Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas padarīt vairāk, nekā laiks un reālās iespējas atļauj.

Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas padarīt vairāk, nekā laiks un reālās iespējas atļauj.
"Dievs acīmredzot man devis tādu trakumu, ka vajag piedalīties dažādās aktivitātēs," laikrakstam stāsta Dzintra Andrejeva.
Skolas laikā Dzintra sākusi nodarboties ar sportu un pēc 6. klases, treneru mudināta, aizgājusi mācīties uz Murjāņu sporta skolu. Vēlāk neklātienē absolvējusi Sporta akadēmiju. Viņai tuvāka esot vieglatlētika, ko arī Dzintra uzskata par sporta "karalieni".
"Ja proti skriet un lēkt, tad var nodarboties arī ar pārējiem sporta veidiem," secina Dzintra. Viņa esot pateicīga, ka skolas gados bijusi iespēja izbraukāt plašo Padomju Savienību. "Tolaik ar baltiem sviedriem pelnījām "Adidas" sporta tērpus un apavus. Tā bija laba dzīves skola, es nekad nenožēloju, ka mācījos Murjāņos. Tur kļuvu patstāvīga, mācījos izlemt, kā ekonomēt līdzekļus un cik bieži varu atļauties braukt mājās," skaidro viņa.
Ar zināšanām bija par maz
Uzreiz pēc Murjāņos pavadītā laika vienu gadu Dzintra nostrādājusi par skolotāju Liepnas internātskolā. "Ar manām zināšanām, vēlmi strādāt un citiem radīt prieku bija par maz. Man nācās saskarties ar iesīkstējušām tradīcijām, kad skolotājiem nav vēlēšanās strādāt pa jaunam. Man bija arī smaga - 4. - klase," atminas Dzintra.Bijuši periodi, kad mājās lijušas asaras un it nemaz nav gribējies smaidīt, taču Dzintra novērtē, ka reizē guvusi spēcīgu rūdījumu.
Jau trīs gadus Dzintra strādā Zemessardzes 31. kājnieku bataljonā par jaunsargu vadītāju. "Vienmēr man ir paticis, ka varu piedalīties dažādās sacensībās bataljona komandā. Apzinos, ka tagad vairāk jāstrādā ar papīriem pie galda, tāpēc mana fiziskā forma ir pagalam. Ja ilgāku laika periodu neesmu spēlējusi volejbolu vai basketbolu, tad jūtu, ka pirksti vairs tik labi neklausa. Saprotu, ka tas būtu jādara regulāri," atzīst sieviete. Esot iecere mājās iekārtot volejbola laukumu, uz ko īpaši mudinot vecākais dēls Aivars, kuram ir divpadsmit gadu.
Jūtas savā ampluā
Ne tikai fizisko aktivitāšu trūkuma dēļ Dzintrai sāpot sirds pēc skolas - viņa astoņus gadus nostrādājusi par skolotāju Alūksnes ģimnāzijā ar
5. līdz 12. klašu audzēkņiem. "Skolēnu man pietrūkst, lai gan darbs skolā ir liela slodze. Daudziem bijušajiem audzēkņiem pašiem jau ir bērni. Patīkami, ka ir tādi, kas joprojām uz ielas sveicina. Priecājos, ja kādreiz vajag manu palīdzību sporta vai citai skolai. Tad es jūtos savā ampluā, lai gan prātā iešaujas arī doma, vai tikai pa trim gadiem neesmu kaut ko aizmirsusi," atzīst Dzintra.
Nepietiek ar mētāšanu
Strādājot skolā, viņa sapratusi, ka katram bērnam ir vajadzīga citādāka attieksme un pieeja. "Viens ir jāsamīļo, citu vajag sabārt. Bērniem nepietiek tikai ar bumbas mētāšanu. Ar viņiem vajag darboties, patīk kas jauns, katram ir kaut kas jāpamāca. Piemēram, ir bērni, kas baidās no augstlēkšanas vai nevar apmest kūleni," secina Dzintra. Skolā strādājusi ar mērķi, ka tai "nevajagot sagatavot olimpiskās rezerves".
"Vairāk darbojos ar meitenēm, centos būt saprotoša. Viņām, protams, stāstīju, cik svarīgas nākamajām sievietēm ir fiziskās aktivitātes. Bija tā, ka meitenes 12. klasē nāca pie manis un lūdzās, lai palīdzu, jo pašām likās, ka ir par resnu," atceras Dzintra. Viņa prāto, kad beigšoties dienests armijā, tad labprāt atgriezīšoties pedagoģijā, ja vien būšot tāda iespēja. "Organizēšu volejbola vai basketbola klubu, lai arī pati varētu kustēties," spriež Dzintra. Šobrīd fiziskās aktivitātes ierobežojot arī jaunākais dēlēns Jānis, kuram ir trīs ar pus gadi un kam nākas veltīt daudz uzmanības.
Iet kā pa viļņiem
Dzintra dzimusi Ugunīgā Zirga gadā, horoskopa zīme - Svari. "Ar mani ir tā, ka iet kā pa viļņiem. Reizēm esmu līdzsvarā, citreiz tā nav. Esmu emociju cilvēks, kam vajag uzņemt enerģiju," atklāj Dzintra. Viņu tracina steiga un tas, ja cilvēki nepilda doto solījumu. Viņa jūtoties labi armijas darba ritmā, labprāt satiekas ar dažādiem cilvēkiem.
"Man patīk, ja nopietnu sarunu var papildināt ar labu humoru. Skolā es vienmēr smaidīju, un vēlējos, lai bērni man smaida pretī, tad bija vieglāk ar viņiem strādāt," atzīst Dzintra.
Viņa apzinās, ka saviem dēliem neesot stingra mamma. "Vecākajam dēlam sakarā ar aizņemtību esmu veltījusi pārāk maz laika, taču viņš ir iemācījies daudz ko dzīvei noderīgu. Atceros, ka apmēram divu gadu vecumā mācīju dēlam slēpot - viņš raudāja, ka slēpes krīt no kājām nost, bet es biju dusmīga, jo sala pirksti," stāsta sieviete.
Forma reglamentē
Dzintra ikdienā nēsā armijas formas tērpu, taču uzskata, ka sievietei vienmēr esot jābūt sievišķīgai. Viņai nepatīkot formas tērpā staigāt pa pilsētu, jo tas piesaistot cilvēku uzmanību. "Man vienmēr patikuši cilvēki formā, jo tā cilvēku reglamentē un ierobežo," atzīst Dzintra. Viņai kādreiz paticis dziedāt - darbojusies Murjāņos ansamblī un vēlāk studentu korī Rīgā. "Sapratu, ka diemžēl sportu nevar apvienot ar dziedāšanu. Tagad to daru brīžos, kad man ir skumji. Biju liela rokdarbniece, taču arī tam vairs neatliek laika," stāsta Dzintra.
Reti kad Dzintra atļaujoties slinkot, jo neprot dzīvot bez darba. "Vienmēr arī mājās ir ko darīt. Es pat nemāku mierīgi skatīties televizoru," saka viņa. Grūtos brīžos palīdzot saskarsme ar citiem cilvēkiem, jo tad esot jādomā par viņu, nevis savām problēmām. "Ja ir slikti, tad mēģinu domāt ko labu. Klausos mūziku. Es smejos, ka dzīvoju tā, kā anekdotē par diviem pesimistiem - viens saka, ka klājas slikti, bet otrs mierina, lai neuztraucoties, jo būšot vēl sliktāk," spriež Dzintra.

Citu datumu laikraksti

  • Laika ziņas

    Šodien īslaicīgs lietus, pērkona negaiss. Dienvidrietumu, dienvidu vējš 5 - 10 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +13, dienā no +20 līdz +25....

  • Saullēkta krāsās

    Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot...

  • Digitālie prieki un rūpes

    Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita...

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...

  • Tauriņam pa pēdām

    - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē. Fredi es labi pazīstu, tas bija cits, - Maigonis sasprindzināja atmiņu.9. - Jūs runājāt ar Fredi Bremzi? - Nē....

  • Dziedātāji izbauda karstu prieku un sirsnību

    Trešo gadu Alūksnes koris "Atzele" pieteicās starptautiskam koru konkursam Katalonijas pilsētā Cantonigros. Un beidzot saņēma uzaicinājumu tajā...

  • Saldais ēdiens - viegls un atsvaidzinošs

    Piedāvājam augļu un ogu laikam piemērotu saldo ēdienu. Tam garšu un izskatu papildinās pavisam neliels daudzums meža ogu. Atliek tikai apbruņoties ar...