Atgriezušās priecīgas un iespaidiem bagātas

“Kad lidmašīna ir uz zemes Latvijā, priecīgi saskatāmies, esam mājās! Tikai mājupceļā atklājas katra bažas un satraukumi, kas bijuši pirms brauciena, par to tagad pasmaidām un atceramies Vācijā pieredzēto,” stāsta Elvīra Aizupe.

"Kad lidmašīna ir uz zemes Latvijā, priecīgi saskatāmies, esam mājās! Tikai mājupceļā atklājas katra bažas un satraukumi, kas bijuši pirms brauciena, par to tagad pasmaidām un atceramies Vācijā pieredzēto," stāsta Elvīra Aizupe, kas atgriezusies no projektā organizētā brauciena uz Vāciju.
Vācijā mūsu latviešu divas meitenes Antu Baidekalni un Lolitu Hercogu, kā arī trīs skolotājas Elvīru Aizupi, Sandiju Bērziņu un Evu Aizupi sagaidīja vācu kolēģi un ģimenes, kurās dzīvos meitenes. Pārējo valstu delegācijas jau bija ieradušās, un kopā ar Vācijas, Zviedrijas, Portugāles, Lihtenšteinas skolotājiem un bērniem varēja sākties pirmais projekta "Ikviens var būt veiksmīgs" posms.
"Ģimenes bija ļoti pretimnākošas, uzreiz uzsāka sarunas. Pat vairākkārt dienā jautāja, kā jūtamies. Tas bija patīkami," stāsta Ziemeru pamatskolas skolniece Anta Baidekalne. Meitenes arī nejutušas valodas barjeru, īpaši viegli bijis klausīties, pašām runāt jau sarežģītāk. "Ja es kaut ko nezināju, tad centos parādīt ar zīmēm vai arī meklēt tulkojumu ar vārdnīcas palīdzību. Bija jau smieklīgi, bet vismaz saprata, ko grib sacīt," atzīst Ziemeru pamatskolas skolniece Lolita Hercoga.
Ģimenes savstarpēji bija pazīstamas un apvienojās. Pirmo dienu meitenēm bija iespēja pavadīt kopīgi Lolitas ģimenē, bet pēc tam pārnakšņot Antas ģimenē. "Tieši pirmajā dienā manai ģimenei bija jāpiedalās tradicionālajā deju vakarā, kurā es pēc nogurdinošā brauciena negribēju piedalīties," atklāj Lolita. Iespēja satikties vienai ar otru, kā arī ar skolotājiem meitenēm bija katru dienu, tikai vakaros viņas tika izšķirtas un dzīvoja dažādās ģimenēs.
Dievs visiem viens
"Svētdiena sākās ar svētbrīdi baznīcā, un lielais pārsteigums bija tas, ka viens Rockenhausas skolas projektā iesaistītais skolotājs, kurš skolā māca matemātiku un informātiku, bija vietējās luterāņu draudzes mācītājs. Mūsu grupas līdere Vikija no Lihtenšteinas baznīcā dziedāja un darīja to profesionāli. Kopā ar vācu draudzes ļaudīm lūdzām "Mūsu Tēvs debesīs" un sajutāmies visi tik līdzīgi," stāsta Elvīra. Pēc svētbrīža visi projekta dalībnieki devās 15 kilometrus garā pārgājienā kalnos. Vācijā šī ir Mežu diena, un kalnos dodas vai visi pilsētas iedzīvotāji.
"Pirmdien bija pieņemšana pie pilsētas mēra un skolas direktora, viņi priecājās par mūsu kopīgo projektu, vēlēja veiksmi un pasniedza dāvanas," stāsta Elvīra. Projekta dalībnieki iepazinās ar darba plānojumu, un skolotāji sāka savu darbu, bet skolēni darbojās atsevišķi.
"Ikdienas semināros mēs runājām, izvērtējām situāciju savā valstī un meklējām kopīgus risinājumus par valstu izglītības sistēmām, skolēnu spēju līmeņiem, vērtējot skolēnu prasmes un zināšanas dzimtajā valodā, matemātikā un svešvalodā," uzsver Elvīra.
Matemātika visās valodās ir sarežģīta
"Mēs apmeklējām arī mācību stundas. Jāteic, ka tās bija atšķirīgas - sākot no angļu valodas stundas, kurā bērni strādāja ar tekstu, tulkoja, atbildēja uz jautājumiem, mūzikas stundā bērni un skolotājs klausījās klasiku, džezu, muzicēja paši, līdz augstākās kvalitātes matemātikas stundai, kurā skolotājs rādīja, kā ar domāšanas palīdzību var no vienkāršā uz sarežģīto līdz rezultātam nonākt mierīgi un skaisti," atklāj Elvīra.
Par matemātiku izvērsusies interesanta diskusija, jo starp projekta dalībniekiem bija vairāki matemātiķi, viņi sacījuši, ka matemātika nav viegla zinātne, to nekad nesapratīs visi, bet svarīgi ir bērnus ieinteresēt un palīdzēt to saprast. Visas valstis bija vienisprātis, ka matemātikas eksāmenos ir ļoti augstas prasības.
Arī latviešu meitenēm bija iespēja piedalīties stundās. "Ģeometrijas skolotājs man iedeva 10.klases darba lapu, kur bija jāaprēķina riņķa līnijas garums. Viņiem šie apzīmējumi bija citādāki, tāpēc neko nesapratu," smejoties stāsta Lolita.
Skolēni vācu skolā bijuši draudzīgi, visi sveicinājuši un uzrunājuši meitenes vārdos. "Vēstures stundā skolotājs par godu mums visiem lika runāt angliski un vēsturi arī mācīja angliski. Bija smieklīgi klausīties, kā terminus, jēdzienus un notikumus mēģināja pārtulkot angliski," atklāj Anta. Neesot bijis tā, ka pasaki kaut ko nepareizi, visi smejas. Neviens nesmējās, bet pamācīja. "Vācijā arī skolotāji uzvedas brīvāk, stundas laikā mēdz sēdēt arī uz galda. Skolēni un skolotāji ir vienā līmenī," stāsta Lolita.
Bērnus mīlošākā
valsts ir Zviedrija
Latviešu delegācija nonākusi pie secinājuma, ka visdemokrātiskākā un bērnus mīlošākā valsts ir Zviedrija, jo valsts nodrošina visus bērnus ar brīvpusdienām, mācību piederumiem, mācību grāmatām, katram vidusskolēnam valsts dāvina portatīvo datoru. Skolēnu zināšanas ballēs sāk vērtēt no 8.klases, uz otru gadu audzēkņi netiek atstāti, skolotāji nedala skolēnus spēju līmeņos, to dara paši skolēni, izvēloties attiecīgu mācību grāmatu. "Mūsu skolēniem visas durvis ir atvērtas! Tā saka zviedru kolēģi. Skolotāju slodze ir 18 kontaktstundas, bet skolā jāpavada 35 stundas, gatavojoties stundām," uzsver Elvīra.
Lihtenšteinā
skolēni grib mācīties
Interesanta situācija ir arī Vācijā, kur katram valsts reģionam ir sava izglītības politika. Svešvaloda tiek mācīta no 5. klases, paredzot sešas stundas nedēļā. Ģimnāziju beidzot, ir jāzina divas svešvalodas, bet katrs skolēns izlemj, kurā klasē to sāks mācīties. Taču Lihtenšteinā situācija mazliet atšķirīga, jo projektā piedalījās privātskola.
"Problēmas parasti ir bērniem pirmajā mācību gadā, jo viņi atnāk no dažādām skolām, pēc tam tās izlīdzinās. 2006./2007. mācību gadā skolā būs obligāti Eiropas testi (pašlaik tie ir svešvalodā), lai skolēniem būtu iespējas mācības turpināt kādā Eiropas valstī," atklāj Elvīra.
Skolā akcentē individuālu darbu ar skolēniem, sevišķi ar ļoti spējīgiem bērniem, patiesībā audzēkņu, kas nevēlas mācīties, nav tik daudz, jo vecāki, ieguldot līdzekļus, rūpējas, lai bērns mācītos. Skolotāji atbild par izglītības kvalitāti un domā, kā savu darbu uzlabot un pilnveidot.
"Tomēr Portugāles ekonomiskā situācija neļauj valsts skolās ieguldīt tādus līdzekļus, lai izglītība kļūtu valsts prioritāte, tādēļ problēmu ir daudz," uzsver Elvīra. Starp skolēniem ir daudz ieceļotāju bērnu, kas ar grūtībām apgūst valsts valodu, ļoti atšķirīgs skolēnu spēju līmenis. Pēc pamatizglītības iegūšanas viņi nevēlas mācības turpināt.
Latvijas delegācija ieguvusi ļoti daudz atklāsmju, pārdomu, kā strādāt citādāk, kas jāmaina skolotājiem, ko prasīt no skolēniem un vecākiem, lai mēs kopīgi varētu dzīvot, mācīties šajā valstī un šajā laikā. Meitenes atklāj, ka šķirties no šīm ģimenēm neesot bijis skumji, tik ļoti gribējies mājās satikt tuviniekus. "Taču ar to jau mūsu draudzība nebeidzās, mēs sarakstāmies ar e-pasta palīdzību, kā arī gaidām meitenes nākamgad ciemos pie mums," stāsta Anta.

Citu datumu laikraksti

  • Valsts svētkos suminās labākos

    Zeltiņu pagasta padome izsludinājusi aptauju, lai izlemtu, kurus iedzīvotājus apbalvot valsts svētkos 18.novembrī.Zeltiņu pagasta padome...

  • Reģistrēs divus ceļus

    Jaunalūksnes pagasta padomes oktobra sēdē deputāti nolēma papildus reģistrēt “Latvijas Valsts ceļu” Vidzemes reģionālajā Alūksnes nodaļā ceļus Dudas...

  • Zooveikali saņem apliecības

    Ceturtdien Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes pārstāvji apmeklēja Alūksnes veterinārās aptiekas un zooveikalu, lai izsniegtu...

  • Tikšanās Sorosa fondā

    Nodibinājuma “Sorosa fonds - Latvija” telpās 17.oktobrī notika tikšanās ar Igaunijas Peipsi pārrobežu sadarbības centra direktori Silli Telver un...

  • Jaunākais likumdošanā

    Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā.Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā Likums nosaka zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu pēc izziņas iestāžu, kā arī...

  • Dzīvokli var privatizēt uz nomaksu

    Tuvojas gada nogale, kad beigusies vairāk nekā desmit gadus ilgusī valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizācija.Tuvojas gada nogale, kad...

  • Aicina Igaunijas Rūķu zeme

    Igaunijā, Monistes Rūķu zemē, sāk darboties rūķi. Šoziem notiek aktīva gatavošanās Rūķu olimpiskajām spēlēm, kas notiks decembrī. Alūksniešiem šogad...

  • Aicina iesaistīties konkursā

    Strauji tuvojas 20. novembris, kad beidzas pretendentu pieteikšana Kultūras ministrijas (KM) un interneta portāla “www.notikumi.lv” izsludinātajam...

  • Turpinās tūrisma konkurss

    Turpinot tūrisma konkursu skolēniem “Pilis, muižas un baznīcas Alūksnes rajonā”, šodien laikrakstā publicējam atbildes uz pirmās kārtas jautājumiem,...