Ārzemēs katram lielajam biteniekiem ir savs muzejs

Biškope Sarmīte Brīdaka no Alsviķu pagasta jūlijā devās bitenieku pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju un Poliju, kur iepazinās ar šo valstu biškopības saimniecībām un medus ražošanu.

Biškope Sarmīte Brīdaka no Alsviķu pagasta jūlijā devās bitenieku pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju un Poliju, kur iepazinās ar šo valstu biškopības saimniecībām un medus ražošanu. Braucienā piedalījās 34 biškopji no dažādiem Latvijas rajoniem, arī alūksniete Vivija Ikere.
"Biškopji, veicot attālumu no vienas valsts uz otru un apskates objektiem, arī savstarpēji dalījās pieredzē, kas noderēs tālākajās darba gaitās," laikrakstam stāsta Sarmīte Brīdaka.
Polijā un Vācijā ar biškopību ir izdevīgi nodarboties, ja ir daudz - vairāk nekā 200 - bišu saimju. Bišu dravu pārvadājamie vagoni atrodas apmēram 50 kilometru rādiusā no bitenieku dzīvesvietas. Braucot pa Poliju un Vāciju, apkārt bija redzami labības un rapša lauki. Tos apstrādā ar ķimikālijām, intensīvi miglo, bet biteniekiem tas rada problēmas. Ārzemju biškopji sūdzējās, ka bites, pārvadājot vagonos, biežāk slimo. Toties ziemas nav aukstas, tāpēc bites labi pārziemo.
Vienā vagonā ir apmēram 60 saimes, tādēļ koka stropi ir mazi, izvietoti trīs stāvos. Salīdzinājumā ar Latviju medus kāres ir mazas, tāpēc biškopjiem ir daudz darba un tas ir gausāks, sviežot medu. Vācijā biškopji galvenokārt ir lielražotāji. Mazajiem biteniekiem mājās ir tikai līdz desmit bišu saimēm. Šādās saimniecībās biškopji nepraktizē bišu vešanu uz ganībām.
Strādā izpētes dravā
Braucienā bija ietverts arī Ščecinas Lauksaimniecības universitātes biškopības laboratorijas apmeklējums. Universitātes laboratorija veic pētījumus par bišu rases tīrību, krustošanu, ārstēšanu un ziemošanu, kā arī veic mākslīgo apsēklošanu bišu mātēm. Šim mērķim izmanto Krainas un Viduseiropas rases bites.
"Laboratorijā redzējām, kā notiek mākslīgā apsēklošana. Tas bija kaut kas jauns un interesants, jo Latvijā mēs, bitenieki, neesam apmeklējuši šādu laboratoriju," apgalvo S.Brīdaka. Speciālisti konstatējuši, ka mākslīgi apsēklotās mātes sāk dēt 10. līdz 15. dienā, tas ir vēlāk nekā dabīgi apsēklotajām mātēm. Universitātes izpētes dravā, kur ir 40 saimes, strādā studenti - nākamie biškopji.
Uzņem ekskursantus
Vācijā iepazinušies ar divām saimniecībām. Saimniekam Renhardam Noimanam ir 250 bišu saimes un 80 rezerves saimes. Dravošanai viņš izmanto Krainas bites. Algo divas strādnieces, kas katru dienu nodarbinātas četras stundas. Raksturīgi, ka lielie biškopji produkciju pārdod savā veikalā, kurā ir arī biškopības inventārs, suvenīri, parfimērija un alkoholiskie dzērieni, kuru sastāvā ir medus. "Uzzinājām, ka bitenieks izvirzījis piecus galvenos nosacījumus, lai varētu veiksmīgi darboties. Ir jābūt savam veikalam, biškopības muzejam, jāuzņem ekskursanti, tūristi jāizmitina speciālā viesu mājā, pašam jābrauc tirgot medu uz lielajām pilsētām," stāsta S.Brīdaka.
Ekskursanti iepazinās ar dārzu, kurā aug apmēram 250 dažādas koku un augu sugas, no kuriem bites ievāc nektāru. Šādā dārzā bites dzīvo senlaicīgā pītā grozā, koka dobumā un stikla balonā, tas tūristiem izraisa īpašu interesi un emocijas.
Meklenburgas apvidus biškopis Herberts Svemps muzeju ierīkojis dzirnavās. Tajā viņš apkopojis ne vien biškopības inventāru, bet arī lauksaimniecības darbarīkus un sadzīves priekšmetus. Apmeklētāji var uzzināt, kā strādā dzirnavas.
Puse pieder valstij
Neibrandenburgas apkaimes lielākais biškopis R.Noimans stāstīja, ka viņam pieder tikai puse saimniecības, bet otra puse ir bankas īpašums, jo no tās ņēmis kredītu. "Vācieši nebaidās ņemt lielus kredītus šāda novirziena attīstībai. Lai bankai spētu samaksāt noteiktos kredītprocentus, gadā jāievāc līdz 14 tonnām medus. Mūsu apmeklējuma laikā biteniekam bija savāktas deviņas tonnas medus," stāsta S.Brīdaka. Valsts iedzīvotājiem, kas vēlas nodarboties ar biškopību, piešķir finansējumu iekārtu un inventāra iegādei. Tas ir apmēram 400 līdz 500 eiro. Latvijā valsts biteniekiem izvirza augstas sanitārās un higiēnas prasības. Ārzemēs tā nav, taču valsts sedz bišu ārstēšanas izdevumus.
Visvairāk ir rapša medus
Ekskursijas noslēgumā bitenieki Regīna un Renhards Noimani cienāja ar dažādu šķirņu medu, kas ievākts no Vācijas nektāraugiem, un arī ar alkoholiskajiem dzērieniem, kuru sastāvā ir medus. Izplatītākais Vācijā ir rapša medus (45 procenti). Vācieši par nektāraugiem izmanto arī rudzupuķes un magones. "Medus Latvijā tomēr ir garšīgāks nekā ārzemēs," secina S. Brīdaka.
Brauciena noslēgumā katrs dalībnieks izteica savas domas par redzēto. "Kopīgi secinājām, ka Latvijas biteniekiem ir brīnišķīgi apstākļi, lai nodarbotos ar biškopību," atzīst S.Brīdaka.
Redzētais liek secināt, ka biteniekiem savā saimniecībā ir vajadzīgs veikals. Svarīgi, lai varētu piesaistīt tūristus, jo tas biškopim palīdz gūt lielāku peļņu.

Citu datumu laikraksti

  • Daiļā dzimuma uzvaras gājiens

    Par sieviešu tiesībām sabiedrībā ir runāts daudz. Šādai diskusijai ir vieta arī Latvijā. Vērojot no politikas procesu skatpunkta, viss liekas...

  • Izsniedz licenci

    Alūksnes rajona padomes jūlija sēdē nolēma uz vienu gadu izsniegt licenci Romanam Savinam pasažieru komercpārvadājumu veikšanai.Alūksnes rajona...

  • Iedzīvotājus aicina gatavoties forumam

    Projekts “Iedzīvotāju līdzdalības un vietējās filantropijas veicināšana Alūksnes rajonā” saņēmis daļēju programmas “Baltijas - Amerikas...

  • Svētdienas skolas skolotāji mācās

    Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz 23.jūlijam Valmierā kursos apguva Veco un Jauno Derību un psiholoģiju.Svētdienas skolas skolotāji no 19. līdz...

  • Dvīņus aicina tikties salidojumā

    Jelgavas rajona Ozolnieku pagastā 7.augustā notiks Vislatvijas dvīņu, trīņu, četrīšu un piecīšu salidojums. Pasākuma dalībnieki pulcēsies pulksten...

  • Rīko otro iedzīvotāju forumu

    Virešu pagastā piektdien, 30.jūlijā, rīko forumu, uz kuru aicināti visi pagasta iedzīvotāji. Forums pulksten 14.00 sāksies Vidagas klubā.Virešu...