Attiecības nav iedomājamas bez cieņas un goda

Cilvēku savstarpējās attiecības nav iedomājamas bez cieņas un goda izrādīšanas.

Cilvēku savstarpējās attiecības nav iedomājamas bez cieņas un goda izrādīšanas. Dažkārt šīs morālās vērtības vieglāk ievērot saskarsmē ar svešiem cilvēkiem, bet ar draugiem, paziņām, ģimenes locekļiem tas it kā paslīd garām.
Tomēr morālo vērtējumu par mums dod ne jau oficiālās iestādes, bet konkrēti cilvēki, ģimenes locekļi, radi, draugi, paziņas, priekšnieki, padotie. Ētika saka, ka pirmo un dažkārt pat izšķirošo priekšstatu par cilvēku sniedz viņa ārējais izskats, noteiktu uzvedības tradīciju un normu ievērošana. Ja kāds spļauj uz ielas, nomet izsmēķi kāpnēs, tiek aizskarta citu cilvēku cieņa, pat pilsētas gods. Ierasties reibumā ciemos pie sievietes pēc senām aristokrātu tradīcijām nozīmēja tik ļoti pazemot šo sievieti, ka tās goda aizstāvētājiem bija pienākums izaicināt apvainotāju uz divkauju. Tagad iereibuši cilvēki nav nekas īpašs - iet kā varoņi un apvainojas, ja kāds iedrošinās aizrādīt.
Sasveicināties bieži vispār aizmirst vai to dara pavirši, lietojot žargona izteicienus un sagrozītus citvalodu vārdus.
Voldemārs Veics par sasveicināšanos raksta: "Ar pieklājīgu sasveicināšanos tiek pausta un apliecināta cieņa, sirsnība, uzticēšanās, draudzība, mīlestība. Ar sasveicināšanos ievadām jaunu dienu, uzsākam sarunas, uzlabojam noskaņojumu sev un citiem. Sasveicināšanās ir viena no senākajām un izplatītākajām uzvedības un saskarsmes kultūras izpausmēm. Rokas sniegšana un rokas spiediens ir kļuvis par zīmi strīdu un naida izbeigšanai, miera noslēgšanai, uzticības izteikšanai. Jau kopš seniem laikiem ir pieņemts uz katru sveicienu atbildēt ar pret sveicienu. (..) Laipna, sirsnīga un nepiespiesta sasveicināšanās un atsveicināšanās jau no seniem laikiem ir bijusi lieliski un jauka pieklājības uzvedības izpausme. Tas liecina par cieņu, atklātību un sirsnību. Atsveicināties var arī ar liegiem rokas mājieniem. Sasveicinoties vai atsveicinoties noskūpstām uz vaiga. Tas liecina par dziļu cieņu, pateicību, mīlestību. Svarīgi, lai tur būtu ietvertas jūtas, labestība, atklātība, sirsnība, draudzība, mīlestība."
Nav ētiski sasveicināties ēdot, dzerot, košļājot gumiju, smēķējot vai sarunājoties ar citiem. Tāpat nav pieklājīgi izlikties neredzam paziņu. Tas nereti gadās, ja cilvēki sastrīdējušies. Taču, iespējams, tieši sirsnīga sasveicināšanās ļaus aizmirst agrākos pārpratumus. Par zemu kultūru liecina arī skaļa sarunāšanās sabiedriskās vietās. Morāle atgādina, ka vienmēr un visur otrā indivīdā vispirms jāsaskata cilvēks. Pedagogs Janušs Korčaks saka, ka arī noziedzniekam vajadzīga mīlestība. Vai tad noziedzība būtu iespējama, ja bērnībā būtu ieaudzināta cieņa pret citu cilvēku? Ja vecāki ir tikai bērna kalpi vai kungi un pavēlnieki, kā gan lai bērns gūst izpratni par cilvēku morālo vienlīdzību? Uz cieņas, vienlīdzības pamata attīstās līdzjūtība, līdzcietība, godīgums; gods un cieņa kļūst par personības vērtību. Nozīmīgākās īpašības ir godbijība un līdzjūtība.
Kā un kam cilvēks izrāda cieņu un godu, kā viņš sevī ieaudzina godbijību un līdzjūtību, par to jātiek skaidrībā katram pašam.

Citu datumu laikraksti

  • Izveido rokrakstu izstādi

    Alūksnes zonālajā valsts arhīvā ir apskatāma interesanta un savdabīga izstāde “Rokraksti, rokraksti”. Tajā var vērot glītus un skaistus rokrakstus,...

  • Atnākt atpakaļ uz gaismas ceļa

    Ir cilvēki, kurus arī pēc gadiem gribas satikt un parunāties. Pie tādiem pieder arī trapeniete Aira Daktere. Pirmo reizi viņu satiku Apes zonālajā...

  • Nodod projektu publiskai apspriešanai

    Virešu pagasta padome nodevusi publiskai apspriešanai projektu “Virešu pagasta autoceļi. Satiksmes drošības uzlabojumi”.Virešu pagasta padome...