Ar tortēm vēlas iepriecināt alūksniešus

Diāna Zvankova profesiju izvēlējusies 16 gadu vecumā. Arī turpmāk viņa vēlas strādāt par konditori.

Diāna Zvankova profesiju izvēlējusies 16 gadu vecumā. Arī turpmāk viņa vēlas strādāt par konditori.
Diāna pēc 10.klases beigšanas Alūksnes Valsts ģimnāzijā sapratusi, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Viņai gribējās būt patstāvīgai, pašai pelnīt naudu. Tāpēc viņa pieņēma negrozāmu lēmumu - meklēt darbu atbilstoši interesēm. "Pansionātā, kur strādāju gadu, bieži palīdzēju saimniecēm sagatavot salātus, sagriezt gaļu. Viņas teica, ka man visi darbi padodoties, varbūt es varētu strādāt konditorejā. Tas man deva ticību saviem spēkiem. Aizgāju apjautāties par darbu. Pieteicos, lai gan neticēju, ka varētu veikties. Pēc nedēļas mani uzaicināja pamēģināt. Sapratu, ka te ir mana īstā vieta. Es pārgāju mācīties uz vakara vidusskolu. Toreiz biju 16 gadu veca, mani pieņēma darbā ar atvieglotiem noteikumiem," atceras Diāna.
Sākumā bija grūti
Viņa stāsta, ka sākumā nav varējusi pierast pie smagā darba.
"Nekā nezināju. Maiņā bijām astoņas, nevienu nepazinu. Ļoti uztraucos. Vienmēr šķita, ka laiks skrien vēja spārniem. Skatījos pulkstenī un domāju - tūlīt būs rīts, bet man tik daudz vēl jāizdara. Darbu parasti sākam pulksten 16.00, beidzam otrā rītā ap sešiem. Kamēr nebiju pilngadīga, man nevajadzēja tik ilgi strādāt. Sākumā man lika griezt gaļu, rīvēt sieru, gatavot cepumus. Tie ir paši vieglākie darbi. Vēlākiemācījos cept plātsmaizi un kēksus. Mani atbalstīja brigadiere Helēna Meimane. Ja viņa redzēja, ka man kaut kas neizdodas, tad nevis kritizēja, bet mudināja visu sākt no jauna," stāsta Diāna.
Uztic cept pirmo torti
Kad jauniete bija pārvarējusi pirmās "kristības", pienāca diena, kad viņai uzticēja cept torti. Diāna bija strādājusi pusotru gadu. Bija mācījusies cept medus kūkas, tad uzticēta garnēšana. "Vispirms uz augļu groziņiem vajadzēja uzspiest pa trim puķītēm. Uz kūciņām bija jāveido sarežģītāki raksti. Tikai pēc tam mani laida pie tortēm. Pirmās tortes, kura pilnībā bija manu roku darbs, nosaukums bija "Ornaments". Tai esmu uzticīga vēl šodien. Garnējot pilnībā izjūtu, ka profesijas izvēle ir pareiza. Skolā man ļoti patika zīmēt. Te es varu izpaust savas radošās spējas. Pati izdomāju rakstus. Esmu pamanījusi, ka, esot labā noskaņojumā, tortēm top košāks garnējums, tāpēc cenšos vienmēr būt labā garastāvoklī," atzīst viņa.
Jāsmeļas jaunas idejas
Lai ornamenti kļūtu daudzveidīgāki, Diāna idejas gūst kursos Rīgā un žurnālos. Ir gadījumi, kad klients atnes jau mājās uzzīmētu skici, tad tikai atliek vēlēšanos izpildīt.
"Atnāk ar gatavu skici, kādai tortei jābūt - mašīna balta, logiem zaļas malas. Ir pat norādīti mašīnu modeļi. Speciālus pasūtījumus es pildu ar prieku, jo tad izpildu cilvēka vēlēšanos. Bieži pasūta tortes ar jubilāra gadskaitli. Interesanti, ka biežāk jāveido cipari 16 un 18, vēl 80, 60 un 50. Pasūtījumus pieņem tehnoloģe, es nezinu, kuram torte domāta. Tas ir labi, citādi varbūt ietekmētos," smejas Diāna.
Viņa atzīst, ka reizēm pārņemot bažas, vai pircējam torte patiks. Veikalā jau nezina, kurā maiņā tā tapusi, tomēr negriboties dzirdēt sliktus vārdus. Diāna stāsta, ka cehā bieži izmēģinot jaunas receptes, ko izgudrojot tehnoloģe. Reizēm ideja aizgūta un pielāgota alūksniešu vēlmēm. Kamēr cepums tiek līdz pircējam, tam jāveic garš ceļš. "Nevienu torti pēc pirmās reizes pagatavošanas nelaiž tirdzniecībā. Abas maiņas to nogaršo, katrs izsaka savu vērtējumu. Tad, ņemot vērā izteiktos viedokļus, top jauna torte. Tikai tad, kad visi torti atzīst par labu, to ved uz veikalu. Pie mums nekas netiek veikts vienpersoniski," apgalvo Diāna.
Mācās no kļūdām
Jauniete stāsta, ka šis darbs no cilvēka prasa lielu gribasspēku, pacietību un precizitāti. "Reiz man vajadzēja ar želeju piepildīt ābolu groziņus. Zināju, kur stāv burka, daudz nedomādama, šķidrumu salēju groziņos. Pagāja piecas minūtes, bet želeja nestingst. Kad vēl pēc piecām minūtēm tas nenotika, nobijos. Izrādījās, ka burkā bijis sīrups. Gadījums beidzās laimīgi, taču kopš tās reizes es vairs tik pašpārliecināta neesmu. Vienmēr atceros sakāmvārdu - labāk septiņas reizes nomērīt, nekā vienu reizi griezt.
Protams, ja ko nezinu, padomu prasu brigadierei. Viņa ir dvēseles cilvēks. Visi, kam vien vajag padomu, iet pie Helēnas, viņa nekad nesaka, ka nav laika. Vienmēr atradīs pareizo risinājumu. Labo noskaņu vairo arī tas, ka Helēna nepieņem sūdzības. Ja redz, ka cilvēks cenšas, tad palīdz. Nolaidīgie saņem pelnītu nosodījumu. Mēs esam draudzīgs kolektīvs. Sveicam cits citu jubilejās. Zinām, kādi kurai sadzīves apstākļi. Darbā cita citai uzticam bēdas, taču ārpus darba katrai ir sava dzīve. Tas ir labi, jo tad nav skaudības un izpaliek intrigas," atzīst Diāna.
***
Vizītkarte
- Vārds, uzvārds: Diāna Zvankova.
- Dzimusi: 1985.gada 20.jūlijā.
- Pašnovērtējums: pieticīga, izturīga, emocionāla.
- Nodarbošanās: cep tortes, mācās Alūksnes vakara vidusskolas 12.klasē.
- Vaļasprieks: brīvo laiku pavada pilsētas lasītavā.
- Dzīves moto: Septiņas reizes nomēri un vienreiz nogriez.

Citu datumu laikraksti