Atnākt atpakaļ uz gaismas ceļa

Ir cilvēki, kurus arī pēc gadiem gribas satikt un parunāties. Pie tādiem pieder arī trapeniete Aira Daktere. Pirmo reizi viņu satiku Apes zonālajā slimnīcā, Aira tur strādāja par medmāsu.

Ir cilvēki, kurus arī pēc gadiem gribas satikt un parunāties. Pie tādiem pieder arī trapeniete Aira Daktere.
Pirmo reizi viņu satiku Apes zonālajā slimnīcā, Aira tur strādāja par medmāsu. Vienmēr laipna, atsaucīga, tā prata ar smaidu aizdzīt projām pat vislielāko bēdu. Viņa mīlēja cilvēkus, tas palīdzēja atveseļoties. A.Daktere ar sev raksturīgo precizitāti un mierīgo balsi izvadā pa savas dzīves augstienēm un ielejām, ielaiž arī tumsas bezdibenī, kur viņu bija ievilkusi slimība.
Jau bērnībā izvēlas profesiju
Aira dzimusi Trapenē sulu mēnesī vairāku bērnu ģimenē. Mamma bijusi laukstrādniece, bet tētis - kalējs. Jau mazotnē viņai paticis palīdzēt cilvēkiem. Labprāt devusi mammai zāles, centusies dot padomu. Skolā meitenei uzticēts sanitārā instruktora postenis. Tas nostiprinājis sapni kļūt par medmāsu. Aira saslimusi. Žirgto un izdarīgo pusaudzi novārdzinājušas divas smagas operācijas. Lai atgūtu spēkus un varētu turpināt izglītību, viņai dota iespēja mācīties un pabeigt sanatorijas "Ogre" vidusskolu. Pēc tam viņa sākusi mācīties Cēsu medicīnas skolā.
"Tētis ļoti vēlējās, lai es mācītos tālāk, arī mamma mani atbalstīja," atceras Aira.
Mīlestība atnāca skolas laikā
Viņa savu mīlestību satika, mācoties medicīnas skolā. "Mēs no Cēsu medicīnas skolas braucām uz Priekuļu lauksaimniecības tehnikumu. Tur puiši rīkoja jaukas balles. Pēc tam viņi mūs pavadīja uz autobusu. Tie bija jauki, neaizmirstami brīži. Tuvāk iepazinos ar Imantu Dakteri, kurš mācījās par mehāniķi. Mans nākamais vīrs bija no Auces. Apprecējāmies 1974.gadā, man bija tikai 21 gads," stāsta Aira.
Pirmā un pēdējā darbavieta - Apē
Jaunā speciāliste sāka strādāt 1972.gadā. "Mani pēc sadales nosūtīja uz Alūksnes slimnīcu, kur varēju izvēlēties - palikt te vai strādāt Apē. Es izvēlējos Api, jo tā atradās tuvāk manai dzīvesvietai. Tā bija mana pirmā un pēdējā darbavieta, tur es nostrādāju 23 gadus. Pirmais dakteris, ar ko kopā sāku strādāt, bija vēlākais Alūksnes slimnīcas galvenais ārsts Uldis Jurciņš. Slimnīcā man ļoti patika. Patika darbs nodaļās, tās bija vairākas - bērnu, ķirurģiskā nodaļa, operāciju zāle, bija arī terapijas un dzemdību nodaļa. Vēlāk nodaļu skaitu samazināja, palika tikai terapijas, ginekoloģijas nodaļa un neatliekamā palīdzība. Galvenā ārste līdz pat slimnīcas likvidēšanai bija daktere Sarma Vaska. Toreiz slimnīcā ārstējās apkārtējo pagastu cilvēki, arī pašiem apeniešiem nebija problēmu. Tagad visiem jābrauc uz Alūksnes slimnīcu. No saviem kolēģiem, ar kuriem šajos gados nācies kopā strādāt, ar labiem vārdiem pieminu Laimu Kristkalni, Ausmu Salaku, Viju Ilarjanovu, Skaidrīti Blūmu, Ausmu Lizumu, Annu Laicenu. Laboranti Valiju Miezīti. No ārstiem Zaigu Lejasblusu un Nikolaju Goldšteinu," atceras Aira.
Sākas rūpes
par ģimeni
Airas vīrs Imants, pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mehanizācijas fakultāti, sācis strādāt kolhozā "Trapene" par galveno inženieri. Gadu pēc abu kāzām piedzimis dēls Ainārs, vēl pēc septiņiem gadiem - Aigars. Sākumā visi dzīvojuši centrā labiekārtotā dzīvoklī. Vēlāk saslimis Airas tētis un 75 gadu vecumā aizgājis mūžībā, savārgusi arī Airas mamma, tāpēc viņi pārcēlušies dzīvot uz lauku mājām pie mammas.
Caur melnu tumsu atnāk vientulība
Kādā dienā no meža pienākusi ziņa, ka ar vīru notikusi nelaime. No slimnīcas Imants mājās vairs nepārnācis. Būdama mediķe, viņa ar to rēķinājusies, taču dziļi sirdī ticējusi, ka notiks brīnums. Brīnumi nenotika, Imantu 40 gadu vecumā vajadzēja guldīt zemes klēpī. Pēc dzīvesbiedra zaudēšanas Aira vēl strādājusi. Pa telefonu devusi padomus zēniem. Vecākajam tolaik bijis 15 gadu, jaunākajam tikai 9. Lai dēli nepaliktu bez vīrieša atbalsta, no Rīgas palīgā uzaicinājusi brāli. Pievīlusies. Viņam pirmajā vietā izrādījusies pudele. Pietrūcis arī darba, jo slimnīca tomēr likvidēta. Labi, ka bērniem maksāja katram 50 latus lielu pabalstu. Aira atceras, ka vasarā kopā ar jaunāko dēlu daudz ogojuši. Ogas pārdevuši, tā sapelnījuši skolai naudu. Grūti bijis, bet viņa centusies pārvarēt dvēseles sāpes.
Aira strādājusi savā saimniecībā, domājusi par bērniem, taču jutusi, ka nav vairs agrākā dzīvesprieka. Zudis spēks un gulēt vien gribējies.
"Grimu aizvien lielākā tumsā. Cilvēki visādi runāja, bet es no tā visa maz atceros. Tikai ar milzīgu piepūli sevi piespiedu kaut ko darīt. Tieši vismelnākajās stundās sāku lūgt Dieva žēlastību. Lūdzos, lai Dievs vada dēlus un neļauj tiem aiziet neceļos, lai ārsti atrastu pareizās zāles. Pašai spēka vairs nebija. Jutu vientulību un melnu tumsu ap sevi. Dēli auga, skolojās, bet es - te mājās, te slimnīcā. Ārsts nolēma cīnīties par manu esamību šajā pasaulē, man piedāvāja dārgas amerikāņu zāles. Es piekritu eksperimentam. Sākumā jutos vēl sliktāk, tad pienāca diena, kuru nekad neaizmirsīšu. Tumsa no manis bija atkāpusies. Man radās vēlēšanās darboties," savas izjūtas dzīves tumšajās stundās raksturo Aira.
Atkal vērpj dzīves pavedienu
"Pēc ilgāka laika atkal pagrabā ir kartupeļi, dažādi konservi. Ir radusies liela dzīvotgriba. Pavasarī gribu iegādāties vistas, kazu, pamazām atjaunot saimniecību. Paldies Dievam, dēli izauguši. Vecākajam ir 29 gadi. Viņš strādā Rīgā, Iekšlietu ministrijā. Aināram ir divarpus gadus veca meitiņa Elīza. Aigars mācās Tehniskajā universitātē. Visi brauc ciemos. Ja veselība atļaus, mēģināšu kaut uz pusslodzi iekārtoties darbā savā profesijā. Tas manai sirdij ir ļoti tuvs, tāpat kā dzimtā Trapene un ļaudis, kas tajā dzīvo," saka Aira un gaiši pasmaida.

Citu datumu laikraksti

  • Kartupeļu audzētājiem bija grūts gads

    Vidzemes zonas zemnieki aizvadījuši 2004.gadu jau kā pilntiesīgi ES dalībnieki, ir saskārušies ar ES prasībām un solītajiem labumiem.Vidzemes zonas...

  • Aukstais laiks neietekmē skolu apmeklējumu

    9.februārī no rīta gaisa temperatūra daudzviet Alūksnes rajonā bija mīnus 20 grādu un zemāka. Tādā laikā skolēniem, kuriem vēl nav 12 gadu, nav...

  • Evakuē no degošas mājas

    Otrdien, 8.februārī, pulksten 18.25 Alūksnē, Pils ielā 50, pašvaldības divstāvu ēkas bēniņos izcēlās ugunsgrēks. Dega cauruļvadu un griestu...