Atklājumi vecās grāmatās

Vakaros šad tad pāršķirstu vecas grāmatas. Ģimenē tās sen izlasītas, interesantākās dotas arī draugiem.

Vakaros šad tad pāršķirstu vecas grāmatas. Ģimenē tās sen izlasītas, interesantākās dotas arī draugiem.
Pārlapojot stāstus un romānus, nereti ieraugu vairākus pasvītrojumus. Kādreiz saistošākās un sirdij tuvākās domas, izteicienus pasvītrojusi mamma, tētis, māsa, paziņas, arī es.
Tagad, kad rakstītā saturs zināms, lielāku uzmanību pievēršu šiem pasvītrojumiem. Esmu atzīmējis interesantus paradoksus, dažkārt kādu izteicienu tikai tādēļ, ka tas ir skanīgs. Daudz pasvītrojumu Hermaņa Heses grāmatās par indiešu filozofiju. Mana kādreizējā aizraušanās, par kuru tagad interese zudusi. Citās grāmatās pasvītrojumi zem dabā atklātām patiesībām, kuru ievērošana palīdz labāk dzīvot. Nav atstātas nepamanītas talantīgu rakstnieku domas par dvēseles pārdzīvojumiem, par sāpēm un to nozīmi rakstura norūdīšanā. Par ērkšķiem dzīvē, bez kuru dūrieniem nevar ieraudzīt zvaigznes.
Katrs pasvītrojis kaut ko mīļu, tuvu sirdij. Rūpīgāk pārlasot, atklāju, kādēļ viens vai otrs no tuviniekiem grūtā brīdī ir pratis pateikt īstos vārdus, kas ļāvuši pārvarēt bēdas, kādēļ dažiem paziņām izdevies sasniegt iecerēto un iegūt cilvēku uzticību. Ne jau tādēļ, ka viņi tikai pasvītrojuši citātus par godīgumu un sirdsapziņu kā galveno cilvēka iekšējo bagātību, bet tādēļ, ka viņi pēc grāmatās ierakstītajām atziņām dzīvojuši un vēlāk, atrodot literatūrā pausto uzskatu sakritību ar rīcību ikdienā, atzīmējuši izlasīto.
Pasvītrojumi liecina par tuvu cilvēku iekšējo pasauli, par viņu garīgajām vērtībām. Tie ir atklājumi, kam dienu steigā esmu paskrējis garām, tos neievērojot un neiedziļinoties otra jūtās. Atzīmes vecu grāmatu malās izgaismo iekšējās izaugsmes ceļu. Manī un apkārtējos. Tagad, lasot, ko esmu pasvītrojis pirms desmit divdesmit gadiem, redzu gan naivumu, gan nesakārtotību. Bieži aizrāvis ārišķīgi spožs citāts bez dziļākas jēgas, ko licis pasvītrot jaunības patoss, demonstratīvisms. Nezinu, kura - mamma vai māsa -pavisam senās grāmatās pasvītrojušas dzejas rindas par traukšanos pretim tālēm, bet vēlāk ieraugu Raiņa «Zelta zirgā» atzīmētas rindas: «Laipni smaidi nav priekš tevis, cilā savu sirdi, cilā!" Arī izaugsmes rādītājs. Grāmatas nolieku plauktā un paskatos uz tām. Tur viņi - man tuvie - ir vairāk saprasti, vairāk atrasti.

Citu datumu laikraksti

  • Cepta zivs “Blondīne” itāļu gaumē

    Šoreiz ēdiena gatavošanai izmantosim svaigi saldētu makrarusa fileju.Šoreiz ēdiena gatavošanai izmantosim svaigi saldētu makrarusa fileju. Ģimenēs,...

  • Atver sveces uguns ziedu!

    Laikam gan neviens nezina, kam pirmajam ienāca prātā taukos vai eļļā ievietot dakti, lai šādi radītu gaismu.Laikam gan neviens nezina, kam pirmajam...

  • Vai frontes līnija tēva sētā?

    Šobrīd valstī kaislību centrā - iestāšanās Eiropas Savienībā. Diskutē žurnālisti, pārrunā ierēdņi, analizē biznesa cilvēki.Šobrīd valstī kaislību...

  • Lepojas ar pagasta cilvēkiem

    Alsviķu pagasts ir viens no lielākajiem Alūksnes rajonā, bet iedzīvotāju ir visvairāk – 1792. Tajā ir vairākas izglītības un pašvaldības iestādes,...

  • Sievietei jābūt īpašai arī ziemā

    Pavasaris nāk ne tikai ar līksmu atmošanos - tam bagāžā arī ziemas mēnešos sakrājies nogurums. Lai likvidētu tā pēdas gan miesā, gan garā, katram ir...

  • Cēloņi liek rīkoties

    Liek rīkoties Cilvēks bieži vien nesaprot, kāpēc konkrētā situācijā ir rīkojies tieši tā un ne citādi. Viņš priecājas, ja rezultāts ir pozitīvs, bet...