Attīsta iniciatīvu un sadarbību

Vidzemes attīstības aģentūra prezentēja paveikto projektā “Integrācija - iespējas nākotnē”. “Kādreiz atpalikusī Īrija kļuvusi par otru bagātāko valsti, uz turieni brauc strādāt arī no Alūksnes rajona.

Vidzemes attīstības aģentūra prezentēja paveikto projektā "Integrācija - iespējas nākotnē".
"Kādreiz atpalikusī Īrija kļuvusi par otru bagātāko valsti, uz turieni brauc strādāt arī no Alūksnes rajona. Tas nozīmē, ka arī Latvija ar Eiropas Savienības atbalstu var sasniegt uzplaukumu. Tādas iespējas dod izlīdzināšanas princips, ka bagātās valstis palīdz nabadzīgākām," norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Endrju Rasbašs.
Aģentūras direktore Jolanta Vjakse secina, ka realizētais projekts ir radījis interesi par iespējām realizēt ieceres ar Eiropas Savienības fondu finansējumu. Turklāt vairums krievu valodā runājošo iedzīvotāju vārdu "integrācija" vairs neuztver ar negatīvisma pieskaņu. Plašākā mērogā integrācija ir jāskata kā valsts un sabiedrības sadarbība.
Projekta vadītāja Liene Ivulāne ir gandarīta, ka projekta īstenošana devusi daudz pozitīvu emociju. Tajā bijuši 24 semināri, kuros piedalījās apmēram 300 cilvēku. Izveidoti septiņi ES infocentri, viens ir Pededzes pagastā. Centru sadarbība palielinās iespējas iegūt informāciju, kā arī ļaus veidot darba grupas partnerības veidošanai un projektu izstrādei.
Vidzemes rajonu pagastos, kur ir vairāk krievu valodā runājošu iedzīvotāju, veica pētījumu "Ko es zinu par ES?". Tika izplatītas 200 anketas ar 27 jautājumiem. No aptaujātajiem 67 procenti ir sievietes un 33 procenti - vīrieši. Vairums aptaujāto ir vecumā no 26 līdz 40 gadiem. 36 procentiem ir vidējā vai vidējā speciālā izglītība. Vairāk nekā divas trešdaļas ir pārliecināti, ka latviešu valoda Eiropas Savienībā nezaudēs savu nozīmi. Nav zināms, ko nozīmē 12 zvaigznes ES karogā, bet tas nav dalībvalstu skaits, kā uzskata gandrīz puse aptaujāto. 18 procenti aptaujāto kļūdaini domā, ka varēs strādāt jebkurā ES dalībvalstī. Tikai 8 procenti uzskata, ka ir pietiekami informēti par naudas līdzekļiem no ES fondiem. Arī citas atbildes liek secināt, ka krievu valodā runājošie iedzīvotāji Vidzemes reģionā nav pietiekami informēti.
Projekta pētījumā "Lauku sievietes un ES" anketēja 162 respondentus Cēsu, Madonas un Valkas rajonā. Salīdzinājumā ar otru pētījumu var teikt, ka laukos dzīvojošās sievietes vairāk satrauc konkurētspējas jautājumi, kvalifikācijas paaugstināšanas un izglītības papildināšanas iespējas. Viņas nejūtas drošas un vēlas stiprināt savu vietu darba tirgū. Uzņēmējdarbībā iesaistītās sievietes interesējas par jaunām iespējām un projektiem, vēlas saņemt papildu informāciju par ES fondiem un to līdzekļu piesaisti. Turpretim krievu valodā runājošos vairāk uztrauc cilvēktiesību jautājumi un sociālās tiesības.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe rosināja veidot vietējās iniciatīvas grupas, stāstīja par to darbības pieredzi Latgales reģionā. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamentā precizē Eiropas Komisijas lauku attīstības "LEADER +" nosacījumus finansējuma saņemšanai, paredz rīkot projektu konkursu un piešķirt atbalstu astoņu vietējo rīcības grupu labāko ieceru īstenošanai.

Citu datumu laikraksti

  • Kļūdu labojums

    Laikraksta “Alūksnes Ziņas” 25.septembra numura īsziņā “Uzņēmumam nedzēš nodokļu parādu” ir neprecizitāte.Laikraksta "Alūksnes Ziņas" 25.septembra...

  • Iespējams, slēpj nelaimes gadījumus darbā

    Mālupes pagastā SIA “Sildgunda” kūdras ražošanas punktā traktorists, regulējot kustībā esošu transportiera lenti, guva smagu traumu.Mālupes pagastā...

  • Pirmo reizi iegūst “zaļo” sertifikātu

    Pededzes pagasta zemnieku saimniecība “Slobodka” nesen saņēma bioloģiskās saimniekošanas sertifikātu. Saimnieki Ņina un Guntis Koki cer, ka tas...