Atvaļinājums Eiropā

Sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES iedzīvotāji arvien vairāk sākuši interesēties par to, kas viņu dzīvē mainīsies pēc iestāšanās ES.

Sakarā ar gaidāmo referendumu par iestāšanos ES iedzīvotāji arvien vairāk sākuši interesēties par to, kas viņu dzīvē mainīsies pēc iestāšanās ES. Piedāvājam atbildes uz dažiem no biežāk izskanējušajiem jautājumiem.
Atvaļinājums paiet tik ātri. Vai pēc iestāšanās ES pie mums tas tiks pagarināts?
Atvaļinājuma ilgums pēc iestāšanās ES netiks nedz saīsināts, nedz pagarināts. Atbilstošā ES darba laika direktīva garantē apmaksātu četru nedēļu atvaļinājumu. Latvijas likumdošanā noteikts, ka atvaļinājums ir vismaz četras kalendārās nedēļas. Protams, uzņēmums ir tiesīgs koplīgumā noteikt arī garāku atvaļinājumu.
Minimālo dienu skaitu ikgadējā atvaļinājumā saviem strādājošajiem nodrošina sešas ES valstis – Lielbritānija, Nīderlande, Īrija, Itālija, Beļģija un Vācija. Par divām vairāk garantē Spānija un Portugāle, bet pārējo ES valstu strādājošie ikgadējā atvaļinājumā atpūšas 25 dienas.
Kopējais no darba brīvo dienu skaits ES valstīs svārstās no 28 līdz pat 39. Svētku dienu daudzums ir atšķirīgs, un to vismazāk (tikai astoņas), tāpat kā kopējo brīvdienu, ir Lielbritānijā un Nīderlandē. Savukārt lielākie svētku baudītāji ar 14 nacionālajām svētku dienām ir somi, kā arī austrieši un grieķi, kas papildus atvaļinājumam atpūšas vēl attiecīgi 13 un 12 dienu gadā. Kopumā ES valstīs «sarkani» kalendārā atzīmēti 50 dažādi datumi, un vairāk nekā 30 no tiem ir kopīgi tikai vienai vai divām valstīm.
Ja 20. septembra referenduma rezultāts būs negatīvs, kas notiks ar ES finansējumu Latvijai?
Ja tautas nobalsošanas rezultāts būs negatīvs, Latvija nekļūs par ES dalībvalsti un nebūs vairs arī kandidātvalsts. Tādēļ mēs nevarēsim saņemt finansējumu ne no strukturālajiem fondiem (tiešie maksājumi lauksaimniekiem, sociālās izlīdzināšanas un reģionālās attīstības finansējums u.c.). Neturpināsim arī saņemt palīdzību no pirmsiestāšanās fondiem. Finansējums atkarībā no nozares un projekta tiks pārtraukts uzreiz vai tuvāko divu gadu laikā. SIA «Konsorts» ekspertu veiktajā pētījumā «Latvijas ekonomikas attīstības iespējamie scenāriji, iestājoties vai neiestājoties Eiropas Savienībā» aprēķināts, ka tādējādi Latvija zaudēs vairāk nekā 100 miljonu eiro.
Nekļūstot par dalībvalsti, no 2004. līdz 2006. gadam Latvijai, piemēram, nebūs pieejami paredzētie ES kohēzijas un strukturālo fondu līdzekļi 554,2 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kas attiecas uz valsts budžetā plānoto ES dalībmaksu, ja 20. septembra balsojums būs negatīvs, vēl nav izlemts, kurā nozarē šī nauda tiks ieguldīta.
Ja pēc iestāšanās ES tiks likvidēta muita starp ES valstīm, kas notiks ar tiem muitas, robežsardzes un sanitārās robežinspekcijas darbiniekiem, kas strādā uz Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas?
Galvenās muitas pārvaldes nodaļas priekšniece Ingrīda Gulbe informē, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES tiešām saruks apstrādājamo dokumentu daudzums muitā, un tādēļ arī kopējais darba apjoms varētu samazināties. Tomēr uz Latvijas robežkontroles punktiem, kas kļūs par ES iekšējo robežu, saglabāsies muitas kontroles funkcijas tādās jomās kā deklarēšana un specifisku muitas dokumentu sagatavošana.
Savukārt uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju darba apjoms palielināsies, jo prasības, šķērsojot ES ārējo robežu, ir ļoti stingras. Muitnieki, kuru tagadējie darba pienākumi vairs nebūs nepieciešami, tiks pārorientēti uz darbu ES ārējās robežas kontrolē un akcīzes nodokļa administrēšanā, tāpēc plašs darbavietu samazinājums muitnieku aprindās nav gaidāms. Nepatīkamāka situācija varētu būt muitas brokeriem, jo tie muitas brokeri, kas nodarbojas tikai ar kravu no ES atmuitošanu, visticamāk, zaudēs darbu, jo šo kravu atmuitošana vairs nebūs nepieciešama. Taču arī viņiem ir iespējams pārorientēties uz darbu ES ārējas robežas kontrolē un akcīzes nodokļa administrēšanā.

Citu datumu laikraksti

  • Gredzens

    Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams apkārtni, vai kaut kur neieraudzīs pašu Ludvigu.7. Niks Zvirbulis lēnām tuvojās mājai, pētīdams...

  • Piedāvā dažādus kultūras un atceres pasākumus

    Bānītim - 100. 2003.gada 6.septembra svētku programma: "Tingeltangelis ap bānīti 100 gadu garumā" Gulbenes stacijā.Bānītim - 100 Bānītim - 100....

  • Brauciens ar plostu ir neaizmirstams

    Lai uzlabotu veselību, šovasar 45 astmas slimnieki no Latvijas devās 12 dienu braucienā uz Tatru kalniem Slovākijā.Lai uzlabotu veselību, šovasar 45...

  • Gredzens

    - Nomierinieties, lūdzu, citādi es jūs ļoti slikti dzirdu. - Jā, jā... Tas gredzens ir mūsu dzimtas relikvija. Māte to uzdāvināja tēvam dzimšanas...

  • Eiro Latvijā ieviesīs 2008.gadā

    Eiropas Savienības vienotā valūta - eiro - ir ieviesta lielākajā daļā ES dalībvalstu, kuras īsuma labad saucam par eiro zonu, juridiski precīzi - par...

  • Noskaidroti zīmējumu konkursa “Uzzīmē bānīti” rezultāti

    Sagaidot Gulbenes - Alūksnes šaursliežu dzelzceļa 100 gadu jubileju, organizēja bērnu zīmējumu konkursu "Uzzīmē bānīti".Sagaidot Gulbenes - Alūksnes...

  • Gredzens

    - Viesības nebija pārāk lielas: Kazimira meita ar vīru un bērniem, viņa sievas Baibas māsas ģimene, un tuvākie kaimiņi - mēs ar Žani un Ludvigs.5. -...

  • Latvijai jāgatavojas “paņemt” ES naudu

    Eiropas Savienības struktūrfondi un to piedāvātās finansiālās iespējas Latvijai ir viens no biežāk pieminētajiem ieguvumiem no Latvijas iestāšanās...

  • Strādās, līdz kāds alūksnietis kļūs par olimpieti

    Augustā Alūksnes bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris Ilgvars Vaskis svinēja 60 gadu dzimšanas dienu un 35. jubileju kā sporta...