Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Armēņiem ir laba tradīcija sadzīvot ar citām tautām

Salīdzinot ar citām mazākumtautībām Latvijā, armēņiem nav ļoti senas vēstures mūsu zemē.

Salīdzinot ar citām mazākumtautībām Latvijā, armēņiem nav ļoti senas vēstures mūsu zemē. Lai gan nav konkrētu datu, kad pirmie armēņi parādījušies Latvijā, tomēr iespējams - tas varētu būt impēriskās Krievijas laikos 19.gadsimta beigās, kad 1913.gadā Latvijā bija 121 armēnis.
Armēņus tajā laikā ar Latviju saistīja tirdzniecība, tāpēc daudzi izvēlējās te palikt. Daudzi armēņi ir mācījušies Rīgas Politehniskajā institūtā un darbojušies studentu korporācijā "Sevan". Lai gan Latvijas Republikas proklamēšana veicināja armēņu izbraukšanu no Latvijas, tomēr palikušie aktīvi darbojās kaukāziešu biedrībā.
Pēc 2. pasaules kara līdz ar citām tautām arī armēņi ieplūda Latvijā kā darbaspēks, kā studenti un augstskolu beidzēji pēc vissavienības sadales, kā dienējoši armijā. Daļa pārkrievojās, veidojot jauktās ģimenes. Tie, kas padomju gados saglabāja nacionālās saknes, šobrīd veiksmīgi iekļāvušies Latvijas sabiedrībā, ieņemot arī nozīmīgus amatus.
Jau dzimuši Latvijā
Latvijā dzīvo apmēram 3000 armēņu, no tiem 600 ir Latvijas pilsoņi. Daudzi ir dzimuši Armēnijā, ir tādi, kas ieradušies no Krievijas, no Karabahas, no Azerbaidžānas. Bet ir paaudze, kas jau dzimusi Latvijā. "Armēņiem ir laba tradīcija sadzīvot ar citām tautām, īpaši tad, ja viņi nedzīvo savā etniskajā dzimtenē. Armēņu vēsture un šodiena ir tāda, ka šī tauta dzīvo dažādās valstīs. Tirdzniecība ir viens no armēņu izplatītākajiem nodarbošanās veidiem līdz pat šodienai. Rīgā un Jūrmalā vien ir apmēram 20 armēņu restorāni!" stāsta Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs, Latvijas Armēņu biedrības "LAO" priekšsēdētājs un Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors Rafi Haradžanjans.
Latvijas Armēņu biedrība darbojas, lai saglabātu etniskās saknes un prezentētu Latvijas iedzīvotājiem armēņu mākslu. Organizē izstādes, rīko koncertus un citus pasākumus. "Nesen Kinogalerijā rādījām Kanādā ražoto filmu "Ararats". Šī filma mūsdienīgi stāsta par 1915.gada genocīdu. Filmu interesanti interpretēja latviešu kinokritiķi, pēc tam filmai bija pirmizrāde gan Lietuvā, gan Igaunijā.
Mūsu darbs saistīts ar piemiņas dienām, jo vienmēr atzīmējam gan genocīda upuru dienu 24.aprīlī, gan Armēnijas pirmās republikas proklamēšanu 28.maijā, gan Neatkarības dienu 21.septembrī, gan zemestrīces upuru piemiņas dienu 7.decembrī. Lai kur armēņi būtu, viņi šajās dienās dodas uz baznīcu un noliec galvu," skaidro R.Haradžanjans.
Pulcējas trīs vietās
Kā uzskata armēņi, Latvijā ir trīs vietas, kur pulcējas armēņi un kuras simbolizē viņu saistību ar Armēniju. Vispirms tā ir baznīca, kuras celtniecība, izmantojot tipisku armēņu arhitektūru, gandrīz pabeigta Rīgā netālu no lielveikala "Mols". Kad to pilnībā pabeigs, Latvijā solījis viesoties Armēņu apustuliskās baznīcas patriarhs katolikos Garegins II. Tagad baznīcā pastāvīgi darbojas tēvs Markos, kurš komandēts no Sv. Edžmiadzina. Ticība ir ārkārtīgi svarīga armēņu dzīvē, un kristietība ir kā ģenētiskais paraugs viņu dzīvei.
Arī otra armēņiem svarīgā vieta saistīta ar kristietību - tas ir Krusta akmens, kas atrodas Rīgā, Basteja bulvārī, un uzstādīts, pieminot zemestrīcē bojāgājušos.
Trešā vieta ir biedrība "LAO", kas ir senākā armēņu apvienība šodienas Latvijas teritorijā. Ofisā atrodas bibliotēka ar grāmatām par vēsturi un šodienu un gleznu kolekcija. Latvijā dzīvo un strādā vairāk nekā 10 profesionāli armēņu gleznotāji.
Atjauno sakarus
"Ja runājam par integrāciju, tad svarīga ir sadarbība ar Latvijas institūcijām un līdzdalība dažādos pasākumos. Ikmēneša Latvijas radio pārraidē armēņu valodā informējam par jaunumiem, runājam ar cilvēkiem par izglītojošiem jautājumiem. Pēdējos gados izdevies atjaunot sakarus starp Armēniju un Latviju. Pagājušajā gadā Latvijā viesojās Armēnijas prezidents un parlamenta delegācija, šogad paredzēta Latvijas prezidentes vizīte Armēnijā. Priecājos, ka šogad apstiprinātais Latvijas goda konsuls Armēnijā solījis atjaunot un uzlabot ekonomiskos un kultūras sakarus," bilst R.Haradžanjans.
Rīgā darbojas gan svētdienas skola, gan jauniešu apvienība. Daudzi armēņi šodien dzimtajā valodā runā labāk nekā pirms kāda laika, jo ir vide, kurā runāt savā valodā. Liela ir ģimenes nozīme un tās vēlme saglabāt savas tautas identitāti.
Nune Hačjana Latvijā ieradās pirms desmit gadiem astoņu gadu vecumā, jo viņas ģimene atbrauca te dzīvot pēc grūtiem laikiem Armēnijā - zemestrīces, blokādes. Vispirms Nune sāka mācības krievu skolā, bet šobrīd mācās latviešu skolā - Rīgas Angļu ģimnāzijas 11.klasē. "Mamma gribēja, lai bērni mācās, tāpēc atstājām Armēniju. Man bija ļoti svarīgi iemācīties latviešu valodu, un to izdarīju papildus skolas mācībām, lasot grāmatas un daudz runājot, protams, sākumā ar daudz kļūdām," saka N.Hačjana. Nune ir aktīva un sabiedriska meitene - Rīgas skolēnu domes prezidente, Latvijas Armēņu biedrības jauniešu nodaļas dalībniece, viņa dejo, spēlē klavieres, vada pasākumus. "Man ir svarīgi būt armēnietei. Es nevēlos aizmirst savu valodu, lai gan Armēnijā neesmu bijusi 10 gadus. Un arī manai mammai ir svarīgi, lai mēs, bērni, saglabātu savu kultūru. Mani un mazo māsu ar Latviju saista interesants fakts - abas esam dzimušas Līgodienā, māsa - Latvijā," stāsta Nune.
"Šādās ģimenēs nav jāstāsta, kas ir Sevans, kas ir Ararats. Nunes mamma virza bērnus pa to ceļu, ko saucam par integrāciju. Pirms pieciem gadiem bija liels informatīvais vakuums no Armēnijas. Un tas radīja zināmas problēmas armēniskajai identitātei. Tagad internets piedāvā iespēju uzzināt, kas notiek etniskajā dzimtenē. Armēnijā tirgo "Laimas" konfektes un "Melno balzamu", no Armēnijas uz Latviju ved konjaku, minerālūdeni, tepat ražo lavašu, basturmu… Pirms dažiem gadiem biju Sevanā, skatījos uz kalniem un domāju: "Cik skaisti!" Mums, armēņiem, šķiet, ka persiki no Armēnijas ir garšīgāki, ka ūdens no Armēnijas citādāk smaržo… Mēs mīlam savu tēvu dzimteni un mīlam vietu, kur dzīvojam," saka R.Haradžanjans.

Citu datumu laikraksti

  • Annijas bode

    Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī.Annijai bira asaras kā aizurbtam bērzam pavasarī. Vienu pēc otra viņa noliktavas kaktā iemeta trīs...

  • Krāsim savai nākotnei

    No 2001.gada 1.jūlija Latvijā ieviesa pensiju sistēmas otro līmeni. Piedalīšanās tajā ir obligāta tiem, kuri ir jaunāki par 30 gadiem.No 2001.gada...

  • Augu aizsardzības līdzekļu lietotāju zināšanai

    Visus kultūraugus to augšanas laikā apdraud kaitēkļi, slimības un nezāles. Tādēļ, lai pasargātu kultūraugus, ir jāveic augu smidzināšana.Visus...

  • Aunam jādodas ārpus mājas

    AUNS. Būsiet garīgi un fiziski iztukšots. Nevēlēsieties pat dzirdēt par darba jautājumiem. Ieteicams šo dienu pavadīt ārpus mājas un iesaistīt...

  • Piedāvā atpūtu dažādām gaumēm

    Lieldienu pasākumi. 19.aprīlī pulksten 22.30 Alūksnē, atpūtas klubā "Jolanta" – Lieldienu dejas un konkursi "Ar un par olām" kopā ar DJ Uruli un...

  • Līķauts ir liecība par augšāmcelšanos

    Daudzi cilvēki vēl joprojām ar neticību vēro līķautu, kas glabājas Turīnā. Ja pasaule spēj pieņemt cilvēka mokas - šaustīšanu un krustā sišanu, tad...