Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Ārstējas paši - bezrecepšu medikamentus lieto vairāk

Dažādas nopietnas un ne tik nopietnas veselības problēmas iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas ārstēt ar bezrecepšu zālēm. Vai tas ir labi vai slikti – viedokļi atšķiras. Arī iemesli šādai izvēlei ir visdažādākie. Zāļu pircēji tajā neko sliktu nesaskata, bet mediķi par šo tendenci ir satraukušies un atzīst – zāles tiek lietotas par daudz.
Centrālās statistikas pārvalde izpētījusi, ka bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, kurus nav izrakstījis ārsts, 2014.gadā lietoja 54 % Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2008.gada datiem, šo medikamentu patēriņš ir palielinājies par 13 %. Savukārt vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji, turīgie, darba meklētāji un iedzīvotāji ar augstāko izglītību. Visvairāk recepšu medikamentus lieto kurzemnieki, iedzīvotāji ar zemāku izglītību, ekonomiski neaktīvie un tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji pieaug gan sieviešu, gan vīriešu īpatsvars, kuri patērē recepšu medikamentus. Statistikas pārvalde informē, ka, kļūstot vecākiem, bezrecepšu zāļu patēriņš palielinās 1,4 reizes, bet recepšu patēriņš pieaug straujāk – 4 reizes. Konkrētāku datu par Alūksnes un Apes iedzīvotāju paradumiem nav, jo aptaujā par bezrecepšu medikamentiem piedalījās pārāk maz mūsu puses iedzīvotāju.

Zāļu vairāk, jo slimo vairāk
Par to, ka cilvēki paši izvēlas, kādas zāles pirkt, nevis jautā ģimenes ārstam, nācās pārliecināties, kādu brīdi uzkavējoties aptiekā. Pēc farmaceita ieteikuma tika iegādāts klepus sīrups, vitamīni bērniem imunitātes stiprināšanai un citas zāles. Jāsecina, ka farmaceiti ir zinoši un ļoti labi pārzina zāļu nianses, līdz ar ko, noklausoties pircēja vēlmes, spēj ieteikt labāko. Aptiekās uzrunātie pircēji gan atteicās publiski komentēt savu izvēli, vien teica, ka sīkumu dēļ nevēlas traucēt ārstu. “Ārsti ir grūti sasniedzami, cilvēku daudz. Negribu sēdēt rindā, lai uzzinātu, kurš sīrups man jādzer. Tāpēc nāku uz aptieku un jautāju. Vienmēr esmu saņēmusi piemērotas zāles. Nekādu sūdzību nav. Ja ir nopietnākas problēmas, vēršos pie ārsta, taču tas negadās bieži. Esam veselīga ģimene,” laikrakstam sacīja kāda gados jauna pircēja, kura vēlējās būt anonīma.
Savukārt pensionāre Silvija atklāja, ka viņa aptiekā lielākoties pērk ārsta izrakstītās zāles un, ja arī tās ir bez receptes, ārsta ieteiktas noteikti. Pensionāre atzina, ka vitamīnu un uztura bagātinātāju iegādē savu lomu spēlē šo medikamentu reklāmas televīzijā un presē. “Šķiet, ka šīs zāles man derētu, bet vienmēr pirms pirkšanas parunāju ar ārstu. Manā vecumā nākas lietot vairākas zāles. Izmaksas ir lielas. Zālēs vien gandrīz puse pensijas tiek iztērēta! Bez medikamentiem nevaru, taču gribētos, lai tie būtu lētāki vai arī valsts dotu lielākas atlaides,” cerīgi sacīja pensionāre. Jautāta komentēt tendenci, ka cilvēki arvien vairāk lieto zāles, viņa atzina, ka slimo arī vairāk... “Cilvēkiem ir visādas kaites. Gribas teikt, ka kādreiz tādu nebija. Dzīvot gribas, tāpēc zāles ir jādzer! Ne visu var izārstēt ar dabas līdzekļiem,” secināja sirmgalve.

Bez receptes – īslaicīgai ārstēšanai
Ģimenes ārste Zita Uzkliņģe no Apes ir pārliecināta, ka bezrecepšu medikamentiem ir sava vieta pacientu ārstēšanas plānā, bet nevajag šo medikamentu nozīmību pārvērtēt. Arī viņa savā darbā bezrecepšu medikamentus nozīmē atbilstošās situācijās. “Bezrecepšu medikamenti nav tas pats, kas uztura bagātinātāji vai pārtikas piedevas. Piemēram, paracetamols, ibuprofēns, “Mildronāts”, pretiesnu pilieni vai ārīgi lietojamās ziedes ir medikamenti. Parasti bezrecepšu medikamenti ir domāti īslaicīgu, vieglu problēmu risināšanai un neder hronisku slimību ilgstošai ārstēšanai. Arī devas bezrecepšu medikamentiem mēdz būt mazākas, nekā tās, ko ārsts izraksta uz receptes,” skaidro Z.Uzkliņģe.
Daktere atbalsta iešanu uz aptieku vispirms, ja saslimšana ir viegla un tikai sākumā, ja skaidri saprotams, kas noticis, piemēram, sastiepts muskulis, izrauts zobs, ir viegli apaukstēšanās simptomi. Viņa uzsver, ja gadās saslimt ārpus ambulatoro medicīnas iestāžu darba laika, labāk doties uz aptieku pēc profesionāla padoma, nevis klausīt kaimiņu ieteikumus. “Aptiekārs novērtēs, varbūt ieteiks apmeklēt dežūrārstu vai piezvanīt uz konsultatīvo tālruni. Manā darbā ir bijušas situācijas, kad tieši tā arī noticis – 5 līdz 7 dienas ārstējies pats ar “bezreceptūru” un, slimībai ieilgstot, tomēr atnāk uz apskati. Problēmas sākas mirklī, kad nevēršas pie mediķiem pēc palīdzības ilgstošu problēmu gadījumā. Tad rodas ielaistie slimības gadījumi. Neesmu novērojusi, ka aptiekārs būtu nepareizi interpretējis situāciju. Drīzāk ir tā, ka pacients, nevēlēdamies tikt atraidīts, noklusē patiesību un saka, ka ieteiktās zāles nav pareizās vai nepalīdz. Bezrecepšu medikamenti ir reizēm par vāju vai netiek lietoti ieteiktās devās un biežumā, kā arī bez medikamentiem ir vēl jāievēro režīms. Nu nevar kļūt vesels, ja sāp mugura, bet turpina tik iet ar zāģi mežā un dzert ibuprofēnu! Lai pilnībā izvērtētu situāciju, vajag individuālu sarunu ar speciālistu un izmeklēšanu. Vai aptiekārs to var izdarīt un pajautāt par delikātām lietām, kad veidojas gara pircēju un klausītāju rinda?” retoriski jautā ģimenes ārste.

Pretsāpju medikamentu - par daudz
SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa tendenci, ka cilvēki bezrecepšu medikamentus lieto vairāk, vērtē negatīvi. “Var teikt - cilvēki ārstējas aptiekā. Kāpēc tā? Jāprasa viņiem pašiem. Cilvēki ir reklāmas upuri un domā, ka katrai kaitei ir tablete, ko par attiecīgu cenu var nopirkt. Zāles dzert ir vieglāk, nekā piepūlēties un dzīvot veselīgi – ieviest kustības ikdienā, pareizi ēst un dzer pietiekami daudz šķidruma. Ja cilvēks ir vesels, nav nepieciešams lietot kādus medikamentus, organisms neko lieku neuzņem. Jāatceras, ka jebkuru zāļu lietošana vēlāk var atsaukties uz kādām citām veselības kaitēm,” skaidro M.Kauliņa. Nereti cilvēki domā, ka dārgākas zāles ir labākas. M.Kauliņa apstiprina, ka tas ir maldīgi – dārgākas zāles nenozīmē, ka efekts būs labāks. Var dzert šobrīd populāro “Krila eļļu”, kas ir  dārgāka, vai visparastāko šķidro zivju eļļu, jo efekts būs tāds pats.
M.Kauliņa atzīst, ka cilvēki pārāk daudz lieto zāles, īpaši pretsāpju medikamentus, kas ir mūsu laikmeta problēma.  “Jebkuras zāles, ko cilvēks lieto, vēlāk var izraisīt citas saslimšanas. Ja vienreiz kaut kas iesāpas, var iedzert pretsāpju tabletes, bet to nedrīkst darīt regulāri. Bieži lietojot pretsāpju medikamentus, vēlāk var būt sirds saslimšanas, augsts asinsspiediens, slimas nieres, beigu beigās var asiņot zarnas un kuņģī veidoties čūlas. Ja ir veselības problēmas, vispirms jāmaina ieradumi un tikai tad, ja nekas nepalīdz, jālieto zāles. Piemēram, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis, vispirms jāpārskata ēšanas paradumi, jākustas. Ja situācija neuzlabojas un kļūst kritiska, var ķerties pie medikamentiem. Tomēr jāatceras, ka šie medikamenti var ietekmēt aknu stāvokli. Tas ir koks ar diviem galiem. Nekas nevar būt labāks par pareizu uzturu un kustībām! Neviens nav ideāls, tomēr jācenšas. Cilvēkiem jāizglītojas un vairāk jālasa informācija par veselīgu dzīvesveidu. Tā ir cīņa ar sevi, kas jāizcīna katram pašam,” stāsta M.Kauliņa.

Svētdienās - farmaceits ārsta vietā
AS “Sentor Farm aptiekas” Alūksnes aptiekas “Mēness aptieka 8” vadītāja Maira Ulase stāsta, ka uzskaite netiek veikta un arī ikdienā lielāku pieprasījumu pēc bezrecepšu medikamentiem neizjūt. Puse pirkto medikamentu ir bezrecepšu, puse – recepšu. Viņa arī vērš uzmanību, ka gada laikā daži recepšu medikamenti kļūst par bezrecepšu medikamentiem. “Izjūtam sezonalitāti – ziemā vairāk pērk vitamīnus, pavasarī – saaukstēšanos ārstējošus līdzekļus. Jūtam, kad mūsu pusē plosās gripa vai rotavīruss. Bieži cilvēki nezina, kādas zāles vajag, vien raksturo simptomus un farmaceitam jāiesaka labākās zāles. Tā ir mūsu ikdiena. Ir arī izglītoti klienti, kuri skaidri zina, kuras zāles palīdz, un tās arī prasa. Daļa cilvēku medikamentus pērk reklāmu iespaidā. Ja arī nenopērk, tad nāk uz aptieku un noskaidro, vai viņam šis konkrētais medikaments ir vajadzīgs. Bieži vien šis reklamētais medikaments nemaz nav vajadzīgs,” stāsta M.Ulase.
Lielākais klientu pieplūdums aptiekā ir brīvdienās un svētku dienās, īpaši svētdienās. “Mēness aptieka 8” ir vienīgā aptieka Alūksnē, kas strādā arī svētdienās. “Svētdienās klientu ir īpaši daudz. Pie tam svētdienās pirktie medikamenti ir bezrecepšu, reti kāds atnāk nopirkt recepšu zāles. Svētdienās farmaceiti ir ārstu vietā un konsultācijas bieži vien ir ilgstošas. Jāatvainojas tiem klientiem, kuriem nākas ilgstoši gaidīt rindā. Ir reizes, kad ātri var saprast, kādas zāles nepieciešamas, bet reizēm vajag iedziļināties vairāk un uzdot vairākus jautājumus. Slimnieks ir cieties piektdien un sestdien, taču svētdien nespēj vairs izturēt un nāk uz aptieku. Lielākoties tās ir dažādas sāpes. Ir reizes, kad steidzami jāvēršas slimnīcā, nevis jāturpina pašārstēšanās. Īpaši tas attiecas uz maziem bērniem. Ir gadījumi, kad izdodas pārliecināt nekavējoties doties uz slimnīcu, nevis pirkt zāles,” klāsta M.Ulase.

Ir situācijas, kad gaidīt nevar
Arī SIA “Aptieka Viola” neizjūt lielāku pieprasījumu pēc bezrecepšu medikamentiem. Vien ārstu nepieejamības dēļ cilvēki daudz biežāk recepšu medikamentu vietā izvēlas kādas zāles bez receptes. Aptiekas vadītāja Zaiga Raipale stāsta, ka ir klienti, kuri lūdz pārdot recepšu medikamentus, lai gan viņiem receptes nav. Šādos gadījumos tiek piedāvāts kaut kas no bezrecepšu medikamentu klāsta. “Jūtam ārstu trūkumu novadā. Cilvēks izvēlas nākt pēc palīdzības uz aptieku, nevis pie ģimenes ārsta, kur nereti ir jāpierakstās vairākas dienas uz priekšu. Ir situācijas, kad nevar gaidīt. Visvairāk izjūtam zobārstu trūkumu - nāk ar zobu sāpēm, sapampušiem vaigiem,” klāsta Z.Raipale. Viņa atklāj, ka reklāmu iespaidā cilvēki daudz vairāk pērk uztura bagātinātājus. “Daudz pērk pretsāpju zāles. Medikamentu ir daudz un dažādu veidu, piemēram, ir plaukts ar deguna pilieniem. Tie visi ir līdzīgi, un reti cilvēki atceras konkrētu nosaukumu. Mēs aptiekā klientam piedāvājam to, kam tobrīd ir akcija. Cilvēki to novērtē, jo medikamentu cenas ir augstas. Cilvēki sūdzas, ka zāles ir dārgas,” saka Z.Raipale.

Trūkst jauno farmaceitu
SIA “BENU Aptieka Latvija” Alūksnes aptiekas vadītāja Ingrīda Bagņana norāda, ka ikdienā neizjūt lielāku pieprasījumu pēc bezrecepšu medikamentiem. Tie, kuriem zāles ir nepieciešamas diendienā, pērk, taču sūkstās, ka zāles ir dārgas. Ir cilvēki, kuri meklē lētākos piedāvājumus un apstaigā visas aptiekas. Liela nozīme ir reklāmām, to iespaidā cilvēki pērk atsevišķus medikamentus vairāk. Aptiekas vadītāja vērš uzmanību, ka trūkst ne vien ārstu, bet arī jauno farmaceitu. “Mums aptiekā ir darbinieku krīze. Darbs būtu vēl diviem farmaceitiem vai farmaceitu asistentiem. Esošie darbinieki strādā vairāk. No tā cieš arī klienti, jo trīs kasu vietā strādā tikai divas. Risinājums būtu jaunos farmaceitus sūtīt strādāt uz laukiem, gluži kā to grib Veselības ministrija darīt ar jaunajiem ārstiem. Jūtam arī ārstu trūkumu, taču ārstu nozīmētos medikamentus bez receptes mēs nevaram pārdot. Tomēr ir svarīgi nepārtraukt lietošanas kursu, tāpēc ir jādodas pie ārsta,” saka aptiekas vadītāja. ◆


7 jautājumi, kas jāuzdod farmaceitam

Ikviena farmaceita pienākums ir aptiekas klientiem sniegt konsultācijas par medikamentu pareizu lietošanu un glabāšanu. Aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa, pērkot zāles, mudina uzdot farmaceitam septiņus jautājumus.
1. Kad jālieto šīs zāles? Laiks, kad tiek lietotas zāles, var ietekmēt, cik efektīgi tās darbojas uz organismu un kāda ir blakusparādību varbūtība. Vienas zāles jālieto tikai no rīta vai vakarā, bet citas – tukšā dūšā vai tikai pēc ēšanas.

2. Vai zālēm ir būtiskas blakusparādības? Vairumā gaidījumos tām var būt viegla diskomforta raksturs, kas diezgan ātri pāriet, piemēram, gremošanas sistēmas traucējumi vai miegainība, taču mēdz būt arī ļoti komplicētas un pat dzīvībai bīstamas blakusparādības.

3. Vai ir citi medikamenti, no kuru lietošanas man vajag izvairīties? Lai farmaceits varētu atbildēt uz šo jautājumu, pastāsti viņam par visiem recepšu un bezrecepšu medikamentiem, kurus šobrīd lieto.

4. No kādiem pārtikas produktiem un dzērieniem jāizvairās? Gandrīz katrā otrajā zāļu lietošanas instrukcijā ir teikts, ka tās nevar kombinēt ar alkoholu, taču tā nav vienīgā lieta, ko vajadzētu izslēgt no savas ēdienkartes. Piemēram, dažas zāles var izraisīt blaknes, ja tās lieto kopā ar kofeīnu (kafiju, tēju, enerģijas dzērieniem), bet diurētiskie līdzekļi, kas veicina urīna veidošanos un izdalīšanos, var izraisīt problēmas tiem cilvēkiem, kuri ēd pārtiku ar augstu kālija saturu (aknas, kāposti, kartupeļi, lapu dārzeņi, pākšaugi, rieksti, rozīnes, āboli, banāni, sēnes, tomāti u.c.).

5. Ko darīt, ja izlaista deva? Dažas zāles jālieto precīzi vienā un tajā pašā laikā, citādi to iedarbība mazinās. Bet citas jāuzņem tieši pirms vai pēc ēšanas.

6. Cik ilgi jālieto? Dažas zāles ir jālieto ilgstoši, bet citas, piemēram, antibiotikas, tikai noteiktu laika periodu. Piemēram, antibiotiku ātrākas lietošanas pārtraukšanas gadījumā vari izraisīt organisma rezistenci, kā rezultātā nākamreiz tās vairs nebūs iedarbīgas.

7. Kā uzglabāt? Lielākā daļa zāļu ir jāuzglabā sausā un tumšā vietā istabas temperatūrā – vislabāk to darīt mājas aptieciņā, lai gan dažas ir nepieciešams uzglabāt ledusskapī.


Informācijai!
Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras zāļu patēriņa statistikas datiem par 2014.gadu ir vērojama pieauguma tendence, piemēram, bezrecepšu zāļu ar aktīvo vielu ibuprofēns, patēriņā. 2014.gadā ibuprofēnu saturošo zāļu patēriņš, salīdzinot ar 2013.gadu, pieauga par 6 %. Savukārt ibuprofēnu saturošo zāļu pārdošanas apjomi 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, pieauga par 2 %. Bet, piemēram, bezrecepšu zāļu “Ibumetin 400 mg” apvalkotās tabletes pārdošanas apjomi 2014.gadā pieauga par 7 %, informē Zāļu valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Namniece un precizē, ka lēmums par zāļu iekļaušanu recepšu zāļu statusā tiek pieņemts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 885 “Zāļu klasifikācijas kārtība”,  nevis zāļu patēriņa pieauguma tendencēm. “Atbilstoši noteikumiem, ja Zāļu valsts aģentūrai par zālēm kļūst zināma jauna informācija, tā izvērtē informāciju un, ja nepieciešams, lemj par grozījumiem attiecībā uz zāļu klasifikāciju,” stāsta I.Namniece.

Citu datumu laikraksti

  • “Cālis 2016” gaida mazos Alūksnes novada vokālistus

    Alūksnes novada mazo vokālistu konkurss “Cālis 2016” šogad notiks 8.maijā Alūksnes Kultūras centrā. Līdz 27.aprīlim gaidīs dalībnieku pieteikumus...

  • Rod prieku krāsās un ziedos

    Rod prieku krāsās un ziedos

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā martā aplūkojama alūksnietes Gaļinas Kavaces akvareļdarbu personālizstāde.Rada prieku un...

  • Basketbola turnīri - finiša taisnē

    Latvijas Basketbola līgas 3.divīzijas čempionātā “BJSS Alūksne” turnīru noslēdz 10.vietā, kas ir viņu līdz šim labākais rezultāts. Savukārt Alūksnes...

  • Vai reklāmai ir spēks?

    Portālā “www.manabalss.lv” kādā no iniciatīvām tiek aicināts pilnībā aizliegt alus un citu alkoholisko dzērienu reklāmu publiskajā vidē. Pamatojums...

  • Cīņa par algām nebeidzas

    Turpinot veidot pedagogu algu izmaksu modeli, Ikšķiles vidusskolas direktors Česlavs Batņa izstrādājis alternatīvu pedagogu darba samaksas modeli,...

  • Vāc kūku receptes grāmatai “100 kūkas un 1 svecīte”

    Signe Meirāne kopā ar “Rimi Latvia” uzsāk 100 gardāko kūku recepšu vākšanu, lai Latvijai tās simtgadē varētu dāvināt grāmatu “100 kūkas un 1...

  • Kopt un sargāt savu valodu

    Kopt un sargāt savu valodu

    Dzimtās valodas dienas pasākumā Latviešu Valodas aģentūra pagājušajā nedēļā sveica akcijas “Novada valodnieks” nominantus. Starp septiņiem...

  • Afiša

    11.martā ◆ 19.00 Alsviķu kultūras namā - diskoballīte bērniem ar DJ Mike Kelly. 11.martā ◆ 21.30 Alūksnes klubā “Cita opera” - “stand-up” komēdijas...

  • Baiļu kontrastainā seja

    Baiļu kontrastainā seja

    Bēgt, sastingt vai uzbrukt ir dzīva organisma dabiska reakcija, lai pasargātos no apdraudējumiem un nāves. Ar bailēm saistīto pašsaglabāšanos...