Atdot godu tiem, kas pelnījuši

Gleznotāja Jāņa Selgas apaļās jubilejas atzīmē ar jaunu izstādi.

Gleznotāja Jāņa Selgas apaļās jubilejas atzīmē ar jaunu izstādi.
Trešdien gleznotājam un novadniekam Jānim Selgam paliktu 95 gadi. Par godu šim notikumam Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā notika izstādes ""Senpils" stāsti" atklāšana. Izstāde veidota no Selgu ģimenes privātās kolekcijas darbiem, tās tapšanā iesaistoties arī mākslinieka meitai Solveigai Selgai.
"Mums ir laimējies, ka dzīvojam starp tādiem cilvēkiem, kas papu pazina un cienīja. Ikreiz, kad tuvojas šis apaļais vai pusapaļais gads, vienmēr ir kāds, kas uzaicina šīs gleznas atkal izvietot. Pirms 15 gadiem veidotā izstāde Gaujienā ir līdz šim lielākā, kas bijusi, – tajā bija izvietota aptuveni simts gleznas. Arī turpmāk ik pēc pieciem gadiem mēs esam kaut kur rīkojuši izstādes. Vienu reizi tas bija Balvu Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vēl ir bijušas izstādes Strautiņu pamatskolā, Alsviķu profesionālajā skolā, arī Alūksnes administratīvajā ēkā. Vispār ir bijis daudz izstāžu – ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā. Kādreiz bija tādas ceļojošās mākslinieku darbu kolekcijas, ko organizēja. Ar tām papa gleznu izstādes bijušas arī Anglijā un Japānā," saka S.Selga.
Kā veidojās mākslinieka aizraušanās ar glezniecību?
Paps ir īsts alūksnietis. Dzimis Alsviķu pagasta "Spidzeniekos", kas ir viņa dzimtās mājas. Aptuveni puskilometru no tās vietas paps vēlāk uzbūvēja savu māju. Jaunības gados viņš bija braucis uz Rīgu, Turaidu un Ogri. Tas bija tāds periods, kad viņš bija jauns un gribēja iepazīt pasauli. Tika baudīta opera, māksla un kino – viņš piedalījās arī pirmās latviešu mākslas filmas "Zvejnieka dēls" uzņemšanas grupā. Tur paps bija iepazinies ar cilvēkiem, ar kuriem vēlāk kontaktus uzturēja visu mūžu. Pēc šī perioda viņš atgriezās savā tēvzemē un te arī palika. Laiku, kad viņš sāka gleznot, paps datēja savā dienasgrāmatā. Tobrīd viņam bija 28 gadi. Gleznošanu viņš sāka apgūt pie kāda cita šās puses novadnieka - Leo Svempa, kas ir dzimis Beļavas pagastā. Tobrīd viņa kontā jau bija aizraušanās arī ar citām mākslām, ne tikai kino – paps daudz rakstīja, dziedāja un spēlēja vijoli. Kad piecdesmitajos gados Alūksnē bija orķestris, kuru vadīja Alberts Mucenieks, viņš tajā spēlēja. Pamazām gan viņš no vijoles spēlēšanas tā kā novērsās, jo, daudz strādājot zemes darbus, nevarēja tik ļoti saudzēt rokas, kā tas vijolniekam būtu nepieciešams. Gleznošana viņam kļuva par to lietu, ko varēja apvienot ar zemes darbiem.
Dienas pirmajā pusē viņš devās dažādos maizes darbos, bet vakarpusē devās uz darbnīcu un strādāja.
"Mums ir laimējies, ka dzīvojam starp tādiem cilvēkiem, kas papu pazina un cienīja. "
Tā arī glezniecība palika viņa galvenā mākslinieciskā nodarbe. Kad piedzima mazbērni Elīna un Jancis, tad viņš vēl paņēma vijoli un uzspēlēja viņiem, taču gleznošana bija tā lieta, ar ko viņš nodarbojās gandrīz visu mūžu.
Ar ko šī izstāde ir īpaša?
Ir divas lietas, kas padara šo izstādi īpašu, – mūsu mājas viesu grāmata un glezna, kas nav bijusi tautās kopš 1965.gada. Šajā gadā tapis arī pirmais ieraksts viesu grāmatā. Savukārt glezna ir kļuvusi par sava veida leģendu. Kā mēs paši smejamies – paps savu māju būvēja ap šo gleznu. Laikā, kad māja vēl bija tapšanas stadijā, bija cits kāpņu izvietojums, kas ļāva šo gleznu gan ienest, gan iznest no mājas. Kad tika uzliktas īstās trepes, tā vieta kļuva par šauru gleznas pārvietošanai un mēs vienkārši fiziski nespējām to dabūt laukā no mājas. Tagad ar Jāni (Solveigas dzīvesbiedrs Jānis Polis) izdomājām, ka mēs varētu to gleznu caur logu nolaist lejā. Šī glezna ir tāds papa goda un cieņas sveiciens latviešu strēlniekiem. Viens no viņa draugiem bija Voldemārs Brants, kas ir dzimis Alūksnē un pavadījis šeit bērnību. Sava mūža spēka gados viņi bieži tikās un to pārrunāja. Paps šo tēmu bija ļoti smalki izpētījis un zināja visas šīs strēlnieku cīņas vietas. Strēlnieku piemiņai viņš ir veidojis vairākas gleznas, taču šī ir lielākā un vērienīgākā no visām.
Kādi darbi vēl ir skatāmi šajā izstādē?
Izstādē esam iekļāvuši tādas gleznu pērlītes, kas pašam papam bija ļoti tuvas. Te ir gan Pērses ūdenskritums, gan arī Kokneses pilsdrupas – Latvijas dabas objekti, kas šobrīd vairs nav apskatāmi. Vēl ir gleznas, kurās redzama mūsu tuvējā apkārtne. Ir viens pilsētas skats, kas domāts kā tāds ironisks skatījums uz pilsētu, jo kā lielāko vērtību viņš atzina savu zemi. Ir arī gleznas, kurās skatāmi paša papa izdzīvoti skaistie mirkļi, kas varbūt nav tik reāli un uzreiz saprotami, kā, piemēram, kāda ainava vai klusā daba, bet kas vairāk ir tāda domu un izjūtu harmonija. Izvēlēties papam tuvās gleznas bija mūsu galvenais princips izstādes veidošanā. Mēs gribējām parādīt tās lietas, kam paps atdeva savu godu. Un, jo es dzīvoju ilgāk šajā pasaulē, jo vairāk saprotu, ka ir ļoti svarīgi pienācīgā brīdī un vietā atdot godu tam, kam tas pienākas, nevis ar milzīgiem zābakiem brist visām vērtībām pāri un izlikties, ka tās neredzam. Tas parasti skumji beidzas.
Kādā laika posmā tapuši izstādē skatāmie darbi?
Diemžēl šajā izstādē mēs nevarējām gleznas izvietot, sakārtojot pa noteiktiem periodiem, tāpēc šoreiz tās skatāmas no dažādiem laikiem. Vairāk ir piecdesmito gadu beigās un sešdesmito sākumā tapušās. Senākais darbs ir 1958.gadā veidotais pašportrets ar tušu. Vispār tehnikas, kādās paps gleznoja, bija dažādas. Sākumā tie darbi tika veidoti ar pindzeli. Vēlāk par raksturīgu iezīmi kļuva gleznu veidošana tādos lielos laukumos. Šo tehnoloģiju viņš bija ļoti smalki izstrādājis – liekot virsū krāsas, viņš jau zināja, kas no tā visa sanāks. Pārsvarā viņa darbi ir tādi eļļas gleznojumi, taču ir arī tuša. Patiesībā viņš ne tikai gleznoja, bet arī visas vēstules rakstīja ar tušu. Nezinu, vai tas bija mīlestības pret tušu dēļ vai arī tāpēc, ka nebija tintes, taču man ir ļoti daudzas viņa vēstules un tās visas ir rakstītas ar tušu. Arī viesu grāmatas ierakstiem mēs bijām domājuši dot tušas pudelīti un spalvu, bet grūti jau paredzēt, kas tādā gadījumā tur sanāktu, jo diez vai cilvēki maz prastu ar to rīkoties. Kas attiecas uz gleznu skaitu, tad es tādu nevaru nosaukt. Domāju, ka neviens to nevarētu izdarīt, jo daudzas gleznas ir gleznotas uz abām kartona pusēm. Kartons bija grūti dabūjama lieta. Daži uzskata, ka tas ir pluss, citi, ka mīnuss. Vieniem liekas, ka līdz ar to glezna zaudē savu vērtību, taču ir tādi, kas par to tikai priecājas – katru dienu varot skatīt to pusi, ko tajā brīdī griboties redzēt visvairāk.
***
fakti
Jānis Selga izstādēs piedalījies kopš 1962.gada.
Viņa darbi bijuši skatāmi Alūksnē, Balvos, Cēsīs, Gaujienā, Priekuļos, Rīgā, Lietuvā. Atsevišķi darbi izvietoti Anglijā un Japānā,
Piedalījies pirmās latviešu mākslas filmas "Zvejnieka dēls" uzņemšanas grupā, piecdesmitajos gados spēlējis Alūksnes orķestrī, interesējies par Latvijas vēsturi – brīvības cīņām un strēlnieku kaujām I pasaules kara laikā.
Piecdesmito gadu beigās sācis celt māju "Senpils". Tajā šobrīd dzīvo mākslinieka sieva Milda, kas kopā ar meitu Solveigu un viņas ģimeni rūpējas gan par mājām, gan gleznotāja piemiņas glabāšanu.

Citu datumu laikraksti

  • Azarts ir spēcīgāks par salu

    Makšķerējot uz ledus, jābūt uzmanīgiem.Makšķerējot uz ledus, jābūt uzmanīgiem Brāļi Mārtiņš Bindemanis un Aivars Rikveilis no Alūksnes ar...

  • Copes kalendārs

    16. janvāris. Laba copes diena.16. janvāris. Laba copes diena. 17. janvāris. Slikta copes diena. 18. – 19. janvāris. Teicamas copes dienas. Ķersies...

  • Medību dieviete ir labvēlīga

    Veiksme pavada aļņu medībās.Veiksme pavada aļņu medībās Alsviķieti Ilmāru Jansonu var uzskatīt par neparasti veiksmīgu mednieku. To apliecina medību...

  • Amatpersonu pieķer nedarbos

    Lisabona.Portugāles Pārtikas standartu pārvaldes, kas atbildīga par smēķēšanas aizlieguma ieviešanu sabiedriskās vietās, vadītājs Antonio Nuns...

  • Ne bez skandāliem

    «Pasu bizness» bijis pietiekami ienesīgs."Pasu bizness" bijis pietiekami ienesīgs Pēdējos pāris gadus janvārī par nacionālo tradīciju, gluži kā olu...

  • Prezidentu laiks

    Par vairākām pagājušajām dienām var droši sacīt, ka pasaules notikumu mērogā tās pavadītas zem prezidentu zīmes.Par vairākām pagājušajām dienām var...