Atklās novadnieka gleznu izstādi

Indulis Purens no 1954. līdz 1964.gadam dzīvoja Alūksnē un strādāja Alūksnes kultūras namā par dekoratoru. Viņš bija viens no vistalantīgākajiem dekorēšanas mākslas meistariem.

Indulis Purens no 1954. līdz 1964.gadam dzīvoja Alūksnē un strādāja Alūksnes kultūras namā par dekoratoru. Viņš bija viens no vistalantīgākajiem dekorēšanas mākslas meistariem. Vēl tagad alūksniešu atmiņā ir viņa veiktais darbs - kultūras nama skaisti noformētās telpas, foajē, lielā zāle un gaumīgās dekorācijas izrādēm.
Pagājušā gada nogalē meistars atzīmēja 80.dzimšanas dienu.
I.Purens dzimis 1923.gada 2.decembrī Cēsu apriņķa Kusas pagasta "Zlēmetēs" kalpotāju ģimenē. Tēvs - piensaimnieks, vēlāk jurists, māte - skolotāja, pazīstama arī kā dzejniece Maija Liepa.
Bērnībā Indulis burtus nerakstījis, bet zīmējis, tā mācījusi māte. 1940.gadā Indulis devies uz Rīgu, lai mācītos Mākslas akadēmijā, bet, sākoties karam, no sava nodoma atteicies un aizbraucis atpakaļ uz dzimto pusi. 1940.gada pavasarī Indulis iesaukts vācu armijā. Pēc gada atgriezies dzimtajā pusē, tad iesaukts Padomju Armijā. Armijā būdams, pildījis mākslinieka - noformētāja darbus. 1947.gadā I.Purens aizbraucis uz Madonu, kur strādājis kultūras namā par dekoratoru. 1954.gadā kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Alūksnē un sācis strādāt kultūras namā par dekoratoru. Darbojies arī kā režisors izrādēs Raiņa "Pūt, vējiņi!" un A.Upīša "Ziņģu Ješkas uzvara".
Indulis - stalts, pagara auguma, brūnā rūtotā uzvalkā, brūnā beretē, no kuras nekad nešķīrās. Runāja maz, bet konkrēti. Viņa parastais teiciens bija: "Zēni, nu, ko mēs šodien darām, strādājam vai dzeram?" Indulis bija prasmīgs galdnieks, mācēja arī citus darbus. Spēlēja klavieres, kontrabasu, labi dziedāja. Kultūras nams toreiz bija pieticīgi apgādāts, parastie materiāli bija - krīts, galdnieku līme, tapetes, ietinamais papīrs, drēbju krāsa, zīmēšanas papīrs, eļļas krāsa, marle, linu audums, tomēr I.Purens izgatavoja ļoti labas dekorācijas teātra izrādēm un citiem sarīkojumiem. Interesanti bija noformēta zāle un skatuve karnevālos, tas bija kaut kas īpašs, vienreizējs. Kopā ar gaismotāju Valdi Jēkabsonu, vēlāk ar Gunāru Bindi viņi radīja formu, toņu un ēnu brīnumu, varētu teikt - sešdesmito gadu brīnumu. Alūksnes kultūras namu vadīja Vija Bērziņa, vēlāk Edīte Lakse, kuras ar sirdi un dvēseli atbalstīja visu un visus, kuriem bija gaišas idejas. Gatavojoties kādam sarīkojumam, kultūras nama lielajā zālē tika uzbūvēta papildus skatuve, lai varētu spēlēt divi orķestri bez apstājas. Apmeklētāji to uzņēma ar ovācijām, jo tas bija pārsteigums, nekur vēl neredzēts. Indulis rakstīja afišas, gatavoja apsveikumus, ielūgumus, gleznoja, rakstīja lozungus, gatavoja dekorācijas, izgatavoja linogriezumus tipogrāfijai afišu iespiešanai.
I.Purenam Alūksnes kultūras nams bija kā otrās mājas, tur viņš bija sastopams katru dienu, arī svētdienās un svētku dienās. Pateicoties viņa viesmīlībai un talantam, viņa "verandu" apmeklēja daudzi - Uldis Sedlenieks - kultūras nama jaunais režisors, Valdis Jēkabsons, Gunārs Binde - kultūras nama gaismotājs, Gunārs Ozoliņš - rajona apvienotā kinoteātra un kinoteātra "Liesma" mākslinieks, Māris Upmalis - apvienotā kinotīkla remontpunkta meistars, Aleksandrs Baltiņš - fotogrāfs, kultūras nama fotopulciņa vadītājs, Gaitis Mūrnieks - mākslinieks, Jānis Selga - gleznotājs, Vilis Bricis - kultūras nodaļas vadītājs, Rihards Ādamsons - skolotājs, mūzikas skolas direktors, diriģents, Viesturs Priekalns - daiļkrāsotājs, Mārtiņš Zvārgulis - daiļkrāsotājs, Robets Sūnītis - akordeona un vijoles virtuozs, dubultklavieru skaņotājs, Ēriks Goževics, Vija Bērziņa - kultūras nama vadītāja, Edīte Lakse - kultūras nama direktore, Inta Aizupiete - kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja, Inta Ploce - kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja, Alise Plīse, Edvīns Plīsis, Ilze Brice, Vera Sedleniece - Tautas teātra aktieri, Jānis Līcis - vēsturnieks, Ilga Dobelniece - kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja, Uldis Kanders - kultūras nodaļas vadītājs, Ausma Dobelniece - sarīkojumu vadītāja, ansambļa soliste, Ilga Gruzīte - ansambļa soliste, Eduards Bērziņš - kultūras nama šoferis, pūtēju orķestra mūziķi - Eduards Puks, Elmārs Vēvers, Georgs Dobelnieks, Vilis Strupulis, Gunārs Zariņš, Zigfrīds Dobelnieks, Elmārs Banka, Vilis Žagariņš un Voldemārs Solovjovs. Šos cilvēkus vienoja mūzika, glezniecība, teātris, kino un ar to saistītas lietas, kas bija katra ikdienas neatņemama daļa. Kultūras nams, kino un citas iestādes bija kultūras nodaļas pakļautībā, gatavojoties svētkiem tika mobilizēti visi darbinieki, īpaši tie, kas prata darboties ar otu. I.Purens parasti bija grupas vadītājs un darbu organizators.
I.Purena vadībā 1963.gadā Ziemeros tika iestudēta A.Upīša luga "Ziņģu Ješkas uzvara". Ziemeru pilī neilgu laiku viņš arī dzīvoja. Lugu mācījušies petrolejas lampas apgaismojumā, jo elektrības nav bijis. Skatuve būvēta no neēvelētiem dēļiem, tās augšmalā uzlikts sarkans audums. Neskatoties uz trūkumu, klubu veiksmīgi vadījusi Biruta Apšusala (Pakalna). Lugas galveno lomu izpildītāji bijuši - Biruta Cecere (Jaunkampe), Māris Jaunkamps, Edīte Jaunkampe (Tomsone), Biruta Apšusala (Pakalna). Neaizmirstams piedzīvojums aktieriem un režisoram Indulim atgadījies viesizrādes laikā Veclaicenē, kad suflieris pazaudējis vienu teksts lapu, pats sācis gudrot tekstu, bet rezultātā grupa veiksmīgi beigusi izrādi.
I.Purens - personība, talants, allaž uzticēto darbu veicis godam, reizēm līdz spēku izsīkumam. Tādās reizēs viņš teicis: "Tas ir viss, ko es varēju." Kā liecību par viņa darbu Alūksnes kultūras nams glabā vitrāžu "Stabulnieks".
1964.gadā pēc Alūksnē pavadītajiem desmit gadiem Indulis kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Jūrmalā, Majoros. Strādājis Rīgas Popova radiorūpnīcas Tautas teātrī, arī Em.Melngaiļa Tautas mākslas namā par konsultantu skatuves noformēšanas jautājumos, arī par mākslinieku Jūrmalas muzejā.
Brīvajā laikā nepārtraukti gleznojis. Kopš 1976.gada izstādēs piedalījies kopā ar Jūrmalas māksliniekiem. Plašākā izstāde bijusi Dzintaru izstāžu zālē 1983.gada augustā - oktobrī, kur bijuši skatāmi piecdesmit darbi.
Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzejā 24.aprīlī pulksten 13.00 atklās I.Purena gleznu izstādi.

Citu datumu laikraksti

  • Pagasta tautas namam ir jauna vadītāja

    No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna vadītāja - ilzeniete Linda Vērse. Viņa ir arī līnijdeju pasniedzēja.No aprīļa Ilzenes tautas namam ir jauna...

  • Apzinās piesārņotas vietas mežos

    Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība veltīta mežu atjaunošanai un jaunaudžu kopšanai.Tradicionālajās Meža dienās šogad īpaša uzmanība...

  • Organizē profilaktisko reidu

    Alūksnes policija 7.aprīlī profilaktiskajā reidā pārbaudīja 30 automašīnas, informē Alūksnes kārtības policijas priekšnieks Zigurds...

  • Būs vieglāk pārvietoties

    Arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi” ir ierīkots pacēlājs. Tas dod iespēju pieciem skolas audzēkņiem patstāvīgi bez citu palīdzības...

  • Izvirza kandidātus

    Alūksnes rajona pašvaldībām līdz 8.aprīlim bija jāvienojas, kuras no tām izvirzīs īpaši atbalstāma reģiona statusa piešķiršanai. Vidzemes attīstības...

  • Bērnudārzam cels jaunu malkas šķūni

    Malienas pagasta padome pašvaldības speciālajai pirmsskolas izglītības iestādei “Mazputniņš” šogad ir iecerējusi uzcelt jaunu malkas šķūni.Malienas...