Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atklāj restaurēto granīta obelisku

Kā diena pret nakti – salīdzinot to, kā bija iepriekš un ir tagad, var teikt par granīta obelisku Alūksnes muižas parkā, kas piedzīvojis restaurāciju. Objektu atklāja pirms Līgosvētkiem, pulcējot gan meistarus, kuri piedalījās restaurācijā, gan alūksniešus. Līdz ar obeliska atjaunošanu parks sācis piedzīvot atdzimšanu, jo līdztekus turpinās vēl citu parkā esošo objektu restaurācija un atjaunošana.

Atgūst savu krāšņumu
Granīta obelisks atrodas Alūksnes ezera krastā, parka tālākajā daļā pie Kājnieku skolas teritorijas.
Pēdējie simts gadi obelisku nebija saudzējuši – no kopējās kompozīcijas bija saglabājušies vairs tikai divi bojāti granīta soli un tēlnieciski veidotais granīta obelisks, jo pārējās tā daļas bija zudušas.
Tagad granīta obelisks un soli atguvuši savu krāšņumu. Darbi paveikti Alūksnes novada pašvaldības īstenotajā projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem”. Kopējās izmaksas – 34 963,41 eiro (ar PVN), kur obeliska restaurācija ir 23 763 eiro, teritorijas labiekārtošana – 7000 eiro, granīta solu restaurācija – 4200 eiro.
Arhitekts un projekta autors ir Laimonis Šmits no projektēšanas un būvniecības uzņēmuma SIA “Arhitekta L.Šmita darbnīca”. L.Šmits bija arī Alūksnes Kultūras centra projekta autors. “Granīta obeliska projekta laikā interesantākais bija izzināt un atklāt vēsturi – uzzināju daudz par Alūksni un šīs pilsētas nozīmīgumu senatnē,” atzīst L.Šmits.

Kaļķakmens - no Vācijas
Obeliska bareljefu pēc vēsturiskajiem fotoattēliem izgatavoja medaļu mākslinieks un grafiskais dizainers Jānis Strupulis. Viņš ir apmēram 750 medaļu autors, vairāku Latvijas monētu modeļu autors, Latvijas valsts ģerboņa plastiskā etalona autors. “Darbs pie obeliska bija ļoti interesants. Pirmo reizi piedalos sena un vēsturiska obeliska restaurācijas darbos. Līdz šim par Fītinghofiem biju dzirdējis virspusēji, bet līdz ar šo projektu uzzināju ļoti daudz par šo dzimtu. Pirms kāda laika  braucu uz Sanktpēterburgu uz tēlniecības un arhitektūras konferenci restauratoriem. Turp devās arī L.Šmits un stāstīja, kā Alūksnē rit atjaunošanas darbi, un ieminējās, ka es varētu izveidot O.H. fon Fītinghofu. Mani vēsturiskie personāži ļoti interesē! O.H. fon Fītinghofa portrets senajā fotogrāfijā bija ļoti miglains. Meklēju materiālus internetā, līdz atradu slavenā franču tēlnieka Žana Antuāna Udona veidotu O.H. fon Fītinghofa krūšutēlu marmorā. Tas bija nofotografēts dažādos rakursos, un varēja labi saprast sejas aprises. Vispirms izveidoju plastilīnā, tad atlēju ģipsī, līdz beidzot akmens meistari izkala akmenī - Vācijas kaļķakmenī, kas ir ļoti izturīgs materiāls. Pēc tam veidoju visas sīkās detaļas, izciļņus,” stāsta J.Strupulis. Alūksnes muzejam viņš atdāvinājis ģipša oriģinālu, kur atlējis bareljefu.

Mākslas un vēstures
sadarbība
Obeliska dekoratīvās metāla daļas – pušķi ap portretmedaljonu, ziedus un lodi - veidoja metālmākslas un restaurācijas meistars Ģirts Bērziņš. Pašu obelisku un solus restaurējis monumentāli dekoratīvās tēlniecības restaurators Juris Pavlovs no SIA “Būvfirma INBUV”, viņš bija arī darbu vadītājs. J.Pavlovs ir specializējies vēsturisko būvju konservācijā un restaurācijā, dabīgo un mākslīgo akmens materiālu restaurācijā. J.Pavlovs ar savu komandu Alūksnē pērn jau restaurējis rotondu jeb Slavas templi Tempļakalnā.
“Obeliska restaurācijā ļoti svarīga bija sadarbība starp māksliniekiem un dekoratīvo elementu izgatavotājiem, kuri paši par sevi ir personības. Bija jārod kompromiss starp māksliniecisko un vēsturisko, lai objekts būtu vēstures liecība, nevis mūsdienu mākslinieka mākslas darbs. Strādāsim tā, lai līdz Alūksnes pilsētas svētkiem pabeigtu visus objektus, kas ir mūsu pakļautībā Alūksnes muižas parkā, arī Pomonas templi, mauzoleju un strūklakas. Ir prieks strādāt Alūksnē, kur ir atsaucīgi cilvēki, skaista daba. Kad strādājām pie obeliska, garām staigāja kāds vecs vīriņš un zināja stāstīt atmiņas no savas bērnības un jaunības, ka lode obeliska smailē bijusi tumša, brūngana. Tas liecina par to, ka tā ir oksidējusies. Restaurētā obeliska smailē novietotā lode ir no pulēta misiņa,” stāsta J.Pavlovs.

Mantojuma zelta dzīsla
Projektā “Gaismas ceļš cauri gadsimtiem” šobrīd notiek vēl arī citu Alūksnes muižas parka objektu restaurācija un atjaunošana. Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka uzsvēra, ka mainās laiki un cilvēki, bet tādas vērtības kā mīlestība, ticība un piemiņa nemainās gadu simtiem. “Līdz ar granīta obeliska restaurēšanu un atklāšanu ir sākusies Alūksnes muižas parka atdzimšana, ko mēs esam nosaukuši “Alūksnes muižas parka dārgumi”. Drīzumā mēs jau pulcēsimies pie kāda cita objekta, kas arī gozēsies saulītē tikpat skaisti restaurēts vai atjaunots. Ir liels prieks, ka šajā vietā un laikā ir cilvēki, kuri spēj saskatīt Fītinghofu dzimtas mantojumu, kas kā zelta dzīsla vijas caur visu Alūksni,” teica D.Pelaka, pateicības ziedus pasniedzot Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Arturam Dukulim un projektu vadītājai Sanitai Adlerei.

Augsta līmeņa speciālisti
“Pret kultūrvēsturisko mantojumu attiecos ar lielu pietāti. Vienmēr ir bail izdarīt kaut ko nepareizi, sabojāt, gribas izdarīt pēc iespējas labāk un īpašāk, lai par to, ko mēs atstāsim nākamajām paaudzēm, visi priecātos, nevis pārmestu. Tas ir lielākais izaicinājums. Objektu atjaunošanas un restaurācijas darbs Alūksnes muižas parkā ir ar lieliem pārsteigumiem un izzināšanu. Par obelisku jautājumu bija mazāk, par citām arhitektoniskajām formām – vairāk,” sacīja S.Adlere un vēl alūksniešiem cienīt un godāt obelisku, kā arī saudzēt. “Vēl priekšā liels darbs, bet visi objekti parkā tiks atklāti šajā vasarā. Kopā ar tik labu restauratoru komandu, uz kuru var paļauties, ir prieks strādāt. Viņi ir augsta līmeņa un sertificēti speciālisti, kuri pazīstami Latvijā un Eiropā,” teica S.Adlere.
Atklāšanas pasākumā par muzikāliem priekšnesumiem gādāja Alūksnes mūzikas skolas vijoles spēles skolotāja Inese Petrikalne ar audzēknēm.

Vēl nav nodots ekspluatācijā
Šonedēļ no kādas lasītājas “Alūksnes Ziņās” saņēmām satrauktu telefona zvanu, ka informatīvā plāksne pie obeliska noņemta, bet granīta solā ar asu priekšmetu ievilkta švīka. “Varbūt plāksne ir noņemta, lai kaut ko pielabotu, bet, ja tas ir vandalisms, tad ir skumji...” pauda lasītāja. “Alūksnes Ziņas” noskaidroja, ka obelisks un teritorija ap to vēl nav nodota ekspluatācijā. 22.jūnijā tika rīkota tikai objekta atklāšana. “Informatīvā plāksne tiks novietota citā vietā, arī teritorijas labiekārtošana vēl nav pabeigta, tādēļ satraukumam šobrīd nav pamata,” saka S.Adlere.

8,74 metrus augsto granīta obelisku sava tēva barona Otto Hermaņa fon Fītinghofa piemiņai 1799.gadā uzcēla viņa dēls Kristofs Burhards fon Fītinghofs. Senākie attēli liecina, ka obeliska smailē atradusies apzeltīta lode, bet postamentam bijusi piestiprināta marmora plāksne ar veltījuma tekstu vācu valodā, kas latviski skan šādi - “Labajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799”. Savukārt obeliska daļā bijis piestiprināts O.H. fon Fītinghofa portretmedaljons ovāla ciļņa veidā un zem tā uzraksts ar O.H.Fītinghofa iniciāļiem. Laika gaitā lode, kā arī uzrakstu plāksnes un portretmedaljona cilnis bija gājuši zudībā, tādēļ tos atjaunoja. Līdztekus atjaunoja arī pie obeliska esošos divus vēsturiskos granīta solus.

Citu datumu laikraksti

  • Dāvana Latvijai simtgadē 2

    Dāvana Latvijai simtgadē

    Vēsmas Kokles-Līviņas patriotiskā dzeja un Alūksne iemūžinātas brīnišķīgās Viestura Reķa fotogrāfijās, un tam visam klāt skanīga saksofona mūzika...

  • Aicina uz obeliska atklāšanu

    22.jūnijā pulksten 13.00 ikviens aicināts piedalīties pasākumā Alūksnes muižas parkā, lai nākamajām paaudzēm atstātu vēstījumu Laika kapsulā. To kopā...

  • Skolas durvis aizveras 2

    Skolas durvis aizveras

    Turpinās no 1.lappusesSkolai visus pastāvēšanas gadus izdevies piesaistīt domājošus un pašaizliedzīgus sava darba pratējus. Daudziem šī skola ir...

  • Alūksnes pusē - jauns keramiķis 6

    Alūksnes pusē - jauns keramiķis

    Latviešiem ir pamats satraukties, ka nākotnē varētu izzust tādi amatniecības darbi kā glazēti māla podi, austi vilnas deķi vai pītie klūgu grozi, jo...

  • Luterāņu baznīca svin 230 3

    Luterāņu baznīca svin 230

    Viens no Alūksnes lepnumiem un simboliem - Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca - nedēļas nogalē svinēja 230 gadu jubileju. Draudzes locekļus un...

  • Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Alūksnes novada domes deputāts tikai nepilnu gadu

    Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Alūksnes nodaļas vadītājam, uzņēmējam Druvim Tomsonam iespēja būt Alūksnes novada...