Atgriežas skolā, lai radītu sekotājus

Artis Bērziņš ir atgriezies Alūksnē pēc Mākslas akadēmijas beigšanas. Deviņus gadus viņš apguvis keramiku un grafiku, bet tagad sācis darbu mākslas skolā, kuras absolvents ir.

Artis Bērziņš ir atgriezies Alūksnē pēc Mākslas akadēmijas beigšanas. Deviņus gadus viņš apguvis keramiku un grafiku, bet tagad sācis darbu mākslas skolā, kuras absolvents ir. Lai gan bija piedāvājumi palikt Rīgā, tomēr viņš izvēlējās atgriezties dzimtajā pilsētā un mācīt bērnus skolā, kurā pats sāka ceļu mākslā.
"Kad lika zīmēt, tad tas nelikās tik saistoši. Tagad neviens nespiež, bet gribas gleznot un veidot no māla. Rodas radošas idejas. Gleznošu Alūksnes skatus. Domāju tos ietvert arī keramikā, piemēram, gatavošu krūzītes ar Tempļa kalna un pilsētai raksturīgu vietu attēliem. Tad tūristiem un viesiem būs iespēja iegādāties suvenīrus atmiņai," atklāj A.Bērziņš.
Studiju gados Artis bija Ungārijā, Čehijā un citās valstīs. Tur gūtas idejas un iedvesma gleznām, tāpēc bija doma atkal doties prom no Latvijas. Tomēr viņš secināja, ka nekur citur nav labāk. Tiesa, apvienot pasniedzēja pienākumus ar radošo darbu būs grūti. Mākslas skolā viņš pasniedz zīmēšanu, veidošanu, keramiku un grafiku. "Ceru, ka nodarbības ar bērniem man liks papildināt zināšanas. Esmu aizrāvies ar datorgrafiku. Mācot šīs prasmes, paplašināšu redzesloku, tāpēc neko nezaudēšu," spriež skolotājs. Pašam izdarīt ir vieglāk nekā iemācīt audzēkņiem. Katram bērnam ir citāda uztvere. "Atceros, kā pats mācījos veidot un virpot mālu. Viss bija jauns un neredzēts, tāpēc likās, ka nekas man neiznāks. Tagad varu par to pasmaidīt," saka A.Bērziņš. Viņš uzsver, ka svarīga ir pacietība. Bez tās mākslā neko nevar sasniegt.
Datorgrafika paver plašas iespējas
Viņš cer, ka nākamajā mācību gadā mākslas skola būs plašākās telpās Vecajā pilī un varēs izstrādāt projektu datoru un datorgrafikas programmu iegādei. "Datorgrafika paplašina iespējas. Ar roku zīmētas skices var ievadīt datorā, lai tām būtu plašāks pielietojums. Tas nozīmē, ka idejas tāpat zīmē uz papīra, bet datorā var mainīt tonalitāti, krāsu toņus, palielināt vai samazināt zīmējumu, savienot ar citiem attēliem un tā radīt jaunu mākslas darbu," norāda Artis. Viņš uzsver, ka šiem mērķiem izmantojamas paša idejas, skices vai fotogrāfijas, nevis citu darbi. Tas būtu plaģiātisms. Viņaprāt, dators ir palīglīdzeklis vēlamā rezultāta sasniegšanai, bet darba pamatā ir mākslinieka ideja.
A.Bērziņa studiju programmā bija datorgrafika. Šajā tehnikā veido plakātus, afišas, logo un reklāmas. Pasūtījumu ir daudz, tāpēc dators ir labs palīgs. "Tiesa, datorgrafikas programmas ir sarežģītas. Cilvēkiem, kas ar tām nav saskārušies, ir grūti visu atcerēties. Turklāt ir labi jāprot angļu valoda," atzīst Artis. Dažu stundu laikā to nevar apgūt, ir jāmācās vairākus gadus. Jauniešus interesē, kā skolotājs veido datorgrafikas. Artim patīk fotogrāfiju montāžas, tas ir radošs darbs, kurā vienmēr var ielikt kaut ko no sevis.
Keramikai ir
nezūdoša vērtība
Pēc mācībām Alūksnes mākslas skolas keramikas nodaļā un vispārizglītojošās skolas 9.klases absolvēšanas viņš iestājās Rēzeknes mākslas koledžas keramikas nodaļā. "Iznāk, ka deviņus gadus esmu nodarbojies ar keramiku," rēķina A.Bērziņš. Pēc tam gribējās apgūt vēl kaut ko citu. Patika veidot ilustrācijas datorgrafikā, tāpēc turpināja studijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Diplomdarbā viņš gatavoja ilustrācijas un vāka noformējumu dzejas grāmatai. "Iepatikās, jo tā ir emocionālu impulsu un asociāciju dzeja. Autores dzejā ir vārdi: "Tu vari saprast un vari nesaprast neko". Tādas ir arī ilustrācijas," atzīst Artis.
Iespējams, ka drīz dators būs katrā otrajā mājā un daudzi apgūs arī datorgrafiku. Turpretim keramiķu skaits samazinās. "Daudzi uzskata: kas tur - podus taisa. Tas nav interesanti un moderni. Es uzskatu, ka roku darbs ir vērtīgāks. Pēc kāda laika keramikas izstrādājumi noteikti būs pieprasītāki," ir pārliecināts skolotājs. Keramiķa darbs ir fiziski smags: virpot, glazēt, cepli krāmēt un dedzināt... Šķiet, ka vieglāk ir strādāt ar datoru. Tomēr astoņas stundas sēdēt un veidot logo arī nav nemaz tik vienkārši. Tas ir tīrāks darbs, bet ne vieglāks. "Ir vajadzīga pacietība, lai sevi pārvarētu un īstenotu ieceri. Gadās, ka vairāku stundu darbs pazūd, jo elektronikai ir savi niķi. Pieredze liecina, ka pēc iespējas biežāk ir jāsaglabā, lai viss nav jāsāk no jauna," stāsta A.Bērziņš.
Tiesa, arī keramikas izstrādājuma radīšana ir neparedzams un ilgstošs process no māla virpošanas līdz pat rezultātam. Elektriskajā ceplī ir vienmērīga temperatūra, bet malkas ceplī liesma dara savu. "Pārbaudot apdedzināšanas procesu ceplī, var kļūdīties, jo augšējās kārtās trauki var būt skaisti, bet apakšējos tie ir jau pārdeguši un sašķiebušies. Tas ir interesanti, jo nekad nevar zināt, kā sanāks," skaidro keramiķis. Viņš mīl gatavot lielus podus un vāzes, lai gan tiem nepieciešams vairāk laika.
Gatavo gleznas un grafikas izstādei
Artis glezno ar spilgtiem toņiem, tīrām krāsām. Latvijā vasara ir īsa. Tai seko apmākušās rudens dienas un tumši ziemas vakari, tāpēc gleznās gribas saglabāt vasaras krāsas. Paskatoties uz tādu dzirkstošu gleznu, uzlabojas garastāvoklis. "Nav laika ilgi gleznot dabā, tāpēc fotografēju skaistus skatus un pēc tam tos gleznoju. Šim darbam ir priekšrocība, jo to var pārtraukt un turpināt pēc ilgāka vai īsāka laika," atzīst autors. Tiesa, vienmēr var likties, ka glezna nav pabeigta un censties kaut ko uzlabot vai mainīt. Ir grūti noteikt, kad darbs ir pabeigts. "Esmu paškritisks, tāpēc bieži liekas, ka varētu labāk. Diemžēl gadās, ka pēc pārāk centīgas labošanas glezna ir tāda, ka pašam vairs nepatīk," atzīstas Artis. Tomēr parasti viņš jūt, kad darbam pieliekams punkts.
Gleznas ir sakrājušās, tāpēc tās varētu parādīt izstādē. Artis neatklāj, kad tā būs, jo arī pats to vēl nezina. Paredzams, ka izstādē būs skatāmas gleznas un grafikas. Keramikas darbnīca vēl tikai top, tāpēc darbi izstādei tik drīz nebūs.

Citu datumu laikraksti

  • Aicinām sievietes kļūt par SOS mātēm!

    Līdz 23.septembrim Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicina pieteikties sievietes, kuras vēlētos kļūt par SOS mātēm bez vecāku aprūpes palikušiem...

  • Par Gaujas plostnieku stāsta leģendas

    “Ilgupes” - tādu skanīgu un neparastu vārdu mājai izvēlējies Ulda Jaukuļa vectēvs Pēteris. Sikšņu mežā viņš līda līdumus."Ilgupes" - tādu skanīgu un...

  • Atver trešo informācijas centru rajonā

    Vakar Pededzes pagastā atvēra tūrisma informācijas centru, kas ir trešais pēc projekta rajonā. Centra vadītājas pienākumus veiks pagasta padomes...

  • Rezumē projekta gaitā paveikto

    Jūlija vidū Alūksnes rajona cilvēkus ar invaliditāti apvienojošo nevalstisko organizāciju izveidotā darba grupa piedalījās konferencē “Neko par mums...

  • Par alkoholu un tabaku

    Latvijā 15 gadu laikā ir izveidojusies prakse izdabāt ārzemniekiem. Cik tas sevi ir attaisnojis, statistika noklusē.Latvijā 15 gadu laikā ir...

  • Grāmatu svētki kļūst arvien populārāki

    Alūksnē 4. Grāmatu svētki notiks 4.novembrī, bet citur tos svin jau kopš februāra. Svētku iniciatore un organizatore Biruta Eglīte secina, ka tie...

  • Mūsu bagātība ir daba un cilvēki

    Saulainā 18.augusta rītā Kolberģī pie pagasta pašvaldības ēkas pulcējās riteņbraucēji ar mugursomām plecos. Šis ir jau piektais gads, kad notiek...

  • Pieņem projektu pieteikumus

    Lauku atbalsta dienestā izsludināta atklāta konkursa projektu pieteikumu pieņemšanas atsākšana Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda...

  • Itāļi grib sadarboties ar Alūksnes uzņēmējiem

    Alūksnes pilsētas domes vadība, tautsaimnieku biedrības “Alta” vadītājs Andis Krēsliņš un SIA “Lignos” direktors Ilmārs Kols nesen Alūksnē tikās ar...