Atklāj sevi mākslas fotogrāfijās

Laiks ir pārbaudījis pirmā Latvijas fotomākslinieka Gunāra Bindes darbus. Tie pēc 40 un vairāk gadiem ir izturējuši “eksāmenu”, jo nav kļuvuši mazāk interesanti un vērtīgi.

Laiks ir pārbaudījis pirmā Latvijas fotomākslinieka Gunāra Bindes darbus. Tie pēc 40 un vairāk gadiem ir izturējuši "eksāmenu", jo nav kļuvuši mazāk interesanti un vērtīgi.
Esmu visīstākais malēnietis. Dzimu Malienā. Runāju ar malēniešu lauzto akcentu. Un arī raksturs man ir atbilstošs, jo tā galvenās iezīmes ir neatlaidība un spītība. Laikam tā ir vecuma iezīme, ka ilgojos atgriezties laukos. Sapņos redzu tēva mājas. Atmiņas sevišķi spilgtas ir tieši tagad, tās izjūtu it kā no jauna. Tieksmi pašrealizēties jutu jau bērnībā. Vērojumi, sajūtas, notikumi un dabas klātbūtne ietekmēja un veidoja fotogrāfisko domāšanu, kas ļauj redzēt gaismu formā un formu gaismā. Tēli un filozofiskas atklāsmes, kas parādās mākslā, man ir spilgtākas, daudznozīmīgākas un svarīgākas, nekā fiksēt kādu sensacionālu notikumu.
Dzirdēts par jūsu ieceri Bejā iekārtot fotomuzeju.
Jā, tāda iecere ir. Varu jebkurā brīdī sarīkot izstādi ar labiem darbiem. Bet 100 fotogrāfiju izstādīšanai ir vajadzīga milzīga telpa.
Esmu arī kolekcionārs, tāpēc man ir veca fototehnika un fotogrāfijas, apmēram 100 vecu fotoaparātu, kā arī dažādas palīgierīces, kas liecina par fotogrāfijas pirmsākumiem un attīstību. Daži fotoaparāti ražoti pat 1800. gados, starp tiem ir unikāli eksemplāri. Lai tos izliktu apskatei, arī vajadzīgas telpas. Tēva mājās Bejā tik plašu ekspozīciju izvietot nav iespējams. Netālu ir divstāvu māja, kur viens dzīvoklis ir privatizēts par mātes pajām. Tur ir arī vairāki neapdzīvoti, bet neesmu interesējies, vai tos varētu izmantot muzejam.
Kad radās pirmās fotogrāfijas un kādas tās bija?
Fotografēt sāku, kad dienēju armijā. Pirmās ir uzņemtas Malienā un saglabātas, jo ieguva atzinību žurnālu publikācijās un izstādēs 1957., 58., 59 un 60.gadā. Secinu, ka biju uz pareiza ceļa. Es agri apzinājos, ka fotogrāfiju nevajag izmantot tikai kā informācijas nesēju. Man bija skaidrs, ka mākslas fotogrāfijai ir vajadzīgs spilgts tēls. Tad cilvēks tajā atrod kādu negaidītu un pārsteidzošu atklājumu. Piemēram, 1958.gadā fotografēju veļas auklu un knaģus ar tādām kā spicām bezdelīgu astēm. Nosaukums ir "Pirmās bezdelīgas", jo tajā galvenie nav šie knaģi, bet mans sajūtu priekšstats par putniem uz pavasara mākoņu fona. Arī cilvēka portretā es ielieku pārdomas par tā būtību. Eduarda Smiļģa portrets parāda veca cilvēka mūža nogales traģēdiju.
Esat dzimis Ziemassvētku laikā. Jūsuprāt, tam ir kāda nozīme cilvēka dzīvē?
Ir nozīme. Tomēr nevajadzētu pārspīlēt, ka Ziemassvētkos dzimušais līdzinās Jēzum Kristum. Astroloģisko kalendāru jēgu nesaskatu, lai gan ticu Visuma saistībai ar cilvēka dzīvi. Viss dabā ir saistīts, nevar būt tā, ka katrs no mums nav pakļauts šīs sistēmas ietekmei. Bet cilvēka ticībai ir jābūt viņā. Baznīca ir radīta garīgai vadībai, tās būtība bieži vien ir birokratizēta un pakļauta cilvēku subjektīvai ietekmei. Ja kāds rod mierinājumu ticībā Dievam, es viņu cienu un saprotu, bet nejūtu vajadzību iet baznīcā un lūgt.
Mazliet pārsteidzoši, ka ievērojams fotomākslinieks maz rūpējas par materiālo labklājību. Jūs neesat sev iegādājies ne lepnu māju, ne komfortablu dzīvokli.
Manā izpratnē materiālās vērtības ir tās, ko esmu radījis. Manas fotogrāfijas ir vērtība. Vienas cena ir 1800 dolāru. Tas ir vairāk nekā māja, ko vairums prot novērtēt. Arī es reizēm redzu skaistu namu, kurā bagāti dzīvo, un domāju, ka nebūtu slikti, ja man tāds būtu. Bet es nezinu, kas tajā dzīvo, varbūt viņš ir pēdējais nelietis. Toties mani pazīst.
Varētu celt sev māju, bet tad es nebūtu radījis fotogrāfijas. Drīzāk nopērku fotopapīru un filmu, nevis bērnam jaunas kurpes, jo uzskatu, ka tas ir svarīgāk. Domāju, ka to atzīs arī pēcnācēji. Kurpes novalkās, bet fotogrāfija paliks. Varbūt kāds mani uzskatīs par neveiksminieku, jo neesmu pratis dzīvē iekārtoties. Manas bijušās sievas tā domāja. Tiesa, šķīros ne aiz prieka vai izlaidības, kā daudzi domā.
Fotogrāfijas jums ir tūkstošiem...
Jā, varbūt pat miljons. Bet tādu, kas paliek atmiņā, nav daudz. Tāpat varu nosaukt tikai dažus Rembranta darbus, lai gan viņš bija izcils mākslinieks un atstāja simtiem gleznu. Esmu lepns, ka gandrīz jebkurš var nosaukt vismaz piecus manus darbus. Tagad, kad sāku pavilkt svītru zem sava mūža, atrodu apmēram 1000 fotogrāfijas, ko varētu publicēt biezā vairāku burtnīcu enciklopēdijā. Tās būtu vērts skatīties cilvēkiem, kas kaut ko saprot no mākslas. Bet nenozīmīgas fotogrāfijas es neskaitu.
- Par jūsu darbu novērtējumu liecina neskaitāmi apbalvojumi. Bet pirms tiem ir bijis paša atzinums, ka tieši tās fotogrāfijas ir izdevušās. Vai objektīvam pašvērtējumam nav vajadzīga laika distance?
Katrā gadījumā vispirms autors vērtē savu darbu. Un ir jārēķinās, ka tas ir subjektīvs. Turklāt tāds tas būs vienmēr, citādi nevar rasties mākslas darbs. Ja arī žūrijas speciālisti atzinīgi vērtē un tauta tos pamana, tad ir sasniegts mērķis. Ar laika distanci varu teikt, ka par 75 procentiem neesmu kļūdījies. Vienu ceturto daļu fotogrāfiju tātad esmu uzskatījis par labākām, nekā tās ir. Bet tas neattiecas uz pašām labākajām, kas tādas bija un ir. Ja fotogrāfijā ir patiesi parādītas dziļas cilvēciskas problēmas, tad tās nemainās. Neesmu centies "laķēt" ne totalitāro, ne demokrātisko sistēmu. Tiesa, man ir dažas fotogrāfijas, kur tas parādās. Vienreiz, ādu glābdams, pat uztaisīju Ļeņina bisti Tautas saimniecības sasniegumu izstādei Maskavā. Ieguvu par to zelta medaļu, un tā izkļuvu no nepatikšanām Latvijā.
Vai politika interesē?
Jā, ar politiku esmu bijis saistīts vienmēr. Ja nebūtu fotogrāfs, droši vien kļūtu politiķis. Mani tā interesē, tāpēc iestājos par darbīgu partiju. Par tādu uzskatu Tautas partiju. "Jaunais laiks" ir noliedzēju partija, kas grib aizliegt un kontrolēt.
Jūsu fotogrāfiju radīšanas metode ir režija un inscenēšana. Vai tā veidojusies darbā teātrī un filmu uzņemšanā?
Kino un teātri nevar iedomāties bez režisēšanas. Kāpēc to nevarētu izmantot fotografēšanā? Es zinu, ko nozīmē teātris, un tas man palīdz. Daži uzskata, ka tas ir neīsti. Bet domas, ko gribu pateikt, un materiāli ir īsti. Pārējais ir līdzekļi, ko izmanto. Nelaime ir tā, ka vairums cilvēku fotogrāfiju saprot kā iespēju pārnest redzamo uz apskatāmo. Maz domā par to, ka redzamais dažreiz ir jāsaprot citādi. Režisēšana ir dziļu pārdomu rezultāts. Turklāt pilnīgi bez tās nevar būt neviena fotogrāfija.
Vai ir bijis pārsteigums, ka fotogrāfija iznāk citāda nekā skatīta iztēlē?
Fotogrāfijas tapšanā liela loma ir nejaušībai. Tam ir būtiska nozīme arī tad, kad inscenē. Tieši nejaušība iekustina, pagriež un rada jaunas nianses vai disonansi iecerē. To iepriekš nevar paredzēt, bet, ja nekas negaidīts nenotiek, tad nākas provocēt neparastu situāciju. Pēc shēmas neko nevar radīt. Vajadzīga kāda pēkšņa atklāsme, kam esi gatavojies un gājis pretim. Ir vajadzīga elastīga rīcība radīšanas procesā. Tad izšķiļas brīnums.
Sievietes būtību jūs atsedzat ar ķermeņa līnijām un noskaņu, bet vīriešu - portretos.
Citādi nemaz nevar būt! Sieviete man kā vīrietim ir citādāka nekā vīrietis. Sieviete man ir kā ideāls, kā sapnis vai kā aplidojams zieds pļavā. Viņa saista ar savu ķermeni, jo tam ir citāda nozīme. Vīrieši ir robustāki, racionālāki, arī dramatiskāki, visādā ziņā darbīgāki un aktīvāki manā izpratnē. Viņi "uzpērk" ar savu spēku un vīrišķību.
Kā pats sevi raksturotu?
Es pret sevi attiecos tikpat nenopietni kā pret visu pārējo. Nopietna attieksme man ir pret saviem principiem un radošo būtību. Galvenais ir radīt vērtību, kurā ir pasaules uzskats, filozofija, atklāsme, skaista kompozīcija, lai varētu priecēt acis un atrast domu.

Citu datumu laikraksti

  • Rajonā šogad izvietos 14 ceļa zīmes

    Tūrisma attīstības valsts aģentūra šogad uzsākusi īstenot projektu “Vienotas tūrisma informācijas ceļa zīmju sistēmas izveide”, kuram beidzies...

  • Rajonā būvniecības pārkāpumu ir maz

    Par patvaļīgu būvniecību vai tās renovāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas, juridiskas personas varēs sodīt ar naudas sodu no 200 līdz 3000...

  • Uz semināru aicina sociālos darbiniekus

    Jaunalūksnes pagasta “Paideros” 23. un 24.septembrī notiek seminārs par cilvēku tirdzniecības problēmu, tajā aicināti piedalīties Alūksnes, Gulbenes...

  • Ikviens grib ievākt rudens ražu

    Rudenī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ievāc darba augļus. Šogad dāsns rudens būs ne tikai zemniekiem, bet arī jaunajām māmiņām, skolotājiem un...

  • Ko tu zini par Kārli Skalbi?

    Rīgas Latviešu biedrība kopā ar Latvijas Rakstnieku savienību iecerējusi 7.novembrī plašā kultūras programmā “Gaismu sauca” atzīmēt Kārļa Skalbes...

  • Saņem novērtējumu par pagasta kultūrvidi

    Pagājušajā piektdienā Gulbenes rajona Lejasciema pagasta kultūras namā reizē ar vēl sešām pašvaldībām sumināja arī Trapenes pagastu.Pagājušajā...

  • Gūst jaunas ierosmes pārrobežu sadarbībai

    Vācijas Bankas finansētajā starptautiskajā mācību seminārā “Eiroreģions - augam kopā!” piedalījās gandrīz 40 cilvēki no 13 Eiroreģionu veidojošajām...

  • Atsāks mācības piena ražotājiem

    “Valmieras piens” 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus."Valmieras piens" 29.septembrī Alūksnē uz semināru aicina piena ražotājus....

  • Pensijas palielinās vidēji par 6,14 latiem

    Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas, ņemot vērā patēriņa cenu indeksu un vidējo iemaksu algas pieaugumu.Ar 1.oktobri indeksēs vecuma pensijas,...