Arodbiedrībā stiprākais atbalsta vājāko

Alūksnes rajona izglītības iestāžu arodbiedrību priekšsēdētāji nesen Rīgā apmeklēja semināru, kurā iepazinās ar arodbiedrību darba aktualitātēm un šāgada darbības pamatvirzieniem.

Alūksnes rajona izglītības iestāžu arodbiedrību priekšsēdētāji nesen Rīgā apmeklēja semināru, kurā iepazinās ar arodbiedrību darba aktualitātēm un šāgada darbības pamatvirzieniem.
Semināru organizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Alūksnes rajona padome. Dalībnieki tikās ar LIZDA priekšsēdētāju Astrīdu Harbacēviču un citiem arodbiedrībā iesaistītajiem cilvēkiem. No Alūksnes rajona turp devās 26 pirmsskolu un skolu arodkomiteju priekšsēdētāji un citi aktīvisti.
Pašiem jāpierāda sava izglītība
LIZDA par pamatuzdevumu šogad ir izvirzījusi sekmēt skolotāju algas paaugstināšanu, pamatojoties uz situāciju valstī un starptautisko pieredzi. LIZDA Alūksnes rajona padomes priekšsēdētāja Laima Aigare uzsver, ka biežās valdību maiņas kavē izglītības reformas īstenošanu, jo katrs Izglītības ministrs vēlas ieviest ko jaunu, reti kad turpinot kolēģu iesāktās idejas. 24.martā L.Aigare dosies uz Rīgu, lai tiktos ar jauno Izglītības un zinātnes ministru Juri Radzeviču.
"Nesen sabiedrībā izvērtās plaša diskusija par pieciem skolotāju kvalifikācijas līmeņiem, bet nu par to vairs neviens nerunā. Domāju, ka mēs nedrīkstam klusēt par pedagogu darba samaksas apmēru. Pašlaik daudzi skolotāji studē, arī Alūksnes rajonā. Viņiem ir lieli mācību izdevumi. Arodbiedrības uzdevums ir aktualizēt jautājumu par skolotāju algu, tāpat aizstāvēt skolotāju, lai viņš iegūtu atbilstošu izglītības dokumentu pēc augstskolas beigšanas," klāsta L.Aigare.
Arī Alūksnes vidusskolas skolotāja un aktīva arodbiedrības biedre Inita Lāce apmeklēja semināru. Viņa uzsver, ka tagad daudziem pedagogiem, kas ieguvuši izglītību pirms vairākiem gadu desmitiem, ir jāpārbauda savi izglītības dokumenti un vajadzības gadījumā jāpamato atbildīgajām amatpersonām, ka tas atbilst mūsdienu prasībām.
"Respektīvi, mums pašiem it kā jāpierāda, ka savulaik esam ieguvuši augstāko izglītību. LIZDA juriskonsulte, izvērtējot dokumentu kopijas, sniegs bezmaksas konsultācijas Alūksnes rajona pedagogiem, kas ir arodbiedrības biedri un kam varētu būt šaubas par izglītības dokumenta atbilstību. Pirmspensijas vecuma pedagogiem, kam līdz pensionēšanās laikam palikuši pieci gadi, šaubu gadījumā pārbaudīs visus izglītības dokumentus, tad viņi varēs turpināt skolā strādāt līdz pensijai," norāda I.Lāce un uzsver, ka skolas vadība nevar darbiniekam - arodbiedrības biedram - uzteikt darbu bez arodbiedrības saskaņojuma.
Katrs nevar būt skolotājs
Seminārā analizēja LIZDA darbību 2003.gadā, kas Alūksnes rajona pārstāvjiem ļāva secināt, ko šajā laikā ir izdevies paveikt pašiem. Tāpat salīdzināja Latvijas izglītības sistēmu ar Eiropas Savienības (ES) valstīm. "Diemžēl Latvijas skolotājiem, salīdzinājumā ar ES, ir viszemākās algas, tomēr ir arī pozitīvas atšķirības. Latvijā ir vismazākais pieļaujamais skolēnu skaits, ar kādu var komplektēt klasi, kā arī vismazākais skolēnu skaits, sākot no kura ir jākomplektē jauna klase, ja tajā ir daudz bērnu," saka Alūksnes pilsētas sākumskolas arodbiedrības vadītāja Sandra Ģēģere. L.Aigare vērtē, ka Latvijas pedagogi ir augsti kvalificēti un var veiksmīgi konkurēt ES darba tirgū.
"Diemžēl ierēdņi neizprot pedagogu darba grūtumu. Viņi skolotāju algas aprēķina no darba algas, bet vajadzētu rēķināt no likmes. Skolotājam vajadzētu strādāt vienu likmi - 21 stundu nedēļā - un saņemt pietiekami lielu algu. Tagad skolotāji strādā vairāk nekā vienu likmi, pretējā gadījumā viņiem nepietiek līdzekļu ģimenes uzturēšanai, mācībām un metodiskās literatūras iegādei. Daiļliteratūras grāmatas skolotāji iegādājas reti. Gaida, kad tās uzdāvinās draugi, jo tam vienkārši neatliek naudas. Skolotāja darbs ir ļoti atbildīgs, tādēļ arodbiedrība nedrīkst klusēt par skolotāju darba samaksas apmēru. Sabiedrība jau nezina, cik daudz arodbiedrības pūļu ieguldīts līdzšinējā pedagogu darba samaksas palielināšanā. Ja mēs klusēsim, nekas nemainīsies. Ikvienas profesijas pārstāvjiem ir jācīnās par savu labklājību. Pedagogs daudzus gadus ir mācījies un mērķtiecīgi apguvis profesiju, tādēļ ir pelnījis saņemt pienācīgu algu. Turklāt daudzi skolotāji savu darbu dara kā entuziasti. Pašlaik skolotāji ir diezgan neapskaužamā situācijā," neslēpj L.Aigare.
Mārkalnes pamatskolas arodbiedrības vadītāja Selga Bībere norāda, ka pedagogiem daudz laika ir jāpavada, gatavojoties stundām un vedot skolēnus mācību ekskursijās. "Tas ir neuzskaitīts darba laiks, bet atbildība pedagogam par bērniem, piemēram, izbraucienu laikā, ir ļoti liela. Manuprāt, reti kuras profesijas pārstāvim ir tik atbildīgs darbs kā skolotājam," saka S.Bībere.
L.Aigare ir pārliecināta, ka katrs cilvēks nevar strādāt par skolotāju. "Arī par ķirurgu nevar strādāt kurš katrs, tāpat kurš katrs nevar būt pedagogs, mācīt un izglītot citus," saka L.Aigare.
Multikulturāla izglītība kļūs nozīmīgāka
LIZDA ir izveidojusi veiksmīgu sociālo dialogu ar sabiedrību, politiskajām partijām un nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kā arī ar ES institūcijām. "Rajonos arodbiedrībai ir cieša sadarbība ar vietējām pašvaldībām. Piemēram, vairumā pašvaldību lielāko daļu budžeta tērē izglītībai. Ne velti izdevumi izglītības darbiniekiem sasniedz vairāk par 70 procentiem no izglītības budžeta Latvijā," klāsta S.Ģēģere.
I.Lāce norāda, ka pašlaik aktuāls jautājums ir par mazākumtautību skolu skolotājiem, kā arī multikulturālu izglītību. "Pēc iestāšanās ES Latvijā bilingvālā izglītība var kļūt par multikulturālu izglītību, jo Latvijā varbūt dzīvos vēl vairāk citu tautību bērni. Ir izskanējis priekšlikums, ka skolotājiem vajadzētu piemaksu pie algas, jo latviešu klasēs jau tagad mācās apmēram 30 līdz 40 procenti cittautiešu. Tas savukārt pedagogam apgrūtina darbu un gatavošanos stundām," uzskata I.Lāce.
LIZDA Alūksnes rajona arodbiedrībā ir iesaistījušies 690 biedri. Katru mēnesi pedagogs arodbiedrībai iemaksā naudu viena procenta apmērā no darba algas, veidojot tās budžetu. Vajadzības gadījumā arodbiedrība sniedz atbalstu: arodbiedrības biedra nāves gadījumā vai viņa pirmās pakāpes radinieka nāves gadījumā, ja piemeklē dabas stihija, smagu slimību gadījumos.
L.Aigare ir pārliecināta, ka ikvienam pedagogam arodbiedrība ir vajadzīga kā aizstāvis. "Daudzi skolotāji uz iesaistīšanos arodbiedrībā raugās skeptiski. Manuprāt, ja skolotājam arodbiedrība nav vajadzīga, tad ir tikai jāpriecājas par to, ka viņam gan darbā, gan ģimenē palīdzība nav vajadzīga. Tas ir ideāli, bet tādu pedagogu ir ļoti maz. Man būtu neērti neiesaistīties, "stāvēt malā" un raudzīties, kā citi aizstāv manas tiesības. Arodbiedrība ir organizācija, kurā stiprākais balsta vājāko. Mēs neviens nezinām, kurā brīdī varam palikt vājš. Man gribētos, lai mums izdotos iekrāt vairāk līdzekļu. Parasti nelaimes gadījumos gribas cietušajam iedot pēc iespējas lielāku naudas summu, bet nevaram. Ir neērti, ka tie ir tikai pārdesmit lati," saka L.Aigare.
Biedriem ir priekšrocības
L.Aigare vērtē, ka Alūksnes rajona izglītības iestāžu arodbiedrību priekšsēdētāji ir kompetenti darbā. Darba apjoms nav liels, bet šiem cilvēkiem ir labi jāpārzina darba likumdošana. "Ja izglītojas arodbiedrības priekšsēdētājs, tad pārējie pedagogi var justies drošāk, ka viņiem ir cilvēks, pie kā vērsties pēc padoma. Arodbiedrība var aizstāvēt darbiniekus un ir viena no retajām šāda veida organizācijām Latvijā. Patīkami, ka Alūksnes rajona izglītības darbinieku arodbiedrība sadarbojas ar izglītības iestāžu vadītājiem," saka L.Aigare.
Arodbiedrība aizstāv arī Alūksnes rajona izglītības iestāžu vadītājus. Viņi, tāpat kā ikviens arodbiedrības biedrs, var saņemt bezmaksas konsultāciju pie LIZDA juriskonsultes. Tāpat LIZDA regulāri rīko kursus gan esošajiem, gan jaunajiem izglītības iestāžu arodbiedrību vadītājiem. Regulāri uz izglītojošiem semināriem brauc pirmsskolu, vidusskolu, vadošo darbinieku, pamatskolu, tehnisko darbinieku un speciālo skolu arodbiedrību pārstāvji no Alūksnes rajona.
"Vienmēr ir jārēķinās, ka skolas arodbiedrības vadītājam ir arī pamatdarbs, tāpēc viņš nevar nodoties tikai arodbiedrības aktivitātēm. Uzskatu, ka, darbojoties arodbiedrībā, vadītājs gūst vērtīgu pieredzi par darba likumdošanas jautājumiem, kas viņam noder arī turpmākajā darbā," klāsta L.Aigare.
Izglītības iestādēs, kur ir arodbiedrība, var veidot kolektīvo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem ar lielu procentu atlaidi. Šādu iespēju skolotāji var izmantot otro gadu. Arodbiedrību biedri laikrakstā "Izglītība" ar LIZDA darba biroja starpniecību var ievietot bezmaksas sludinājumu par darba meklēšanu. L.Aigare uzsver, ka Latvijā palielinās arodbiedrību nozīmīgums. Arī Alūksnes rajonā tiek dibinātas jaunas arodbiedrības.
***
Fakti
- Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pašlaik ir lielākā arodbiedrība Latvijā, savukārt otra lielākā ir medicīnas darbinieku arodbiedrība.
- LIZDA 2004.gadā par pamatuzdevumu ir izvirzījusi sekmēt skolotāju algas paaugstināšanu, pamatojoties uz situāciju valstī un starptautisko pieredzi; veidot sociālo dialogu un sadarbību ar politiskajām partijām un citām nevalstiskajām organizācijām; pilnveidot arodbiedrības biedru tiesiskās un sociālās aizsardzības sistēmu.
- Latvijā viens skolēns vidēji 7000 stundu velta obligātās izglītības iegūšanai.
- Latvijā izglītības iestādēs visvairāk bērni apgūst dzimto valodu (16 procentus no kopējā mācību priekšmetiem veltītā laika) un matemātiku
(12 procentus no kopējā mācību priekšmetiem veltītā laika).
- 41 procentu Latvijas pedagoga darba laika aizņem mācību stundas; 17 procentus - gatavošanās stundām;
12 procentus - rakstu darbu labošana; 5 procentus - individuālais darbs ar skolēniem, mācību palīglīdzekļu gatavošana, tālākizglītība; 3 procentus - metodisko izstrādņu veidošana un skolēnu sasniegumu analīze;
2 procentus - audzināšanas stundas, vecāku sapulces, individuālas pārrunas ar vecākiem, skolas pedagogu sapulces, bet 1 procentu - informatīvi pasākumi.

Citu datumu laikraksti

  • Konkurss “Iepazīsti Alūksnes rajonu”

    Šodien publicējam konkursa “Iepazīsti Alūksnes rajonu” septītās kārtas jautājumus, ko sagatavojis Kalncempju tūrisma informācijas punkts, kā arī...

  • Dzīvo viss, kas mīlestībā dots

    Acīmredzot nav jābrīnās, ka steigas un stresa nomāktie cilvēki veldzi un atelpu meklē dzejnieces Kornēlijas Apškrūmas sirsnības un mīlestības...

  • Popularizēs lietišķās mākslas mantojumu

    Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme” kopā ar rajona mājturības skolotājiem vēlas apzināt rajona lietišķās mākslas mantojumu.Alūksnes...

  • Jāiesniedz gada ienākumu deklarācija

    Pamatojoties uz LR likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” fiziskajām personām, kuras taksācijas gada laikā guvušas ienākumus no saimnieciskās vai...

  • Nodokļu parāds jānomaksā laikus

    Viens no valsts funkcionēšanas priekšnosacījumiem ir sekmīga nodokļu administrēšana. Nodokļu administrēšana un iekasēšana ietver sevī arī parādu...

  • Pagastā nodeg dzīvojamā māja

    Jaunalūksnes pagasta apdzīvotā vietā Tereški vakarrīt pulksten 4.56 dega vienstāva dzīvojamā māja “Miezāji”. Ugunsgrēkā cietusi 72 gadus veca...

  • Komunisma rēgs turpina klīst pa Latviju

    Šobrīd Latvijas valstī darbojas mazākuma valdība. Jau pirmajās tās darbības dienās novērojam interesantus notikumus. Izrādās, ka Latvijai joprojām ir...

  • Novada “Zvirbulis” - Madara Boka

    Alūksnes, Balvu, Gulbenes un Madonas rajona 24 labākie daiļrunātāji tikās Austrumvidzemes zonas konkursā “Zvirbulis”, kas notika Alūksnē.Alūksnes,...

  • Olimpiādei veidos rajona komandu

    Alūksnes rajona padomē ceturtdien paredzēta saruna par pārstāvniecību Latvijas olimpiādē, kas no 2. līdz 4.jūlijam notiks Ventspilī. Uz to aicināti...