Atrod, ar ko lepoties

Malienas speciālās pirmsskolas izglītības iestādes “Mazputniņš” vadītāja Ieviņa Āboltiņa ir starp cilvēkiem, kuri pieteikti balvai “Latvijas lepnums 2012”. Viņa atzīst, ka balva ir jau tā, ka tika pieteikta, ka cilvēki ir saskatījuši labo viņas darbā un dzīvē.


“Mēs varam lepoties ar ikvienu cilvēku, kas ir atradis savu vietu Latvijā, kas dara darbu, nedomājot, ka tas varētu būt arī kaut kas īpašs. Tiem, kuri saņēma “Latvijas lepnuma” balvas, bija jārīkojas īpašās situācijās, kurās spilgtāk izpaužas katra cilvēka būtība. Taču tikpat svarīgi ir palīdzēt vai ik dienu darīt vairāk, nekā prasa pienākumi. Jālepojas ir arī ar cilvēkiem, kuri neatmet visam ar roku un nemeklē vieglāko ceļu, bet iet pretī grūtībām,” uzskata I.Āboltiņa.
Ieteikuma vēstulē uzsvērts, ka viņa ir lieliska mamma trim dēliem, mīļa vecmāmiņa divām mazmeitiņām, profesionāla sākumskolas skolotāja, sirdsgudra, saprotoša un kompetenta vadītāja, jautra, asprātīga, izpalīdzīga kolēģe un labs draugs. Viņa izauklējusi un īstenojusi ieceri par speciālo diennakts bērnudārzu pagastā, dodot iespēju vairāk nekā 40 bērniem šo iestādi apmeklēt iespējami tuvu savai dzīvesvietai un nodrošinot ar darbu 21 novada iedzīvotāju. I.Āboltiņa kopā ar domubiedriem izveidojusi biedrību “Mēs – Malienai”, aktīvi iesaistās dažādu pasākumu rīkošanā un raksta neskaitāmus projektus pagasta labiekārtošanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Dēli vienmēr ir blakus mātei
“Varu pateikties savam vīram, kura vairs nav, ģimenei un arī Dievam, jo es nejūtos viena.
Man patiesi ir ļoti labi dēli, kuri ir tepat līdzās. Tas ir labi man kā mātei, tas ir labi Malienas pagastam un varbūt labi arī Latvijai, jo viņi nav devušies prom svešumā,” saka I.Āboltiņa. Viņa secina, ka dēli kopā ar vecākiem ir izauguši darbā. Viņi nekad nav jūsmojuši par dzīvi pilsētā vai ārzemēs. Ābol­tiņi jūsmo par savu skaisto Malienu, par vietu, kur dzimuši un auguši. “Jaunākais dēls kopj no manas mātes mantoto zemi. Viņš brīnās, kāpēc neesam paņēmuši vairāk zemes,” spriež I.Āboltiņa.
Viņas vārdus apliecina avārija “Mazputniņā” pirms Ziemassvētkiem. Vecākais dēls ir šīs iestādes remontstrādnieks. Taču cauruļu sistēma ir iebetonēta zem grīdas, tāpēc nevar zināt, kurā vietā ir radies bojājums. Speciālistu palīdzība tika solīta tikai pēc nedēļas, tāpēc bija bažas, kas notiks, ja aizsals ūdens un tiks pārtraukta apkure ēkā.  “Sanāca kopā mani trīs dēli, un viss tika nokārtots. Viņi strādāja, stundas neskaitot, un bojājumu novērsa divās dienās,” skaidro I.Āboltiņa. Sieviete atzīst, ka arī sadzīvē jūtas pasargāta, jo vienmēr jūt dēlu atbalstu.

Liedz atbalstu
“Mazputniņam”
I.Āboltiņai nebija viegli izveidot speciālo pirmsskolas izglītības iestādi “Mazputniņš”. Turklāt vieglāk nav kļuvis arī tagad – pēc 9 gadu pastāvēšanas, jo bērnudārza ēka ir celta 1989.gadā. Vadītāja cerēja, ka varēs saņemt finansējumu projektam, lai mainītu jumta segumu, uzlabotu un paplašinātu telpas. “Jau ceturto reizi velti ceram uz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai. Lai gan novada pašvaldība un pagasta pārvalde atbalstīja mūsu projektu, ministrija uzskatīja, ka lauku iestādei nauda šiem mērķiem nav vajadzīga un tā jānovirza kādai pilsētas iestādei,” atklāj I.Āboltiņa. Pagaidām jumts vēl turas, bet jebkurā brīdī tas var sākt tecēt. Valstī trūkst izpratnes, cik svarīgi ir atjaunot un sakārtot novadā vienīgo speciālo pirmsskolas izglītības iestādi, kas strādā visu diennakti. “Skolā man bija klase, kurā 11 no 12 skolēniem bija vajadzīga logopēda palīdzība. Tāpēc radās doma, ka nepieciešams nodrošināt viņiem iespēju saņemt šāda speciālista palīdzību. Tagad arvien vairāk var vērot, ka vecāki ir aizņemti darbā, turklāt daudzās ģimenēs nav tādi apstākļi, lai varētu vadāt bērnu pie logopēda,” secina I.Āboltiņa. “Mazputniņā” ir izveidota arī grupa bērniem ar fiziskās attīstības un stājas traucējumiem, taču iespējams, ka drīzumā tiks mainīti nosacījumi šai speciālajai programmai.

Brīnumi tomēr notiek
“Mūsdienās bērniem trūkst uzmanības, mīļuma un ģimenes siltuma. Tāpēc mūsu audzēkņi ļoti pieķeras pedagoģiskajiem darbiniekiem. Kad eju grupiņā, viņi visi skrien pretī kā mazi putnēni. Katrs grib parunāties un samīļoties,” akcentē vadītāja. Dažkārt vecāki bažījas, kā bērnudārzā varēs tikt galā ar viņu atvasi, jo mājās tas nepārtraukti prasa uzmanību. Taču “Mazputniņā” viss ir citādi, jo blakus ir audzinātājas, vienaudži, ar kuriem kopā var rotaļāties un visu laiku būt uzmanības centrā. Pēc nodarbībām šajā iestādē vairums bērnu mācās parastajās skolās, taču, protams, ir arī tādi, kuriem jāizvēlas speciālās skolas. Nereti atved bērnus, kuri nerunā. Īpaša ir situācija, ja arī bērna māte nerunā. Lai gan ar kādu mazo daudz tika strādāts, pēc gada šķita, ka tomēr neizdosies bērnam iegūt runas prasmi. No viņa netika saklausīta ne kāda skaņa, ne zilbe. Taču šogad viss “Mazputniņa” kolektīvs ir ļoti gandarīts, jo arī šis bērns beidzot sācis runāt – veido ne tikai vārdus, bet arī teikumus.

Citu datumu laikraksti

  • Uzlabo dzeramā ūdens kvalitāti

    Apes pilsētā tiek īstenots projekts ūdenssaimniecības sakārtošanai, kurā ir pabeigti darbi divās aktivitātēs. Pilnībā no jauna ir izbūvētas dzeramā...

  • `Ja zivis dikti negaršo...

    Latvijas platuma grādos zivju eļļa tradicionāli bijusi līdzeklis rahīta profilaksei zīdaiņiem, lai nodrošinātu nepieciešamo D vitamīna daudzumu. ...

  • Viens otram sliktu nedarīsim!

    Nav nekā svarīgāka par attiecībām, reiz sacīja kāds dzīves gudrs cilvēks, un atliek viņam piekrist. Sen pierādījies, ka ne jau karjera, nauda,...

  • Horoskopi 2013.gadam

    AunsGads sāksies ar patīkamiem pārsteigumiem. Radīsies jaunas idejas gan privātajā, gan profesionālajā jomā. Līdz ar to būs nepieciešams daudz...

  • Kā palīdzēt savam organismam?

    Lai pēc svētkiem pašsajūta nejustu raizes no pārēšanās vai pārmērīgas alkohola lietošanas, nepieciešams ēst samērīgi, mazām porcijām un dzerot ...