Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Augļi un dārzeņi Eiropas Savienības standartu rāmjos

Latvijas tiesību aktos svaigu augļu un dārzeņu novērtēšanas un tirdzniecības Eiropas Savienības standarti ir ieviesti kā Latvijas Valsts standarti.

Latvijas tiesību aktos svaigu augļu un dārzeņu novērtēšanas un tirdzniecības Eiropas Savienības (ES) standarti ir ieviesti kā Latvijas Valsts standarti. Tie ir izstrādāti 33 svaigiem augļiem un dārzeņiem, to piemērošana Latvijā šobrīd ir brīvprātīga.
Stājoties spēkā attiecīgiem Ministru kabineta (MK) noteikumiem, un tas noteikti nedrīkst būt vēlāk, kā Latvija iestāsies ES, standarts būs jāievēro obligāti.
Kvalitāti kontrolēt ir sarežģīti
Zemkopības ministrijas eksperte Silvija Ziediņa skaidroja, ka patlaban Latvijā pārtikas nekaitīguma prasības paredz MK "Noteikumi par pārtikas piesārņojumu", fitosanitārās prasības un augu karantīnas kontroli nosaka "Augu karantīnas noteikumi", savukārt pārtikas radioaktīvā piesārņojuma kontroles kārtību un pieļaujamo piesārņojuma līmeni reglamentē "Noteikumi par pārtikas radioaktīvā piesārņojuma kontroli", bet nav neviena normatīvā akta, kas regulē svaigu augļu, ogu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un novērtēšanas kārtību.
S.Ziediņa atzīst, ka pašlaik produkta kvalitāti un klasifikāciju kontrolēt ir sarežģīti, jo šobrīd nav noteikumu, kas reglamentētu Latvijas Valsts standarta prasību piemērošanu un kontroles kārtību svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
Pašreiz vēl neuzskaita gadījumus, kad neievēro augļu un dārzeņu kvalitātes rādītājus vietējā tirgū, kā arī neuzskaita aizrādījumus, ko saņēmuši produkcijas realizētāji.
Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas datiem 2001.gadā brīvam apgrozījumam Latvijā ievesti 89 012 980 kilogrami svaigu augļu un ogu, 2002. gadā līdz 1.decembrim 85 666 250 kilogrami augļu, ogu.
Jauni noteikumi augļiem un dārzeņiem
Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu "Svaigu augļu, ogu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas prasības un novērtēšanas kārtība" projektu, lai noteiktu valsts standarta prasības 33 svaigiem augļiem un dārzeņiem. Projektā noteikta produkta novērtēšanas kārtība Latvijas Valsts standartam pārtikas aprites posmos pēc produkta pirmapstrādes, iesaiņošanas un/vai iepakošanas iesaiņotam produktam un produktam pēc tā iekraušanas transportlīdzeklī.
Sabiedrība, ieviešot MK noteikumus, tikai iegūs, jo tirdzniecības tīklā būs pieejami augstas kvalitātes produkti. Produktam būs jābūt bez slimībām, cenas būs diferencētas, pircējs varēs iegādāties svaigus augļus un dārzeņus atbilstoši ienākumiem.
Ieviešot mazumtirdzniecībā kvalitātes standartu prasības, jābūt piesardzīgiem. Pēc kvalitātes standartu prasībām nav pieļaujama produkta pusīšu, piemēram, meloņu, arbūzu, salātu, kā arī galviņkāpostu ceturtdaļu vai pusgalviņu tirdzniecība.
Sagrieztu augļu vai dārzeņu tirdzniecība ir attiecināma uz apstrādāto produkciju, ko iesaiņotu ražotājs drīkstēs piedāvāt patērētājam. Šādiem produktiem jābūt norobežotiem vai jātirgo no atsevišķiem stendiem, kas prasīs papildu platību iedalīšanu vai atvēlēšanu tirdzniecības uzņēmumos. MK noteikumu projekta pieņemšana uz lauksaimniecisko darbību ietekmi neatstās.
S.Ziediņa uzsver, ka Latvijas Valsts standarti svaigiem augļiem un dārzeņiem ir identiski ES spēkā esošajiem standartiem. Tāpēc Latvijas uzņēmēji, izpildot šīs prasības, varēs produkciju pārdot ikvienā ES valstī.
Solis pretī ražotājiem
Zemkopības ministrija, izstrādājot MK noteikumu projektu, ir gājusi soli pretī ražotājiem, lai atvieglotu šo standartu ieviešanu.
Saskaņā ar MK noteikumu projektu, mazumtirdzniecībā piedāvātajam produktam jāatbilst standarta prasībām, bet to var izplatīt neiesaiņotu un nemarķētu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam uzreiz nevajadzēs iegādāties fasēšanas iekārtas, kas ir samērā dārgas. Taču kvalitātes prasības uzņēmumiem, realizējot produkciju mazumtirdzniecībā, būs jāievēro.
MK noteikumu projekts paredz, ja mazumtirdzniecībā piedāvātais produkts nav iesaiņots, ja standarta prasībās noteiktā informācija uz iesaiņotā produkta ir grūti saskatāma, cenu zīmē patērētājam redzamā vietā norāda informāciju par produkta veidu, šķiru, izcelsmi un, kur nepieciešams, produkta šķirni. Griezta produkta daļas (arbūzus, melones, salātus, galviņkāpostus) var izplatīt mazumtirdzniecībā, ja tās iepakotas vai iesaiņotas atbilstoši spēkā esošiem standartiem un normatīviem, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem par materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku. Griezta produkta daļām standartu nepiemēro.
Latvijas Valsts standarti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem pieejami Latvijas Standartā.
Atvieglojumi arī zemniekiem
"Izņēmums, kas paredzēts šo noteikumu 35.punktā, ir attiecināms uz zemniekiem," skaidro S.Ziediņa. Tiem būs dota iespēja tirgot savu izaudzēto produkciju neiesaiņotu, nemarķētu un nesašķirotu. Tomēr produktam, ko tirgos zemnieks, būs jāatbilst standartā noteiktajām kvalitātes minimālajām prasībām. Tās paredz, ka produktam jābūt nebojātam, tīram, praktiski bez kaitēkļiem vai to bojājumiem, veselam, bez lieka virsmas mitruma, saudzīgi novāktam, bez svešas smaržas, pietiekami attīstītam un sasniegušam nepieciešamo gatavības pakāpi.
Lieli kapitālieguldījumi un soda sankcijas
"Svaigu augļu, ogu un dārzeņu kvalitātes novērtēšanas problēmas radīsies, uzsākot pārtikas inspektoru, sanitāro robežinspektoru un laboratoriju darbinieku apmācību standartu ieviešanā. Inspektoriem ir nepieciešama prakse, lai noteiktu produktu atbilstību standartiem, tāpēc sevišķi svarīgi, lai noteikumi stātos spēkā pirms Latvijas iestāšanās ES. No otras puses uzņēmumiem būs nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, lai iegādātos jaunas iesaiņošanas un iepakošanas iekārtas," uzsvēra S. Ziediņa. Plānots, ka šie MK noteikumi varētu stāties spēkā 2003.gada 1.oktobrī.
Laikus neieviešot MK noteikumu projekta prasības, dalībvalstij būs jāmaksā soda nauda. Tā var izrādīties lielāka nekā finanšu līdzekļi, kas līdz ar iestāšanos ES ieplūdīs Latvijas laukos, vadības un garantiju fondos gan kā tiešie maksājumi, gan cenu atbalsta veidā.
MK noteikumu ieviešana skars ražotājus, iepakotājus, pārdevējus, izvedējus un ievedējus. Sākotnēji Latvijas ražotājiem un iepakotājiem būs jāpiemērojas ES svaigu augļu un dārzeņu iepakošanas un marķēšanas prasībām, kas radīs papildu izmaksas šķirošanas un iepakošanas iekārtu un materiāla iegādei, jo līdz šim Latvijā prasības svaigu augļu un dārzeņu kvalitātes novērtēšanai nav bijušas.
S.Ziediņa atzina, ka, izskatot Dānijas un Čehijas valstu piedāvāto iepakošanas un elektroniskās svēršanas iekārtu katalogus, tās iekārtas, kuras būs jāiegādājas mūsu uzņēmējsabiedrībām, ir dārgas. Piemēram, firmas EKKO visvienkāršākās iepakošanas iekārtas ar rokas svēršanu cena ir 7000 latu.
Kartupeļu audzētāju kooperatīvā sabiedrība "Tupenis" 1997.gadā iegādājās šķirojamo - fasēšanas iekārtu, kura ražota Krievijā (ar Dānijas padeves regulētāju), tās cena bija
37 300 lati. "zņēmējam būs jārēķinās arī ar sagaidāmām kravu novērtēšanas izmaksām," brīdina S.Ziediņa. Uz valsts robežas gan importētām, gan eksportētam augļu, ogu un dārzeņu kravām jau šobrīd veic uzskaiti un kontroli.
Veidos tirgotāju datu bāzi
Saskaņā ar noteikumiem Pārtikas un veterinārajam dienestam būs jāveido tirgotāju datu bāze, kurā apkopos datus ne tikai par tirgotājiem un preci, bet arī par pārkāpumiem svaigu augļu, ogu un dārzeņu kvalitātes un klasifikācijas jomā. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas darbības stratēģiju no 2003. līdz 2005.gadam, plānots veikt PVD Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktu aprīkošanu atbilstoši ES prasībām. Tas ļaus būtiski uzlabot arī svaigu augļu, ogu un dārzeņu paraugu atlases sistēmu, modernizēt PVD laboratoriju aprīkojumu un ļaus nodrošināt pārtikas inspektorus ar prasībām atbilstošu aprīkojumu.
Sanitārās robežinspekcijas dati liecina, ka 2002.gadā kontrolētas 6500 kravas, no tām Latvijas Republikas prasībām neatbilstošas bija 400 kravas. Noteikumi paredz samaksu par atkārtoti veiktu kravu kontroli, kas valsts budžetā varētu dot papildu ienākumus.
"Lai uzturētu Latvijā izaudzēto augļu un dārzeņu konkurētspēju Eiropas kopējā tirgū, nepieciešami ieguldījumi. Tas var radīt spriedzi sociālajā sfērā, mazie uzņēmumi būs jāslēdz. Tomēr, lai sekmīgi risināto mazo uzņēmumu problēmu, valstij būtu savlaicīgi jāveicina apvienošanās, iespējams, jāpiešķir dotācijas, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību," uzskata S.Ziediņa.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Tirgus diena ataust saulaina, tās gaisma pamazām izdzenā Dārtas bēdas. Viņa gurdiem soļiem iet uz pilsētu, lai nolūkotu un pirktu zirgu.9. Tirgus...

  • Pededzes pagastā nav ārsta un aptiekas

    Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta.Pededzes pagasta iedzīvotājiem jau pāris gadus nav sava ģimenes ārsta. "Kādreiz...

  • Par spīti neveiksmēm turpina audzēt vēžus

    Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no nedaudzām zemnieku saimniecībām Latvijā, kas audzē vēžu mazuļus.Mārkalnes pagasta "Robežnieki" ir viena no...

  • Upe

    Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto biezputru, iespiezdama tajā kārtīgu sviesta pikuci.7. Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto...

  • Par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt

    Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti.Ebreju...

  • Nākamgad kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus

    No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru īpašnieki varēs svinēt vārdadienas.No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru...