Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atbilde uz rakstu “Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu “es un ES””

23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja rakstu "Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu "es un ES"".

23.augustā "Alūksnes Ziņas" publicēja A.Gulbja rakstu "Ierindas pilsoņa pārdomas par tēmu "es un ES"". "Tajā saskatījām vairākus jautājumu blokus, uz kuriem sniedzam padziļinātas atbildes," raksta Eiropas integrācijas biroja preses sekretāre Ruta Mihalovska.
"Kāpēc nevienai neatkarīgās Latvijas politiskajai partijai un valdībai līdz 2003.gada septembrim nav ienācis prātā pajautāt saviem vēlētājiem par vēlmi pievienoties vai ne ES?"
Laikā no 2000.gada februāra līdz 2002.gada decembrim notika divpusējās sarunas starp Latviju un Eiropas Savienību (ES), kurā noteica nosacījumus, ar kādiem Latvija iestāsies ES. Noteica, kādā veidā un laikā Latvija apņemas pārņemt ES acquis communautaire, tas ir, tiesību un pienākumu kopumu, kas ir obligāts visām ES dalībvalstīm. Sarunās galvenā tēma ir tiesību saskaņošana, kā arī Latvijas spējas šīs tiesības ieviest. Līdz ar to līdz pagājušā gada decembrim nebija skaidri visi nosacījumi, uz kādiem Latvija varēs iestāties Eiropas Savienībā. Šie nosacījumi ir ietverti Pievienošanās līgumā, kuru ratificēs Saeima gadījumā, ja Latvijas tauta nobalsošanā 20.septembrī nobalsos "par" Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
"Nezinu nevienu ES dalībvalsti, kur ar "orķestri un ziediem" sagaidītu darba meklējošos iebraucējus, vēl vairāk, atsevišķas no tām jau arvien nopietnāk runā par būtisku migrācijas ierobežošanu."
Desmit dalībvalstis - Austrija, Vācija, Francija, Itālija, Grieķija, Spānija, Beļģija, Portugāle, Somija, Luksemburga -- var īstenot ES noteikto piecu gadu pārejas periodu brīvai darbaspēka kustībai, un katra dalībvalsts šo pārejas periodu varēs individuāli pagarināt vēl par diviem gadiem. Pārējās piecas dalībvalstis šādus pārejas periodus neparedz.
Parakstot Pievienošanās līgumu, visas pašreizējās ES dalībvalstis pieprasīja pārejas periodu attiecībā uz brīvu personu pārvietošanos. Pārejas periods var ilgt līdz septiņiem gadiem, un šo laika periodu nosacīti var iedalīt trijās daļās: "2 + 3 + 2" gadi. Proti, divus gadus pēc jauno valstu uzņemšanas ES dalībvalstis turpinās piemērot savu nacionālo likumdošanu, kas reglamentē ārzemnieku iebraukšanu darba nolūkos. Tas nozīmē, ka šajā laikā Latvijas pilsoņiem būs nepieciešams ES dalībvalstīs saņemt darba atļauju. Otrā gada beigās ikvienai ES dalībvalstij jāpaziņo, vai tā ir gatava atvērt savu darba tirgu, līdz ar to darba meklētājiem no Latvijas var rasties iespēja brīvi pārvietoties uz šīm dalībvalstīm. Ja pašreizējās ES dalībvalstis tomēr vēlēsies saglabāt pārejas perioda nosacījumus, tās varēs piemērot nacionālo likumdošanu vēl trīs gadus. Ja arī pēc šī laika kādā ES dalībvalstī pastāvēs nopietni darba tirgus traucējumi vai to rašanās iespēja, pārejas periodu varēs pagarināt vēl par diviem gadiem.
Pašreizējās ES dalībvalstis var, grozot nacionālo likumdošanu, arī ātrāk liberalizēt savu darba tirgu vai būtiski atvieglot darba atļaujas saņemšanas procedūru. Piemēram, Īrijā ir grozīta nacionālā likumdošana, ļaujot jauno ES dalībvalstu pilsoņiem tur strādāt bez darba atļaujas. Pievienošanās līgums arī paredz, ka pārejas perioda laikā priekšroka starp Latvijas pilsoni un kādas trešās valsts pilsoni ir dodama Latvijas pilsonim. Tātad, ja uz vienu darba vietu Spānijā pretendēs, piemēram, Latvijas un Japānas pilsonis, tad priekšroka būs Latvijas pilsonim.
Savukārt, ja Latvijas pilsonis iestāšanās dienā jau strādās kādā ES dalībvalstī un tam būs darba atļauja vismaz uz vienu gadu, tas šajā dalībvalstī baudīs tādas pašas tiesības un priekšrocības kā šīs dalībvalsts pilsoņi.
Svarīgākā pārejas perioda iezīme - visos gadījumos, kad ES dalībvalstis pieprasa Latvijas pilsoņiem iziet noteiktas procedūras darba atļaujas saņemšanai, Latvija var piemērot ekvivalentus pasākumus attiecībā uz konkrētās dalībvalsts pilsoņiem.
"Tikai viens nosacījums - nauda, ja vari maksāt, mācies kur gribi."
Iestājoties Eiropas Savienībā, varēsim runāt par tā saukto "attieksmes vienlīdzību", piemēram, attiecībā uz mācību maksu - ES dalībvalstu pilsoņiem ir jāpieprasa vienāda summa, savukārt trešo valstu pilsoņiem ES var pieprasīt augstāku mācību maksu. Piemēram, Anglijā ES pilsoņi par studijām maksā apmēram 1/3 no summas, kas jāmaksā trešo valstu un pagaidām (ar retiem izņēmumiem, kur universitātes pašas ir mainījušas savu politiku) arī Latvijas pilsoņiem. Kārtojot eksāmenus universitātē, vietējiem iedzīvotājiem un ārvalstniekiem ir izvirzītas vienādas prasības. Iestājoties ES, Latvijas studentu iespējas iegūt finansējumu studijām varētu palielināties vairākas reizes.
"Vai varat nosaukt kādu vietu ES, uz kurieni nevarat aizbraukt vai pārcelt savu kapitālu (tas ir, aizbraukt paceļot, iegādāties nekustamo īpašumu, uzsākt savu biznesu un tamlīdzīgi)?"
Jāatzīmē, ka bez pievienošanās ES Latvija, iespējams, nekad nekļūs par Eiropas Monetārās Savienības dalībvalsti - dažādu valūtu eksistence bieži vien apgrūtina gan tūristus, gan uzņēmējus.
"Tāpat nekas nav dzirdēts par vēlmi palīdzēt mūsu dzelzceļa atjaunošanā."
ES līdzekļi jau tagad ir ieguldīti Latvijas dzelzceļa attīstībā. Piemēram, no PHARE programmas, kas līdz 2000.gadam bija galvenais instruments pirmsiestāšanās atbalsta sniegšanai infrastruktūras attīstībā kandidātvalstīm. Dzelzceļa nozarē galvenie PHARE projekti bija dzelzceļa sliežu iegāde (1,91 miljons latu) un sliežu metināšanas ceha modernizācija (1,61 miljons latu).
No ISPA programmas dzelzceļa projektiem atbalstu esam saņēmuši no 2000. līdz 2002.gadam 112,9 miljonu latu apmērā:
- pārmiju nomaiņa (Latvijas austrumu - rietumu dzelzceļa koridors),
- stacijas Rēzekne - 2 pieņemšanas parks,
- austrumu - rietumu dzelzceļa koridora modernizācija: vilcienu kustības vadības automātisko sistēmu modernizācija,
- austrumu - rietumu dzelzceļa koridora modernizācija: ritošā sastāva sakarsušo bukšu atklāšanas modernizācija.
Ar ES finansējumu Latvija varēs piedalīties vērienīgā starptautiskā "Rail Baltica" projekta īstenošanā, kas savienos Austrumeiropas reģionus ar centrālo un Rietumeiropu, nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstošus starptautiskos dzelzceļa kravu un pasažieru pārvadājumus, kā arī pabeigt iesākto Rīga - Koknese autoceļa posmu.
"Tātad preču cenas noteiks ES, bet naudu to pirkšanai meklēsim paši."
Cenu palielinājuma temps ir saistīts ar iedzīvotāju ienākumiem: cenas nevar augt straujāk par cilvēku reālo pirktspēju. Cenu līmenis augs lēnām un pakāpeniski - augot labklājībai, dzīve kļūtu dārgāka arī tad, ja Latvija neiestātos ES. Ievērojami cenas palielināsies tikai cigaretēm, pārējām precēm cenas varētu palielināties pakāpeniski. Vidēji cigaretes pašlaik maksā 48 santīmus, akcīze vien lētākajai paciņai būs 72 santīmi, bet standartpaciņa maksās apmēram divus latus. Šī cena netiks sasniegta pirms 2010.gada.
"Pirms iestāšanās mums jāpārņem stingrās ES likumu normas. (..) kā tad izskaidrot "ragu un nagu sērgu"?"
Kaut arī ir izstrādāta stingra ES likumdošana aizsardzībai pret mutes un nagu sērgu, tomēr ir notikuši šīs sērgas "uzliesmojumi", kas ir radījuši milzīgus zaudējumus ES, it īpaši Lielbritānijā. Šis fakts ir rosinājis jautājumu, vai tiešām ES likumdošana, kuras ieviešana dalībvalstij ir ļoti dārgs process, ir pietiekami efektīva, un kā gan izskaidrot mutes un nagu sērgas pēkšņos uzliesmojumus? Atbildēt uz šo jautājumu ir tikpat grūti kā uz jautājumu, kāpēc zog mašīnas, kaut arī likums paredz bargus sodus par zādzību. Tomēr pastāv vairāki iemesli šīs sērgas iespējamībai.
Pirmkārt, ES tiesību aktu efektīva ieviešana un kontrole ir atkarīga no pašām dalībvalstīm. Pilnībā ieviesta attiecīgā ES likumdošana mazinātu mutes un nagu sērgas izplatīšanās risku. Jāpiebilst, arī Latvija un pārējās kandidātvalstis līdz iestāšanas brīdim ir apņēmusies pilnībā ieviest likumdošanu, kas nepieciešama cīņai ar mutes un nagu sērgu.
Otrkārt, vēl joprojām veic dažādus zinātniskus pētījumus šīs slimības apkarošanai, jo mutes un nagu sērga ir salīdzinoši jauna slimība - tās pirmais gadījums atklāts 1986.gadā, tādēļ likumdošana ir izstrādāta salīdzinoši nesen un mazās pieredzes dēļ to bieži papildina un groza, ņemot vērā gan ES, gan starptautisko pētījumu rezultātus un speciālistu ieteikumus.
Vērā ņemami ir pēdējie pētījumi šajā sakarā, kuri liecina, ka vislielākā saslimstība ir vērojama tieši govīm, kuras dzimušas no 1994. līdz 1996.gadam, kas liecina, ka turpmākie ES aizsardzības pasākumi ir bijuši efektīvi. Turklāt pēc pēdējiem sērgas "uzliesmojumiem" ir ieviestas stingrākas prasības, kas attiecināmas, piemēram, uz stingru dzīvnieku barības aprites kontroli un dažādu bīstamu vielu lietošanas aizliegumu dzīvnieku barībā.
"Būvēsim un remontēsim ceļus varbūt nedaudz lēnos tempos."
ISPA ir ES strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments, lai sniegtu palīdzību kandidātvalstīm ar nolūku veicināt sagatavošanos dalībai ES ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas jomā vides un transporta nozarēs. Kopējais ISPA budžets Latvijai laika posmam no 2000. līdz 2006.gadam ir paredzēts 23 līdz 25 miljoni EUR (ap 14 līdz 15 miljoni latu gadā). Pēc iestāšanās ES Latvija transporta infrastruktūras attīstībai varēs piesaistīt arī Kohēzijas un Struktūrfondu līdzekļus. Šo līdzekļu apgūšana transporta nozarē ir paredzēta kā papildinājums esošo Latvijas nacionālo finanšu instrumentu darbībai - Valsts investīciju programmas un Valsts autoceļu fondam atbilstošo projektu finansēšanai. Struktūrfondu līdzekļus paredzēts izmantot arī autoceļu modernizācijai - galvenokārt orientējoties uz valsts 1.šķiras autoceļiem, tādējādi veicinot reģionālo attīstību un uzlabojot reģionu sasaisti ar valsts galveno autoceļu tīklu. Iegūstot ES finansējumu, autoceļu sakārtošana būs iespējama divas reizes ātrāk.
Atbildes sagatavošanā izmantoti Vadības grupas "Latvija Eiropā", Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā, Satiksmes ministrijas un Saeimas ES Informācijas centra informatīvie materiāli.
Par visiem šiem jautājumiem plašāku informāciju var iegūt, apmeklējot Eiropas integrācijas biroja bibliotēku (Basteja bulvāris 14, 4.stāvs, Rīga, tālr. 7503105).

Citu datumu laikraksti

  • Eiropā vairāk mājsaimnieču

    ES statistikas biroja «Eurostat» veiktais darba rezervju pētījums liecina, ka dalībvalstīs katra sestā sieviete nestrādā ģimenes pienākumu dēļ....

  • Atvaļinājums Eiropā

    Sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES iedzīvotāji arvien vairāk sākuši interesēties par to, kas viņu dzīvē mainīsies pēc iestāšanās...

  • Īrija svinēs Eiropas Savienības paplašināšanos

    Bezdarbs Eiropā Statistika birojs «Eurostat» ziņo, ka vasaras mēnešos piecpadsmit ES dalībvalstīs bezdarba līmenis stabili turas 8 līdz 9 procentu...

  • Gredzens

    Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams apkārtni, vai kaut kur neieraudzīs pašu Ludvigu.7. Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Brauciens ar plostu ir neaizmirstams

    Lai uzlabotu veselību, šovasar 45 astmas slimnieki no Latvijas devās 12 dienu braucienā uz Tatru kalniem Slovākijā.Lai uzlabotu veselību, šovasar 45...

  • Gredzens

    - Nomierinieties, lūdzu, citādi es jūs ļoti slikti dzirdu. - Jā, jā... Tas gredzens ir mūsu dzimtas relikvija. Māte to uzdāvināja tēvam dzimšanas...

  • Eiro Latvijā ieviesīs 2008.gadā

    Eiropas Savienības vienotā valūta - eiro - ir ieviesta lielākajā daļā ES dalībvalstu, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi - par...

  • Noskaidroti zīmējumu konkursa “Uzzīmē bānīti” rezultāti

    Sagaidot Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļa 100 gadu jubileju, organizēja bērnu zīmējumu konkursu "Uzzīmē bānīti".Sagaidot Gulbenes - Alūksnes...