Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Atmiņas par Ziemeļvāciju atdzīvojas

Kad dienas kļuvušas īsākas, bet tumšie vakari garāki, rokas neviļus sniedzas pēc fotoattēliem un atklātnēm plauktos.

Kad dienas kļuvušas īsākas, bet tumšie vakari garāki, rokas neviļus sniedzas pēc fotoattēliem un atklātnēm plauktos. Nesen apskatīju fotogrāfijas, kas saistās ar 40 gadu ilgu draudzību ar vācu ģimeni, tās tuviniekiem un draugiem.
Šovasar mūs atkal uzaicināja paciemoties pie viņiem. Abi ar vīru esam ceļotāji, tāpēc viņi kopā ar mums gribot ceļot pa Ziemeļvāciju.
Mūsu vācu draugi dzīvo pie Baltijas jūras Meklenburgas novadā - netālu no Rostokas, nelielā pilsētiņā Bārta.
Vispirms piedalījāmies Jūras svētkos, jo šī pilsēta arī ir pie jūras. Svētki ilga trīs dienas, sabrauca simtiem skatītāju no tuvas un tālas apkārtnes. Jūras līcī vakaros bija skaisti apgaismoti buru kuģi, laivas, darbojās veikaliņi, kafejnīcas, atrakcijas, šūpoles, karuseļi. Vācu tautai patīk šāda darbošanās ar alus iedzeršanu, tērzēšanu, bet piedzērušos neredzējām.
Štrālzundi no jūras vējiem sargā sala
Kādā brīvdienā braucām uz tuvāko lielāko pilsētu Štrālzundi, pa ceļam apskatot jūrmalu, pludmali, zvejnieku ciemus, kur mājas klātas niedru jumtiem. Iespaids, ka esam etnogrāfiskajā muzejā. Štrālzundi no jūras vējiem sargā lielā Rīgenas sala. Vēl nesen pilsētā bija liela zvejas osta, bet tagad tā nestrādā, un ēkas, kurās pārstrādāja nozvejotos lomus, stāv tukšas. Par agrākajiem zvejniecības un zivju pārstādes rūpniecības ziedu laikiem atgādina zvejniecības muzejs, kas aizņem trīs stāvus. Lielā akvārijā peld daudz skaistu dažādu zivtiņu, turpat peld bruņurupuči un daudzkrāsainās aktīnijas. Stendos - putnu, krabju, haizivju, kalmāru, zivju izbāzeņi. Šeit var iepazīt zvejas rīkus. Muzeja ēkas pagalmā stāv burinieks, to no iekšpuses var apskatīt, pakāpjoties pa speciālu tiltiņu.
Štrālzunde apbur ar vēsturisko viduslaiku seju: saglabājies neliels rātsnams, mājas ar tornīšiem, bruģētas ielas, katedrāle, rātslaukums kā daudzās senās vācu pilsētās.
Daiļdārznieki veido zaļo pasauli
Rostoka atrodas 60 kilometrus no Bārtas, esam tur bijuši vairākkārt, bet šogad mēs apmeklējām pasaules daiļdārznieku veidoto zaļās pasaules izstādi "IGA 2003". Šādu izstādi rīko vienu reizi 10 gados (ieejas maksa - 14 eiro) un šoreiz tā ir tik tuvu, ka nevaram to neapskatīt.
Ar prāmi pārceļamies uz pussalu, uz tās ir izstādes valstība. Tālumā redzam jūras valdnieka Neptūna lielo statuju. Šeit ir "Peldošie dārzi" (4000 m2), kas uzbūvēti uz pontona. Tā ir atveidota Islandes pirmatnējā skarbā daba.
No gaisa vagoniņa aplūkojam kopīgo skatu - uz 20 valstu nacionālajiem dārziem ar visdažādākajām ziedu krāsu kompozīcijām 100 hektāru platībā. Šeit ir gan austrumu zemju eksotisko dārzu paraugi, gan rietumu speciālistu veidotās apstādījumu, ainavu kompozīcijas, dārza mājiņu paraugi. Skan mūzika.
Bulgārijas, Ungārijas, Indijas, Ķīnas, Bolīvijas dārzi izcēlās ar krāsainību, dzīvesprieku, tur tirgoja dažādus nacionālos suvenīrus.
Atradām arī Latvijas nacionālā dārza attēlojumu: četru dažādu krāsu stikla paviljonus, kā spēļu klučus. Katrā no tiem ziedēja: vienā dālijas, otrā - parka rozes, trešajā - smaržīgie puķzirnīši, ceturtajā - gerberas. Paviljonā bija arī prospekti par Latviju, bet tikai angļu valodā. Salīdzinājumā ar citu valstu īstenotajiem projektiem, Latvijas stends bija trūcīgs.
Mūsu uzmanību pievērsa Vītolu katedrāle, kam pamati likti 2001.gadā. Tā veidota no augošiem vītoliem, ir 52 metrus gara un 15 metrus augsta. Arī šajā dienā katedrālē notika dievkalpojums un skanēja garīgā mūzika. Baznīcas iekšpusē ir altāris un soliņi apmeklētājiem.
Lielā paviljonā jūsmojām par dažādu krāsu orhidejām, kaktusiem, agavēm, palmām.
Manekeni - strādnieki stendā attēloja, kā mehanizēti piepilda ar zemi podiņus un iestāda dēstus, kā tos pako nosūtīšanai.
Holandes paviljonā demonstrēja interesantas filmas par dabu un tās iemītniekiem, bet Spānijas paviljonā piedāvāja ceļojumu grāmatas.
Rostokas vecpilsētas galvenā iela, kas sākas no senā cietokšņa torņa, ir domāta tikai kājāmgājējiem, tā klāta lielām krāsainām flīzēm. Te ir universitātes ēka, kuras priekšā jaunuzcelta strūklaka "Mīlestība" - bronzā attēloti mīlas pārīši - gan apskāvušies cilvēki, gan sivēntiņi, suņuki un putni. Pa šo ielu nokļūstam līdz rātslaukumam ar skaistu rātsnamu, senu aptieku, strūklaku "Neptūns". Daudzas mājas atgādina Rīgu.
Ieejam arī luterāņu baznīcā, tajā ir interesants pulkstenis, tam divi rādītāji rāda pareizu laiku, bet citi - laika periodu zodiaka zīmē.
Rostokā daudz jaunatnes, studentu. Afišas liecina, ka ar koncertiem šeit uzstājas arī studentu pūtēju orķestris no Latvijas.
Hercogam spoks lasa sprediķus
Kādu dienu vācu draugi piedāvā aizbraukt uz Šverīni - uz bijušo Meklenburgas zemju galvaspilsētu. Ekskursiju rīko pensionāru padome, to vada mūsu paziņa Gisela. Pa ceļam varam jūsmot par sakoptajiem ciemiem un pilsētiņām.
Šverīne atrodas liela ezera krastā ar smilšainām pludmalēm. Apmeklējām etnogrāfisko muzeju, vecpilsētu ar rātslaukumu. Uz rātsnama apzeltīta jātnieka figūra. Netālu luterāņu baznīca, strūklaka. Uzmanību piesaista ezera krastā uz pussalas uzbūvēta iespaidīga hercoga pils, kurai torņu un tornīšu ir tik, cik gadā dienu.
Ticam, ka kādreiz valdošajam hercogam pilsētas spoks Pēterītis lasījis sprediķus. Skandalozos hercoga piedzīvojumus klasiķi izmantojuši rakstot lugas, tās valsts teātris iestudē vēl arī tagad. Pili no iekšpuses nevarējām apskatīt, jo tā slēgta restaurācijai. Toties, kad ekskursiju turpinājām ar kuģīti pa ezeru, no pils nevarējām atraut skatienus.
Netālu no Šverīnes apmeklējām televīzijas torni - 275 metrus augstu. No 13. stāva skatu laukuma nolūkojāmies uz vēl vienu vācu pilsētu un tās apkārtni.
Vācu draugi bija lasījuši reklāmu, kas aicina interesentus piedalīties ekskursijā uz Lībeku un Hamburgu. Pievienojāmies 45 ekskursantiem, ko uzņem autobuss, pilsētā apbraukājot norunātos tikšanās punktus.
Lībeka - septiņu torņu pilsēta
Pirmā pietura ir Lībekā, kuru parasti min pie Vācijas skaistākajām pilsētām. Viduslaikos, kad pastāvēja Hanzas pilsētu savienība, tai bija vadoša nozīme. Cik jauki, ka tā saglabājusi šarmu caur gadsimtiem! Lai no kuras puses tuvojamies Hanzas ķēniņienei, septiņu torņu pilsētas siluets pasakaini parādās jau no tāluma. Viduslaikos Lībekas osta bija preču un satiksmes rotējošā ass. Tās varu un bagātību jutām katrā celtnē, pils tornī, vārtos un laukumā.
Hamburgas osta - otra lielākā Eiropā
Hamburgas tūrisma centrā mūs sagaida gids - interesants vīrietis ar parūku galvā un mākslīgiem zobiem. Izrādot pilsētu, viņš visus smīdina ar asprātīgo stāstījumu, sevišķi par tagad pasaulē slaveno "sarkano lukturu" ielu - Rēperbāni, kas savu izskatu un piedauzīgo slavu ieguvusi matrožu dēļ, kas ieradās Hamburgā no visas pasaules. "Reep" - vācu valodā nozīmē virve. Uz šīs ielas dzīvoja virves vijēji. Meistari apgādāja kuģus ar nepieciešamajām tauvām. Uz galvenās ielas, kas ir 600 metrus gara, un tās atzarojumiem ir vesels izklaides un izpriecu kvartāls.
Klausoties un skatoties te pa labi, te pa kreisi, nokļūstam pie pilsētas milzīgās ostas, kuras centrs aizņem 1600 hektārus. Aiz Roterdamas tā ir otrā lielākā Eiropā, bet konteineru apgrozījuma ziņā - iekļuvusi pirmajā desmitniekā visā pasaulē.
Hamburga uzcelta vietā, kur bijis nocietinājums 64 kilometru kopgarumā, kas aizsargājis, kad veidojās tirdzniecības pilsēta un bīskapa rezidence.
Arī Napoleons valdījis Hamburgā no 1806. līdz 1814.gadam. Ugunsgrēks 1842.gadā iznīcina pusi pilsētas māju, bet 1892.gadā holēras epidēmijas laikā mirst 8600 iedzīvotāju.
1943.gada jūlijā aviācijas uzlidojumu laikā puse pilsētas tika sagrauta. Mēs apmeklējām fotoizstādi Hamburgas rātsnama zālē, tā rādīja, kāda izskatījās kara laikā sagrautā pilsēta.
1975.gadā atklāja otro zemūdens tuneli zem Elbas upes. Gids mūs aicina no pasažieru ostas doties ar kuteri ekskursijā un iepazīt pilsētu no ūdeņu puses. Skats uz ostu ir iespaidīgs, redzami Svētā Mihaela, Svētās Katrīnas un Svētā Nikolaja baznīcu torņi. Peldam pa kanāliem un upi gar okeāna laineriem, kurus šeit remontē, gar klasisko kravas kuģi "San Diego", kurš tagad ir kuģis - muzejs, garām noliktavu rindām, bākai, romantiskām pilsētnieku mājām.
Hamburgas skaistais rātsnams celts renesanses stilā. Tajā ir 647 telpas (par sešām istabām vairāk nekā slavenajā Bekingemas pilī Londonā). Tā austrumu daļā atrodas parlamenta apartamenti, bet rietumu daļā Senāta telpas. Parlamenta kāpnes ir no marmora, bronzas un misiņa.
Zāles greznas - ķeizara zāle ar monumentālu griestu gleznojumu "vācu karoga triumfs", torņa zālē ir griestu un sienu gleznas, birģermeistara zāle, kabinets, parlamenta plenārsēžu zāle, senāta sēžu zāle - visās ir apzeltītas tapetes un skaistas mēbeles, kas viss liecina par telpu rotājumu tradīcijām.
Rātslaukumā aplūkojam pieminekli vācu dzejniekam Heinriham Heinem, tas uzcelts 1982.gadā.
Visu vienā dienā apskatīt nav iespējams. Esam priecīgi par redzēto.
Drīz jādodas ceļā mājup, jo katram ir sava dzīve, savas rūpes, par kurām varēsim stāstīt, rakstot vēstules. "Auf Wiedersehen", Vācija!

Citu datumu laikraksti

  • Seksuālā orientācija ir sabiedrības esence

    Lielu rezonansi pasaulē un arī Latvijā izraisījusi ASV anglikāņu baznīcas rīcība, ieceļot bīskapa kārtā homoseksuāli orientētu garīdznieku. Līdz šim...

  • Par akcīzes nodokļa atmaksu

    Ja lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs vēl nav paspējis reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālajā iestādē Alūksnes nodaļā kā...

  • Mēnesī vidēji apkalpo 27 autobusu maršrutus

    Alūksnes rajonā regulāro pasažieru pārvadājumu maršrutu dotēšanai SIA "TU Vidlatauto" 2003.gada trešajā ceturksnī ir izmaksāti 33 304,05...

  • Glabā pulka medaljonu un tēva piemiņu

    Alūksnē, Siguldas ielā 7, dzīvo Ilga Dobelniece. Viņa kā lielāko dārgumu glabā 7.Siguldas kājnieku pulka medaljonu.Alūksnē, Siguldas ielā 7, dzīvo...

  • Zane Vaļicka izgājusi pie vīra

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: - Mārtiņa Vilsona politiskās dēkas ar Repši.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: - Mārtiņa...

  • Kāpēc mīļākās nekļūst par sievām

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": - intervija ar rakstnieci Daci Rukšāni, kuras jaunā grāmata liks mainīt priekšstatu par viņas pašreizējo tēlu.Šonedēļ žurnālā...

  • Viņš izvēlējās jaunu kombainu, nevis mīļoto sievieti

    Divi mēneši pagājuši, kopš Ludmila zaudēja darbu un viņai izjuka attiecības ar mīļoto cilvēku, taču joprojām viņa par to domā katru dienu.Divi mēneši...

  • Dosies uz sacensībām

    Pieci Alūksnes kinologi rīt, 9.novembrī, dosies uz Smilteni, lai piedalītos Latvijas čempionātā suņu nacionālajā daudzcīņā un vienlaikus arī...

  • Cepts sams ar citronu un medu

    Ikdienā ēdienkartes dažādošanai gaļu var aizstāt ar zivīm, kas ir bagātas ar olbaltumvielām un fosforu. Zivis var gatavot daudzveidīgi.Ikdienā...