Atcerēties, atgādināt, pieminēt

1949.gada 25.marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, jo tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas cerības un ticība cilvēcībai.

1949.gada 25.marts ir viens no traģiskākajiem datumiem Latvijas valsts un tautas vēsturē, jo tika izpostītas tūkstošiem cilvēku dzīves, sagrautas cerības un ticība cilvēcībai. Laikā no 25. līdz 29.martam Padomju vara realizēja masu deportācijas.
33 vilcienu ešelonos no Latvijas uz "specnometinājuma" vietām izsūtīja vairāk nekā 43 000 cilvēku.
Alūksnes apriņķī no 1949.gada 25. līdz 29.martam izsūtītas 468 ģimenes, kopā - 1561 cilvēks, no tiem 132 bērni vecumā līdz septiņiem gadiem. Alūksnes apriņķa iedzīvotāji pārsvarā nosūtīti uz Tomskas apgabala Koževņikovas, Molčanovas, Parabelas un Tomskas rajonu. Ceļā uz izsūtījuma vietu nomira 11, bet atrodoties izsūtījumā - 173 cilvēki.
Lai atgādinātu pasaulei par svešo varu nodarījumiem
Lai liecinātu par to, kas notika ar Latvijas valsti un tautu 50 okupācijas gados, lai atgādinātu pasaulei par svešo varu nodarījumiem un pieminētu bojā gājušos, cietušos un, bēgot no okupāciju varām, pasaulē izkliedētos, Rīgā jau 10 gadus darbojas Latvijas Okupācijas muzejs. Tā ekspozīcija stāsta par Latvijas okupāciju 1940. gadā, Baigo gadu, Nacistiskās Vācijas okupāciju, otro Padomju okupāciju un neatkarības atgūšanu. Apmeklētāji var iepazīties ar fotogrāfijām un dokumentiem, kas stāsta par svešo varu politiku un teroru pret iedzīvotājiem, piemiņas lietām, kas vēstī par dzīvi ieslodzījumā un pretestību svešajām varām. Muzejā izveidots arī GULAGa nometnes barakas makets.
Okupācijas muzejs ir privāts un pastāv no ziedojumiem. Valsts 2002.gadā sedza vienu ceturtdaļu no muzeja kopējā budžeta. Pārējo saziedo muzeja apmeklētāji un atbalstītāji. Ekskursijas un ieeja muzejā ir bez maksas. Gada laikā muzeju apmeklē apmēram 40 000 cilvēku. Apmēram divas trešdaļas apmeklētāju ir ārzemnieki. Muzejs ir iekļauts Latvijas Valsts diplomātiskajā protokolā, un to apmeklē daudzu valstu vadītāji un oficiālas delegācijas.
Skolēniem ir iespēja piedalīties tematiskās nodarbībās
Otra lielākā apmeklētāju daļa ir skolēni. Gadā muzeju apmeklē vidēji 180 skolēnu grupas no visas Latvijas. Ar skolēniem un vēstures skolotājiem strādā muzeja Izglītības programmas darbinieki. Skolēniem ir iespēja piedalīties tematiskās nodarbībās muzejā.
2002.gadā muzejā viesojās 187 skolēni no Alūksnes pilsētas, Mālupes, Veclaicenes, Jaunannas, Malienas, Ilzenes un Zeltiņu pagasta.
Sadarbība izveidojusies arī citās jomās
Muzeja krātuvēs glabājas materiāli, ko muzejam dāvājuši Alūksnes rajona iedzīvotāji. Piemēram, Veltas Dzenes izsūtījumā izšūtais galdauts. To muzejam nodevusi viņas vīramāsa Māra Dzene. Dzeņu ģimeni 1949.gadā izsūtīja no Bejas pagasta "Gāršeniekiem" uz Tomskas apgabala Parabelas rajona Ņehoroševas sādžu. Pateicoties apmeklētāju dāvinājumiem, ir veidojusies lielākā daļa muzeja krājumu. Līdz šim savākts vairāk kā 23 000 vienību.
Okupācija muzejā darbojas arī videoprogramma. Tās darbinieki filmē cilvēkus, kuru dzīvi krasi ietekmējusi padomju vai nacistu okupācijas varas realizētā politika.
No Alūksnes rajona intervijas snieguši astoņi cilvēki. Alūksnietis Gunārs Bērziņš dalījies atmiņās par 1941.gada deportācijām, Valija Klansberga no Alsviķiem - par 1949.gada deportācijām, Meta Kļaviņa par to, kā arestēta par sadarbību ar pretpadomju elementiem, alūksnieši Anna Fērmane, Margarita Kalniņa, Lūcija Nāgele un Andrejs Sināts par darbību Jaunatnes pretošanās grupā. Atmiņas stāstījis arī Artūrs Kubulnieks. Videoierakstus muzejs izmanto tematiskajos sarīkojumos, izstāžu veidošanā, kā arī piedāvā skolām kā mācību materiālu.
Jubileju plāno atzīmēt ar vairākiem nozīmīgiem projektiem
2003. ir muzeja 10 gadu jubilejas gads, to muzejs plāno atzīmēt ar vairākiem nozīmīgiem projektiem. Viens no tiem ir piemiņas zīmes "Melnais slieksnis" uzstādīšana pie tā saucamās "čekas mājas" Rīgā, Stabu ielā, kur padomju okupācijas gados darbojās valsts drošības iestādes. Čekas pagrabos spīdzināti un nogalināti vairāki simti cilvēku, daudziem tūkstošiem ar čekas spriedumu ilgus gadus nācās pavadīt izsūtījumā tālu prom no dzimtās Latvijas. Piemiņas zīme būs veltīta visiem, kas cietuši okupāciju varu režīmos. "Nākamās paaudzes neuztvers šo māju kā čekas mītni. Tā būs vēsture. Mūsu uzdevums atstāt vēstījumu, kas nav pašmērķis. Tā ir pote imunitātei pret līdzīgu traģēdiju atkārtošanos. Mūsu pēcnācējiem tas ir ne tikai jāzina, bet arī jājūt," teicis pieminekļa autors tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Jābūt tautas saziedotai piemiņas zīmei
Lai projektu varētu īstenot un jau 14.jūnijā piemiņas zīmi atklāt, nepieciešami 25 000 latu, no tiem 10 000 latu solījuši ziedot ārzemju latvieši. Pārējos 15 000 latu iecerēts savākt telefona ziedojumu akcijā Latvijā. "Melnajam slieksnim" ir jābūt tautas saziedotai piemiņas zīmei, tādēļ Okupācijas muzejs uzrunā visus Latvijas iedzīvotājus un lūdz ziedot latu piemiņas zīmes izgatavošanai un uzstādīšanai. To var izdarīt, zvanot pa tālruni 9006884. Okupācijas muzejs būs pateicīgs ikvienam ziedotājam, jo tikai visiem kopā izdosies saglabāt cietušo piemiņu.

Citu datumu laikraksti

  • Cepts lasis ar piedevām

    Lasi uzskata par vienu no vērtīgākajām zivīm. Un ne velti. Kālija daudzums laša gaļā pārsniedz jebkura cita pārtikā lietojama ūdens iemītnieka gaļā...

  • Kritizē Amerikas prezidentu

    Kanādas valdības ministrs apsūdzēja ASV prezidentu Džordžu Bušu starptautiskās sabiedrības pievilšanā, uzsākot militāro triecienu Irākas...

  • Ievēros militārpersonu brīvprātības principu

    Saeima naktī uz ceturtdienu ārkārtas plenārsēdē pieņēma lēmumu, kas definē Latvijas nostāju Irākas krīzes risināšanā, ļaujot Nacionālo bruņoto spēku...

  • Pasaulē izplatās smaga infekcijas slimība

    Pasaules Veselības organizācija izplatījusi informāciju par pagaidām nezināmas smagas elpceļu infekcijas izplatīšanos vairākās valstīs. Infekcija...

  • Vai jākārto pieraksts?

    - Nesen noslēdzu līgumu par dzīvokļa īri, kas atrodas saimnieka mājā. Vai man un maniem ģimenes locekļiem ir jākārto pieraksts? Pierakstu sistēma...

  • Prot dzīvot bez latviešu saldēdiena - skaudības

    Jaunalūksnes pagasta uzņēmējs Aigars Steberis pieder pie cilvēkiem, kam risks nav svešs. Viņam nepatīk stāvēt uz vietas un dzīvot vienai dienai....

  • Vācieši devuši nozīmīgu ieguldījumu

    Vācieši Latvijā ir iesakņojušies tik dziļi, ka mūsdienās retais latvietis var droši teikt, ka viņa dzīslās nerit vācu asinis. Kopīgā vēsturē latvieši...

  • Aicina piedalīties radošā konkursā

    Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu vadības grupa aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties...

  • Ieskaties jaunajā interneta portālā!

    Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu sācis jauns interneta portāls (www.mazulis.lv).Sadarbībā ar Veselības veicināšanas centru darbu...