Ar ASV vēstniecības Latvijā un komponista Andreja Jansona iniciatīvu skolēniem Alūksnē šonedēļ bija iespēja iepazīties ar klasisko mūziku nedaudz citādākā veidā. Komponists, diriģents un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Goda virsdiriģents A.Jansons un pieci mūziķi no Latvijas Mūzikas akadēmijas, Latvijas Nacionālās operas orķestra, kā arī viens mūziķis no Kanādas organizēja improvizētu mūzikas stundu-koncertu, kurā ikviens skolēns varēja aktīvi līdzdarboties.
Latvijā jau 40 koncerti
Amerikā komponists daudzus gadus sadarbojies ar organizāciju “Young Audiences” (“Jaunie klausītāji”), kurai ir nodaļas 40 lielākajās ASV pilsētās. Viena no šīs bezpeļņas organizācijas darbības šķautnēm ir vākt līdzekļus, lai varētu ar klasisko mūziku iepazīstināt audzēkņus skolās, kurās profesionālā mūzika nav ļoti pieejama un sasniedzama. “Ar šīs organizācijas izstrādātu programmu, kura bērnus ar mūzikas pamatiem iepazīstina nevis garlaicīgā pārstāstā, bet dzīvi, atraktīvi un bērniem radoši līdzdarbojoties, esam viesojušies daudzās Amerikas pilsētās un nu jau piekto gadu arī Latvijas skolās. Ierosme īstenojusies ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu,” laikrakstam “Alūksnes Ziņas” stāstīja A.Jansons un piebilda, ka viņš jau 40 gadus strādā kopā ar šo organizāciju. Latvijā šajā laikā bijuši 40 koncerti.
Alūksniešiem - labas zināšanas mūzikā
A.Jansons ir pārliecināts, ka jau mazotnē pirmajā saskarē ar mūziku bērniem būtiski skaņdarbu dzirdēt profesionālu mūziķu izpildījumā, pazīt katra instrumenta skanējumu. Tāpēc pieci mūziķi katrs savu instrumentu – flautu, oboju, klarneti, mežragu un fagotu – spēlē gan atsevišķi, gan pa diviem, gan visi kopā. “Bērni ir ļoti gudri un saprot, ja kāds kaut ko spēlē nepareizi. Svarīgi ir pasniegt kamermūziku profesionāli, bet lai bērni negarlaikojas. Šis koncerts notiek dialoga veidā, lai viņiem būtu interesanti. Skolēni tiek aktīvi iesaistīti,” stāstīja komponists.
Alūksnes pilsētas sākumskolas skolēni centās saklausīt melodiju, atšķirt to no pavadījuma, atbildēt uz dažādiem jautājumiem, piemēram, ko dara diriģents, vai mūziķi var spēlēt bez diriģenta. Bija jūtama liela interese, un arī pats A.Jansons atzina, ka bijis patīkami pārsteigts par Alūksnes skolēnu labajām zināšanām mūzikā – viņi ļoti labprāt atbildēja uz jautājumiem, zināja arī specifiskas lietas.
Mūziķi ir vienkārši cilvēki
Komponists stāstīja, ka viņi bijuši arī skolās Latvijā, kurās bērni nekad nav redzējuši klasiskās mūzikas izpildītājus, tāpēc šīs tikšanās notiek pēc iespējas mājīgākā atmosfērā. “Ir svarīgi, lai katrs justos piederīgs un ieinteresēts. Lai viņi saprot, ka arī mūziķi ir vienkārši cilvēki, ar kuriem var sarunāties. Es saprotu, ka šajā vecumā ir grūti koncentrēt uzmanību nopietnās mūzikas koncertos, tāpēc arī šāda pieeja. Bērniem patīk,” atzina A.Jansons.
Sarunā ar laikrakstu arī paši mūziķi uzsvēra, ka šāda veida pieeja ir ļoti vērtīga. “Skolēniem ir iespēja iepazīt katru instrumentu. Piemēram, kad bērns iestājas mūzikas skolā, viņš bieži vien pat nezina, kāds ir konkrētais mūzikas instruments. Tad nu šī ir lieliska iespēja visu redzēt un dzirdēt,” stāstīja flautiste Evelīna Lašketa.
Šāds pūšaminstrumentu kvintets, kāds uzstājās skolā, ir standarta sastāvs, kādam daudzi komponisti rakstījuši mūziku. Daži skaņdarbi, kuri izskanēja Alūksnes pilsētas sākumskolas zālē, bija paša A.Jansona aranžēti.
Latvijā atbalstu nejūt
Latvijā šāda veida koncerti un klasiskās mūzikas pasniegšanas veids ir kas jauns un nav sevišķi iecienīts. “Diemžēl neesmu jutis atbalstu. Kad Latvijas Mūzikas akadēmijā organizējām šādu pasākumu, neatnāca neviens. Arī ar “Latvijas koncertiem” esam mēģinājuši sadarboties, bet nav jūtams atbalsts,” skumīgi teica komponists un atzina - viņam ir sajūta, ka neviens nevēlas kaut ko mainīt. “Domāju, ka tieši šādā veidā bērni var uztvert un iepazīt profesionālu mūziku. Kad pirms pieciem gadiem Valda Zālīša pamatskolā Rīgā notika pirmais eksperimentālais koncerts, atsaucība bija liela, radās ideja koncertēt arī citās skolās,” atceras komponists.
Alūksnē nav pirmo reizi
Viņš izsaka lielu pateicību ASV vēstniecībai Latvijā, jo tieši ar tās atbalstu skolēniem ir iespēja iepazīt mūziku citādākā veidā. Koncerta beigās A.Jansons aicināja bērnus uzrakstīt vēstules ASV vēstniecībai Latvijā par šo pasākumu, par savām izjūtām, iepazīstot klasisko mūziku.
Sarunas laikā atklājās, ka viņš Alūksnē nav pirmo reizi. “Esmu peldējies skaistajā Alūksnes ezerā, apmeklējis koncertus Pilssalas estrādē un pastaigājies pa pilsētu. Ar nepacietību gaidu, kad varēšu apskatīt, kā Alūksne izmainījusies pēdējo gadu laikā,” teica A.Jansons. Viņš Alūksni iepazinis, kad šeit dzīvojuši viņa tēva paziņas. “Kad man bija iespēja apceļot dzimto zemi, tad Alūksne bija viena no pirmajām pilsētām, uz kuru atbraucu,” stāstīja komponists.
Uzziņai
Andrejs Jansons dzimis Rīgā 1938. gada 2. oktobrī. Otrā pasaules kara beigās ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1949. gadā emigrējis uz ASV. Pirmo muzikālo izglītību ieguvis Virdžīnijas štata Norfolkas vidusskolā, kur apguvis obojas spēli. Kopā ar Latvijas profesionālajiem un amatieru koriem un orķestriem piedalījies dažādos kopprojektos. Kā viesdiriģents muzicējis Latvijas Nacionālajā operā un Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī. A.Jansons ir Ņujorkas latviešu kora muzikālais vadītājs un galvenais diriģents. Latvijā viņš zināms kā kaismīgs latviešu klasiskās mūzikas vērtību un mūsdienu trimdas latviešu komponistu vokāli instrumentālo lieldarbu popularizētājs.
Teksts un foto: Laura Felša
