Ar zemes spēku un viršu nemieru sirdī

Viņā ir kaut kas no viršu nemiera, no trauksmainā dzērves sauciena un ilgām pēc laimes mirkļiem, kurus dzīve gan devusi, gan citu pēc cita arī ņēmusi.

Viņā ir kaut kas no viršu nemiera, no trauksmainā dzērves sauciena un ilgām pēc laimes mirkļiem, kurus dzīve gan devusi, gan citu pēc cita arī ņēmusi. Tomēr prieks ņipro alūksnieti Veltu Laursoni nav atstājis. Viņas domu rumaks vēl auļo un aizved tur, kur pašā ziedonī bija jānoreibst no mīlas.
Velta ir mierā ar visu. Tas nekas, ja nespēks pamazām iegulst kaulos. Vēl jau ir jaunas dienas ar sauli un lietu, kā pašas dzīvē - ar garajām darba stundām spēka gados un pamātes rīksti bērnībā. Taču smaidam vietas vēl pietiek tāpat kā ziediem dobē pie mājas Šķūņu ielā. Rīta pusē Velta ir sastopama tirgū, jo rosoties neesot jādomā par dažādām kaitēm, kuras apciemo, jo pārciestās piecas operācijas liekot sevi manīt. Pirms desmit gadiem arī dzirde daļēji zaudēta. Velta piekrīt dakteru teiktajam, ka tas esot "uz nervu pamata", jo šī liga sakritusi ar laiku, kad zemes klēpī guldīts viņas vīrs Arvīds Laursons, ar kuru kopā nodzīvoti 39 gadi. Velta stāsta, ka viņai esot pat divi dzirdes aparāti, taču nekādi nevarot pierast tos lietot, tāpēc iztiekot, kā varot, daudz nolasot no lūpām.
Velta iebridusi miķelīšu jūrā atskatās uz tālajām vasarām, kad pati bija vēl sīks sila ziediņš un bērnības saulē tā arī īsti neiekāpa.
Birst ābelei balti ziedi
Velta ir dzimusi Liepnas pagasta "Lejiniekos"". Ģimenē auguši vairāki bērni. Velta bijusi vidējā, taču darba smagumu dalījusi ar vecāko māsu.
"No mazām dienām vajadzēja daudz strādāt, jo mammai bija kaulu tuberkoloze, viņa pārvietojās tikai ar kruķiem, bet tēvam dienas pagāja rosoties saimniecībā. Mums ar māsu vajadzēja no attālā avota sanest ūdeni. Ziemā lopu dzirdināšanai kausējām sniegu, tad bija vieglāk. Taču atradās citi darbi, tāpēc rotaļām laika neatlika. 1939.gadā 45 gadu vecumā mamma mūs atstāja uz visiem laikiem. Toreiz man bija deviņi gadi, mazajam brālim tikai pieci. Tēvs ilgi atraitņos nepalika, apprecējās otrreiz. Jaunā māte izrādījās īsta pamāte. Dzina kā vadzīšus sienā, es viņas dēļ daudz asaru izlēju. Man gribējās iet skolā, bet pamāte par to dzirdēt negribēja, jo uzskatīja, ka meitenei priekš bērnu autiņu mazgāšanas liela izglītība nav vajadzīga. Tomēr es spītīgi katru rudeni atgriezos skolā. Mācījos sestajā klasē, kad smagi saslima tēvs, man vajadzēja stāties viņa vietā. Ar to arī beidzās mana skološanās. Līdz pilngadībai cits nekas neatlika, kā pakļauties svešai rokai, pēc tam kā ķēdes suns spruku vaļā un devos uz Alūksni meklēt darbu," atceras Velta.
Mīlestība ietina kā sapnis
Velta sākusi strādāt rūpkombinātā. Īsti pie sirds uzņēmīgajai jaunietei šis darbs nebijis, taču prieks, ka beidzot tikusi ārā no mājas, visu kompensējis. Gandarījumu devusi arī pirmā pašas nopelnītā alga. Nu varējusi nopirkt glītāku apģērbu. Rūpkombinātā nostrādājusi trīs gadus, tad saņēmusi piedāvājumu pāriet darbā uz Alsviķu pienotavu.
Pienotavā sākusi strādāt 1949.gadā, turpmākie septiņi gadi saistās ar darbu un mīlestību.
"Pienotavā maksāja vairāk, vasarās saņēmu līdz pat 400 rubļiem mēnesī. Darba netrūka, pa divdesmit piecām kastēm sviesta dienā pagatavojām. Kamēr produkciju aizgādājām uz pagrabu, nomazgājām traukus, saulīte jau tālu pēcpusdienā bija aizgājusi.
Pienotavas pārziņā atradās vairākas krejotavas - Ziemeros, Šļukumā, Māriņkalnā, Strautiņos, Nēķenē un Alūksnē. No turienes uz pienotavu veda krējumu, mums tikai vajadzēja sagatavot sviestu. Vienīgi vecā mašīna vairāk stāvēja remontā nekā bija braukšanas kārtībā. Labi, ka pienotavai bija divi zirgi, nepieciešamības gadījumā izmantojām pajūgu. Pašiem vajadzēja rūpēties par malku. Ziemā piena nebija daudz, strādājām pārdienās," atceras Velta.
Viņa pārlapo albumu, kurā redzama pie sviesta kuļamās mucas, vagojam kartupeļus, darbabiedru pulkā.
Mīlestība ietina Veltu kā salds sapnis, jau kāzu kurpēs domās bija iekāpusi. Jasmīnu kvēlē sevi pieteica meita. Nelaime 1951.gadā kā viesulis iebrāzās jauno cilvēku dzīvē. Satiksmes negadījumā līgavainis aizgāja bojā, Veltai kā vienīgais mierinājums palika mazā Ināra.
Tomēr Velta atrada spēku jaunai ziedēšanai un iepazinās ar autotransporta uzņēmuma šoferi Ernestu Laursonu. Šajā laulībā piedzima vēl divas meitas - Inta un Māra. Vīrs piepratis būvdarbus, 1955.gadā ielicis tagadējai ēkai pamatus. Darbi sokas ātri, pēc gada ģimene ievācās jaunajās mājās.
Uzņem pēdējo kursu
"Vecākā meita daudz slimoja. Es gadu nodzīvoju mājās. Pienotavā vairs neatgriezos, pārgāju darbā uz poliklīniku, sāku strādāt par sanitāri. Man tur patika. Papildus strādāju par apkopēju rajona partijas komitejā. Pensijā mani vadīja no abām vietām. Rajona partijas pirmais sekretārs Edvīns Svars dāvanā pasniedza lielu kristāla vāzi. Poliklīnikā gan vēl atgriezos un nostrādāju desmit gadus.
Jā, kādi tikai laiki nav pārdzīvoti, spēj tikai vēstures ratam griezties līdzi. Par savu dzīvi žēloties nevaru. Manā kontā ir 52 nostrādāti gadi. Varētu mierīgi dzīvot mājās, taču dīkā dienas pavadīt negribas, tāpēc rušinos pa zemi, audzēju puķes, tomātus. Rītos ceļos kopā ar saulīti. Vienmēr jau atrodas, ar ko nodarboties. Puķu pušķus tirgum sagatavoju vakaros, ja no rīta tie vairs nepatīk, lieku no jauna.
Domās kavējos pie bērnu ģimenēm, sešiem mazbērniem un trīs mazmazbērniem. Paši bieži mani apciemo, vienmēr atrod kādu padarāmu darbu. Znots Māris pārkrāso sētu, viņš palīdzēja uzcelt arī saimniecības ēku," priecājas Velta un atzīst, ka dzīvē galvenais ir darbs.
Velta pastāsta arī par saviem četrkājainajiem draugiem - suni Remi un runci Tomu. Remis esot labs mājas sargs, par to bēda maza. Toms bieži aizklīstot projām no mājas, nekad nevarot zināt, kādā izskatā atgriezīsies. Reiz, dūņās novārtījies, atnācis tikai pēc vairākām dienām. Veltai cits nekas neatlicis kā sildīt ūdeni un mazgāt palaidni.
Velta ar skatienu apmīļo ziedus, viņas acīs kūsā prieks. Tas nekas, ja dabā jaušama rudens elpa. Kāds ceļa posms noiets arī viņas dzīvē, bet domu gājienā ir jaušams zemes spēks ar kuru viņa saaugusi jau no bērnības.

Citu datumu laikraksti

  • Bojā iet cilvēks

    Alūksnes rajonā šķembu bāzē Virešu pagastā trešdien notikusi divu smago automašīnu sadursme, kurā cieta trīs cilvēki, bet viens gāja bojā.Alūksnes...

  • Pagastā gatavojas jubilejas sporta spēlēm

    Mālupes pagasta padome rīko 10. Alūksnes rajona pašvaldību sporta spēles. Tām sporta laukums pie pamatskolas ir gandrīz sakārtots.Mālupes pagasta...

  • Pieturās parādās grafīti

    Šogad pirmajā pusgadā pārgalvīgi autobraucēji, zagļi un huligāni valsts autoceļu aprīkojumam nodarījuši zaudējumus 135 000 latu apmērā, tas ir par 23...

  • Eiropas kampaņas “Būvē droši!” pasākumi turpinās

    Kampaņu organizē Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra sadarbībā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un kandidātvalstīm, kā arī ES...

  • Nekas nav līdz galam izlemts

    Latvijas politiķi izvairās pieņemt konkrētus lēmumus. Mūsdienu politika balstās uz politiskās sadzīvošanas stratēģijām, nevis konsekventiem...

  • Vai pensionāram aizdod naudu?

    Vai Alūksnē ir tāda banka vai iestāde, kas pensionāram var aizdot 100 latu operācijai?Vai Alūksnē ir tāda banka vai iestāde, kas pensionāram var...