Artūrs Duboks neuzskata sevi par laimes bērnu

"Tikai tādi, kas sevi nežēlo, atdod sevi visu, reizēm pat nesaprotot, kādēļ tā rīkojas, arī kaut ko sasniedz dzīvē," uzskata "A-eiropas" līderis Artūrs Duboks.

"Tikai tādi, kas sevi nežēlo, atdod sevi visu, reizēm pat nesaprotot, kādēļ tā rīkojas, arī kaut ko sasniedz dzīvē," uzskata "A-eiropas" līderis Artūrs Duboks. Pēdējā laikā grupas sastāvā notikušas pārmaiņas, top jauns albums, kas klajā nāks vasarā. Un "A-eiropa" turpina aktīvu koncertdarbību ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā.
Pārāk daudz bezatbildīgu cilvēku
"Nezin kāpēc daudzus satrauc, ka Jānis Lamsters no grupas ir aizgājis. Jā, viņš ir labs aranžētājs. Bet nekas no tā nav mainījies, jo tā tomēr ir mana mūzika. Savukārt Jānim ir savi projekti, darbs studijā. Nevar noliegt, ka viņa rīcība sāp. Es saprotu, ka nav viegli izturēt šo spriedzi, turnejas, koncertus. Viņš ir pievīlis gan "A-eiropu", gan klausītājus. Vispār, kur rodas tik daudz bezatbildīgu cilvēku. Esmu kāpis uz skatuves gan pārguris, gan slims ar 39 grādu temperatūru, jo tāpēc jau koncerti netika atcelti," ir kategorisks Artūrs. Viņu pastāvīgā koncertēšana vairāku gadu garumā nebūt neesot nogurdinājusi. "Skatuve ir tas, ko esmu vēlējies visu dzīvi, un negribas pat domāt, ka kādreiz tas beigsies. To var salīdzināt ar bezrūpīgajiem skolas gadiem, kad gribējās, lai tie nekad nebeigtos. Šobrīd, atklāti sakot, ir sajūta, ka iegūta otrā elpa," stāsta Artūrs. Lai gan, jo lielāka esot "A-eiropas" popularitāte, jo jārēķinās ar lielākām problēmām. Īpaši tas attiecoties uz Krievijas tirgu, kur esot nežēlīga konkurence un cīņa. "Viena zaudēta diena kaut kādu iemeslu dēļ, un tu no aprites esi izkritis. Bet visu sākt no jauna nav iespējams. "A-eiropa" ir kā kuģis, kam jāzina, kad iebraukt ostā, kad izbraukt no tās. Skaidrs, ka cilvēkiem viss apnīk. Lai saglabātu mīlestību, ir jāmāk mīlēt. Līdzīgi arī mūzikā," uzskata mūziķis.
"A-eiropas" vēsture ir vairāk nekā desmit gadu gara. Savulaik, 1992.gadā, Rēzeknē nodibināja grupu "Austrumeiropa", kuras līderis bija Artūrs un kuras hiti ātri vien kļuva populāri. "Mēs paši nedzīvojām Latgalē, bet tur atradās sponsori - piena kombināts, kas nopirka mums aparatūru. Latgale ir Latvijas austrumi, tāpēc likumsakarīga bija nosaukuma izvēle. Mūzika arī bija tendēta ir krievvalodīgajiem," atceras Artūrs.
Nesen mūziķis esot bijis uzaicināts uz kādu raidījumu un ilgi prātojis, kā atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņa mūzika ir orientēta vairāk uz krievvalodīgajiem. "Bet režisors Igors Linga man teica: ko tu uztraucies, "A-eiropa" ir Latvijas seja, viss kā dzīvē. Tāda nu ir mūsu sabiedrība," spriež mūziķis.
Uz skatuves no pieciem gadiem
Artūrs ir dzimis rīdzinieks un ar mūziku cieši saistīts jau no piecu gadu vecuma, kad vecāki sūtījuši mācīties uz Emīla Dārziņa mūzikas skolu. Artūram paticis gan dziedāt, gan klavieres spēlēt. Ar slaveno zēnu kori Jāņa Ērenštreita vadībā apbraukāta visa bijusī Padomju Savienību un pabūts arī ārzemes. "Tā sākās mana koncertdzīve, un tas process iepatikās. Tētis nav piedzīvojis šo laikus, bet mamma vienmēr man atgādina, ka viņš būtu lepojies ar mani," saka Artūrs.
Mājās no koncertiem "A-eiropas" līderi gaida desmitgadīgais dēls -arī Artūrs. Puikam arī patīkot dziedāt un griboties būt kā tētim. Lai gan Artūrs tādu dzīvi savam dēlam nenovēl. "Kamēr esmu koncertos, Artūru pieskata mana mamma. Mana bijusī sieva Patrīcija pirms deviņiem gadiem mūs pameta uz aizbrauca uz Kanādu. Nu viņai gan nākusi apskaidrība, un Patrīcija vēlas atgriezties, grib ģimeni, bet tas vairs nav iespējams. Artūrs viņu neuzskata par māti, un es arī tādu nodevību nevaru piedot," ir pārliecināts Artūrs.
Diemžēl Duboku laulība nav šķirta oficiāli. "Viņa toreiz aizbrauca un teica, ka grib dzīvot savu dzīvi. Nevienu jau ar varu nevar noturēt. Nopirku viņai biļeti uz Kanādu un tobrīd nedomāju, ka zīmogam pasē par šķiršanos ir tāda nozīme. Tagad Patrīcijas galvenie argumenti ir tie, ka viņa bijusi pārāk jauna un ka bērns 17 gados ir pārāk liela atbildība. Bet ir taču meitenes, kas dzemdē arī 14 gados un savu bērnu nepamet," ir sašutis Artūrs. Pēc viņa domām, "cīņa" ar Patrīciju vēl priekšā, bet mūziķim tik ļoti gribētos no publiskas "netīrās veļas mazgāšanas" pasargāt savu dēlu. Viņš nenoliedz, ka grūti ir atrast sievieti, kura varētu Artūram būt mātes vietā. Šobrīd viņš esot mīlēts un mīl, un vēlas, lai šīs attiecības būtu pastāvīgas.
Tikai ārprātīgie "ārdās" internetā
Vaicāts, kas viņu visvairāk sarūgtinājies pēdējā laikā, Artūrs atbild, ka nekad nevarējis iedomāties, cik ārprātīgi cilvēki "ārdās" internetā. "Bez datora neizpaliek arī mana ikdiena un bieži "ielienu" čatos, izlasu atsauksmes. Tas ir kaut kas neaprakstāms, ko tie cilvēki runā par mani. Es saprastu, ka viņi apspriestu tikai mani, bet līst manās un bērna attiecībās - tas ir pretīgi. Un, ja Patrīcija to izmantos, lai atņemtu man bērnu, tā būs traģēdija uz viņu sirdsapziņas. Uz gļēvu cilvēku sirdsapziņas, kas atklāti nevar atnāk pie manis un pateikt, ko domā. Lai gan nav jau ko viņiem teikt, jo tajā visā nav ne grama patiesības," uzsver mūziķis. No tā visa Artūrs nespējot relaksēties un atslābināties. "Jūtos kā neliela valsts, kas gaida uzbrukumu no citas. Ja ir klusums un ir puslīdz labi, tad jau zinu, ka uz ilgu laiku tas nav," atzīst mūziķis.
Artūrs vienmēr ievērojis principu, lai cik liela nozīme būtu cilvēka liktenim, vairāk viss atkarīgs no katra paša. "Mani vecāki audzināja kulturālā vidē, un, kad es nokļuvu krievu armijā, tā tik man bija skola. Pēc dienesta divus gadus peldēju kā zivs pa straumi. Tad tā kā ieblieza pa galvu - mūzika ir mans ceļš, tā man patīk.
Liktenīgi, ka toreiz manas draudzenes mamma, kas bija nopietna uzņēmēja, teica man tādus ciniskus vārdus - neviens nevienam dzīvē nav vajadzīgs. Tas man ir iespiedies atmiņā uz mūžīgiem laikiem. Visu esmu sasniedzis galvenokārt paša spēkiem. Desmit procenti varētu būs laime, desmit - cilvēki, kuri palīdzējuši," uzskata Artūrs.
Nekādā ziņā viņu nevarot nosaukt par laimes bērnu, kam viss nokritis no debesīm. Drīzāk pateikties viņš varot savai Strēlnieka mērķtiecībai.

Citu datumu laikraksti

  • Atbildam lasītājam

    Alūksnē Jāņkalna ielā starp 40. un 42. māju atrodas novadgrāvis, kas nav tīrīts jau daudzus gadus.Alūksnē Jāņkalna ielā starp 40. un 42. māju atrodas...

  • Vienreiz gadā var apmeklēt ginekologu bez maksas

    Atbilstoši valsts profilaktisko medicīnisko apskašu programmai ikvienai sievietei ir tiesības vienreiz gadā bez maksas apmeklēt ginekologu.Atbilstoši...

  • No seksuāli transmisīvajām slimībām cieš bērni

    Saslimstība ar seksuāli transmisīvajām slimībām turpina palielināties un ir viena no aktuālākajām mūsdienu medicīnas problēmām.Saslimstība ar...

  • Žurnāls „Agro Tops"

    Žurnāla „Agro Tops" marta numura tēma - graudaugi.Žurnāla „Agro Tops" marta numura tēma - graudaugi: - kā ziemo graudaugi; - cik sakārtots šobrīd ir...

  • Iznāk jubilejas numurs

    "Manam Īpašumam" 22.martā – 10 gadi! Žurnāla jubilejas numurā: kā drīkst izlikt no dzīvokļa."Manam Īpašumam" 22.martā – 10 gadi! Žurnāla jubilejas...

  • Steidzas palīgā

    Grāmatveži, studenti, pacienti, jums palīgā steidz sērijas "Mana Īpašuma bibliotēka" četras brošūras.Grāmatveži, studenti, pacienti, jums palīgā...

  • Gavēnis nav plānota diēta

    Lielā gavēņa laiks sākas ar Pelnu dienu, kas šogad bija 13. februārī.Lielā gavēņa laiks sākas ar Pelnu dienu, kas šogad bija 13. februārī. Līdz...

  • Lēti, vienkārši, ātri un garšīgi

    Lai pacienātu viesus vai brīvdienās baudītu kaut ko garšīgu, ne vienmēr vajag daudz laika un pūļu.Lai pacienātu viesus vai brīvdienās baudītu kaut ko...

  • Vafeles ar mokas krēmu

    Viesus iespējams pārsteigt ar mokas krēmu trauslajās vafeļu turziņās.Viesus iespējams pārsteigt ar mokas krēmu trauslajās vafeļu turziņās. Saldēdienu...