Alūksnes novada dome organizēs atklātu skiču konkursu “Cepurītes sala kā tūrisma objekts”, lai izzinātu idejas, kā šo salu attīstīt, lai tā būtu interesanta tūristiem.
Plašāk jāizmanto
Jāuzsver, ka arī šobrīd Cepurītes sala nav slēgta teritorija. Decembra tautsaimniecības komitejā apsprieda skiču konkursa nolikumu. Tas paredz arī 1100 eiro naudas balvu fondu labāko ideju autoriem. Komitejas vadītājs Dzintars Adlers norādīja – iecere attīstījusies no gidu priekšlikumiem. Novada domē pie šā jautājuma strādājušas divas lielas darba grupas. Vienojušies, ka Cepurītes sala plašāk jāizmanto kā tūrisma objekts, nevis ceremoniju norises vieta, tomēr arī ceremoniju norise tur paredzēta. Alūksnes novada domes projektu vadītāja Sanita Adlere uzsvēra – jau šobrīd Cepurītes salu izmanto jaunlaulātie, piemēram, ierokot tur zemē vēstījumus nākamajiem gadiem, bet pašvaldības mērķis esot uz salas iekārtot “interesantu, civilizētu vietu, kur arī svinēt kāzas”. “Viens no skiču projekta uzdevumiem ir izveidot pie Cepurītes salas laivu piestātni un simbolisku, oriģinālu vietu, kur noturēt ceremonijas – tas varētu būt kāds neliels templis, laukums ar laukakmeņiem vai kas cits,” stāstīja S.Adlere.
Jāsakārto savs pagalms
Deputāts Ainars Melders pauda, ka tādējādi zudīšot leģenda par mīlētāju saliņu: ja Cepurītes salā viena laiva piestājusi, nākamā to nedara, kamēr pirmā nav aizbraukusi. “Kopumā ideja ir ļoti laba, jo Alūksnē tūrismam nav vēstures. Šobrīd nepareizi tiek pasniegta Jaunlaicene, aizejot no vēstures, nerunājam par Katrīnu II. Gadiem par to domes komitejās ir runāts, bet nav izdarīts,” sacīja A.Melders. Dz.Adlers pauda, ka ar 2016.gadu tūrisma jomā jāuzņem apgriezieni, aktīvi popularizējot savas teritorijas, tādēļ līdz tam “jāsakārto savs pagalms”. “Mēs nevaram gadu desmitiem tikai plānot – ir aktīvi jādara! Cepurītes sala izvēlēta kā pirmā, kur radīt ko jaunu, bet nav izslēgts, ka skiču konkursā tā arī neradīsies neviena oriģināla ideja,” atzina Dz.Adlers. Deputāte Jana Zilkalne piebilda, ka Cepurītes sala ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, tādēļ nebūs tik vienkārši tur izveidot piestātni. “Arī šobrīd uz salas var salaulāties. Sala ar savu dabu jau tagad dod pievienoto vērtību,” sacīja J.Zilkalne. Jautājumu par skiču konkursa rīkošanu apstiprinās decembra domes sēdē. Idejas tam varēs iesniegt līdz 2015.gada 27.februārim.
Jauns tūrisma maršruts
Dz.Adlers prezentēja arī ieceres saistībā ar Alūksnes, Ates, Zeltiņu un Veclaicenes attīstību, uzsverot, ka pirmā izraudzīta Alūksne ar savu kultūrvēsturisko mantojumu. “Vēl jāiegulda daudz darba, jāstrādā pie mārketinga. Mazo lietu sakārtošanai Alūksnē nākamgad nepieciešami aptuveni 184 000 eiro, nauda jārod arī caur projektu konkursiem no fondiem,” viņš sacīja. Alūksnē iecerēts izveidot jaunu komerciālu tūrisma maršrutu, kas sāktos un noslēgtos tūrisma centrā, aptverot mākslas skolu, Pilssalu, jauno gājēju tiltu, Tempļakalna pussalu, skatu torni, tad tūristi iekāptu ūdens transportā un brauktu uz Cepurītes salu, pēc tam uz parku, Jauno pili un tūrisma centru. Perspektīvā paredzēts, ka no pils ar elektrotransportu varēs aizbraukt uz bānīša staciju. ”Tiek strādāts, lai Pilssalā atjaunotu Marijas paviljonu – šobrīd tam tiek gatavots darba uzdevums. Gājēju tilta būvniecību uz Tempļa kalna pussalu uzsāks šoziem, atklāšana paredzēta pilsētas svētkos. Kalējs Laimonis Bāliņš jau strādā pie kādreizējā Putnu paviljona atjaunošanas,” klāstīja Dz.Adlers.
Alūksne – gaismas pilsēta
Līdzekļi paredzēti arī ūdens transportlīdzekļa iegādei. Dz.Adlers skaidroja – mērķis ir pašvaldībai sarūpēt savu, vizuāli kvalitatīvu ūdens transportu tūristu pārvadāšanai pa Alūksnes ezeru. Pēc tam, rīkojot izsoli, atrastu uzņēmēju, kurš nodrošina tā kustību pa ezeru.
M.Lazdekalns rosināja domāt arī par Tempļa kalna rotondas izgaismošanu, jo tas esot iespaidīgs objekts. Dz.Adlers atzina – dažādu objektu izgaismošana ir ļoti laba, bet dārga, tomēr tiekot apsvērta iecere nākotnē Alūksni definēt kā gaismas pilsētu. Iecerēts izgatavot arī Kanovas vāzes kopiju, ko izvietotu tās sākotnējā vietā brīvā dabā – starp pili un O.Vācieša ielas krustojumu, greznojot teritoriju. Marmora vāzes oriģināls kopš trīsdesmitajiem gadiem glabājas E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Komitejā izskanēja doma, ka ģimnāzija oriģinālu varētu nodot glabāšanā Alūksnes muzejam, kur to apskatītu plašāks interesentu loks.
