Prot būt diplomāts
Divpadsmit gadus G.Marķitāns strādā SIA "TU Vidlatauto". Vīrietim vislabāk patīk doties tālos reisos. Viņam šofera darbs patīk, lai gan gadās arī, ka, atgriežoties no reisa, nākamajā vairs nav vēlēšanās doties. "Taču no rīta, kad pieceļos, miera nav - vēlos kaut kur braukt," atzīst vīrietis. Guntim nākoties doties dažādos reisos, vasarā - pārsvarā ekskursijās.
Daudz redzējis ārzemes, gandrīz visa Eiropa izbraukāta. Nedaudz prot angļu valodu, saprot poliski. Viņš uzskata, ka tur nav "zelta kalnu", uz kuriem tagad tiecas daudzi latvieši. "Neviens mani nepārliecinās, ka citur ir labāk nekā pie mums, Latvijā. Tur, protams, ir skaista daba, taču ir arī aizaugušas ceļmalas un lauki, pārtika - bezgaršīga," vērtē šoferis. Visspilgtākie iespaidi palikuši par Norvēģiju. No braucieniem pieradis atvest glāzes ar attiecīgās valsts ģerboni. Tagad jau izveidojusies kolekcija. Viņš ir pieradis, ka darbs ir arī brīvdienās, kad citi atpūšas. Guntis prāto, ka apmēram pēc desmit gadiem vietējos reisos pasažieru būs vēl mazāk nekā tagad.
Guntim šofera praksē nācies sastapties ar visdažādākajiem pasažieriem, tāpēc šoferim ir jābūt labam diplomātam. "Cenšos tā darīt. Emocijas jāprot apslāpēt, lai gan reizēm nav viegli. Gadās, ka pasažieri atstāj nekārtību," uzsver G.Marķitāns.
Viņš joko, ka šofera darbā ir apvienoti diplomāta, ārsta, pavāra, atslēdznieka, pastnieka un arī citās profesijās strādājošo pienākumi.
Kuriozu darbā netrūkst
"Vienmēr apturu autobusu, kad pasažieris vēlas, ja arī tas nav pieturvietā. Mūsu darbs domāts, lai cilvēkiem būtu ērti," spriež pieredzējušais šoferis. Taču arī kuriozu šajā darbā netrūkst. Kad nesen bijis jāpārgriež pulkstenis, kāds pasažieris to nav izdarījis, tāpēc izrādījis nepatiku, ka autobuss kavējas. Pēc tam pārpratums noskaidrojies. "Paldies!" šoferiem pasažieri saka galvenokārt pēc inerces - ja pirmais to izdara, tad arī pārējie seko pozitīvajam piemēram.
Tālbraucējam - vilka dzīve
G.Marķitāns secina, ka šofera profesija šodien nav prestiža sabiedrībā, jo tā pieder pie vienkāršiem arodiem. "Par tālbraucēju šoferi nevēlos kļūt, jo tā ir vilka dzīve. Nav viegli garas stundas pavadīt automašīnas kabīnē. Ja dzīve piespiestu, tad droši vien to darītu," uzsver Guntis.
Viņš priecājas, ka tagad tehnika ir daudz labāka nekā padomju gados, tikai ar ceļiem nākas samierināties ar tādiem, kādi tie ir. "Sāku strādāt uz "RAFa", kam virsbūve bija no koka, tikai apsista ar metālu. Man toreiz bija divdesmit četri gadi, bet autobusam - trīsdesmit, pēc tam to nomainīja "LAZ", "UAZ", "Ikarus", arī "Volvo" un "Scania". Tagad autobusi ir moderni - aprīkoti ar tualeti, ir virtuve un televizors," saka Guntis.
Hobiji ir nopietni
Guntis smaida, ka citu darbu kā tikai šofera, viņš neprot, taču viņam ir interesantas nodarbošanās brīvajā laikā. Lielākā aizraušanās ir medības, darbojas mednieku klubā "Mārkalne". Viņam ir gandrīz 20 gadus ilgs mednieka stāžs. "Medībām es veltu daudz laika un līdzekļu," atklāj vīrietis. Guntim ir vēl viens hobijs - lasīt grāmatas, īpaši par vēsturi. Interesē Latvijas brīvības cīnītāju gaitas 1. un 2. pasaules karā. Tagad viņš aizrāvies ar Rolanda Kovtuņenko grāmatas "Neatzītie karavīri" varoņiem, tā vēsta par Latvijas leģionāru gaitām 2. pasaules karā.
Jābūt dzimtenes patriotam
Kopš zemessardzes izveides sākuma Guntis ir ārrindas zemessargs. "Jebkuram vīrietim ir jābūt savas dzimtenes aizstāvim," pārliecinoši saka vīrietis. Viņam esot grūti pieņemt, ka Alūksnē likvidēja zemessardzes bataljonu.
"Skumji bija 11.novembrī piedalīties parādē Balvos. Man būtu labāk paticis soļot Alūksnē," atzīst Guntis.
Ir grūti pārliecināms
Viņš ir dzimis Mārkalnē, bet darba gaitas atvedušas uz Alūksni. Guntis atzīst, ka esot straujas dabas cilvēks. Pēc horoskopa - Auns, tāpēc spītīgs un grūti pārliecināms. "Protu atkāpties, ja jūtu, ka otram ir taisnība, taču nepateikšu, ka piekrītu," atklāj Guntis. Dzīvē viņš nekad nenožēlo izdarīto, tikai izvērtē, vai tas ir bijis slikti vai labi. "Atpakaļ izdarīto nevar atgriezt, tāpēc nav jēgas to darīt," secina vīrietis.
Sapņo par lauku māju
Guntis esot jautras dabas cilvēks, neesot vientuļnieks. Nauda neesot viņa pašmērķis, taču bez tās arī esot grūti. Reizēm Guntis vēlas mieru un klusumu, lai blakus nebūtu televizora un radio, būtu izslēgts telefons. "Tādās reizēs gribētu dzīvot lauku mājā," saka Guntis. Atvaļinājums Guntim vienmēr ir ziemā, jo šis gadalaiks vislabāk patīk, tad var doties medībās. Vasarā ir daudz darba.
Tuvinieki reizēm cieš
Guntim ir ģimene - sieva Ilga un bērni - trīspadsmit gadus vecā meita Dace un dēls Kristaps, kuram ir sešpadsmit gadu. "Reizēm ir tā, ka tad, kad dodos uz darbu, bērni vēl guļ, bet vakarā, kad atgriežos - jau guļ. Kad aizbraucu uz ārzemēm, vairākas dienas viņus neredzu," skumji saka Guntis. Par ģimeni viņš teic atzinīgus vārdus. Arī par sievas vecākiem, kas allaž sniedz atbalstu grūtā brīdī un Gunti uztver kā savu dēlu. "Sievai ir bijis grūti ar mani. Tuviem cilvēkiem vienmēr visvairāk tiek ikdienas stresa dēļ," neslēpj G.Marķitāns.

Citu datumu laikraksti

  • Uz semināru aicina naktsmītņu īpašniekus

    Asociācija “Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu Latvijas reģionos rīkos seminārus “Labas higiēnas prakses vadlīniju...

  • Balso arī par Alūksnes šoferiem

    Satiksmes ministrijas rīkotajā akcijā “Draudzīgākais autobusa šoferis” pasažieri varēja balsot par tālsatiksmes autobusu vadītājiem vairākās...

  • Sieviešu klubiņš rīko tikšanos

    Kā jau iepriekšējā reizē tika norunāts, Alūksnes rajona sieviešu klubu pārstāves šoreiz tiksies nevis trešdien, bet ceturtdien, 24.novembrī, pulksten...