Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Auklīte – aicinājums būt bērna otrai mammai

Alūksnes pirmsskolas izglītības iestāde „Sprīdītis” šonedēļ atzīmē 30 gadu jubileju. Jau 28 gadus „Sprīdītī” par auklīti strādā Iveta Tumševica, kura savas darba gaitas kā auklīte uzsākusi jau tad, kad bijusi vien 15 gadus veca. Būt auklītei ir Ivetas sirdsdarbs, un par to nav ne mazāko šaubu ne viņai, ne arī viņas mazajiem sprīdīšiem.

Pebla, Vēja māte un citi
Iveta stāsta, ka pēc pamatskolas absolvēšanas devusies uz Rēzekni apgūt pedagoģiju, taču diemžēl dažādu apstākļu dēļ skolu nebija iespējams pabeigt un Ivetai bija jāatrod darbiņš Alūksnē. Viņu pamanīja toreizējā „Sprīdīša” direktore Dzintra Kola, un Iveta kļuva par jaunāko dārziņa darbinieci. „Man jau pirms tam bija pieredze bērnu auklēšanā, jo pamatskolā dažreiz uz skolu nāca arī direktores mazbērni un mēs, dažas skolnieces, jau tad tos čubinājām un auklējām,” stāsta Iveta. Viņa atzīst, ka, esot jaunākai, bērnus auklēt ir bijis pat vieglāk, bet nu, lai arī ir daudz vairāk pieredzes, tas ir mazliet grūtāk. Ir aizvien grūtāk pašai būt kā bērnam un iejusties dažādos tēlos. „Esmu bijusi gan Pebla no Flinstoniem, gan Vēja māte, kā arī iejutusies dažādu zvēriņu un putnu ādā. Savu reizi ir arī jādzied un jāuzstājas. Jaunībā nebija tik liela satraukuma, bet nu uzstājoties ir vairāk uztraukuma, jo kļūsti nopietnāks. Strādājot bērnudārzā, ir jābūt arī teatrālām iemaņām, bez kurām pat īsti nevar iztikt,” teic Iveta.

Katram bērnam sava pieeja
Viņa atzīst - būt auklītei ir izaicinošs process. „Strādāju vidējā grupiņā - pie mums atnāk jau lielāki bērniņi. Katram ir savs raksturs, bet galvenais ir arī sadarboties un izrunāties ar vecākiem. Bērni ir jāiepazīst. No malas var redzēt, kuram bērniņam ir svarīgi, lai viņu samīļo, kuram patīk darboties vienam, kuram gribas pasēdēt klēpī,” stāsta Iveta. Bērnu raksturs atklājas ar laiku, un, kļūstot vecākiem, viņi kļūst drosmīgāki, kā arī vairāk izrāda savas rakstura īpašības. Lai arī daudz ko bērna dzīvē ietekmē vecāki un vide, kurā viņš dzīvo, Iveta tic, ka raksturs tomēr bērnā arī iedzimst un katrs šajā pasaulē nāk kā unikāls un vienreizējs cilvēks. Tieši šī fakta apjaušana ļauj arī būt labai auklītei visus šos gadus, jo katram bērnam tiek atrasta sava pieeja un Iveta nevar iedomāties strādāt pēc vienas metodes, kura būtu attiecināma uz visiem bērniem.

Ir jājūtas jaunam
Mūsdienu laikmets bieži vien ir ļoti steidzīgs. Arī bērniem nu ir pieejami mobilie telefoni un planšetes. Iveta vērtē - agrāk bērni bija mierīgāki, ne tik aktīvi. “Tagad arī vecāki grib lielāku uzmanību saviem bērniem. Mēs mēģinām pielāgoties un ejam laikam līdzi. Ir jājūtas jaunam, lai spētu to darīt. Tiesa, ir arī reti gadījumi, kad bērni ir ļoti iegrimuši planšetdatoros. Mums ir nodarbību plāns, kad jāiztiek bez planšetēm, bet brīvos brīžos bērni reizēm bariņā saiet pie kāda, kuram ir telefons vai planšete, un kopā kaut ko spēlē. Mums apkārt ir tik daudz rotaļlietu, taču bērnu tik un tā interesē mobilās ierīces,” stāsta Iveta. Lai arī viņa uzskata, ka nereti šādas ierīces bērnu dzīvē ienāk par agru, tās tomēr ir arī labs mācību materiāls, ja tiek izmantotas pareizi. Bērniem ir iespēja skatīties dažādus interesantus raidījumus, kā arī interaktīvi iesaistīties mācību procesā.

Visos laikos – mīlestība
Lai arī bērnudārzā nostrādāti 28 gadi un daudz kas šajā laikā ir mainījies gan „Sprīdīša” telpās, gan arī mācību metodēs, ar kādām strādā pasniedzēji un auklītes, nemainīga visos laikos paliek mīlestība. Tieši tā palīdz ik dienu celties ar prieku un ne reizi pat neiedomāties, ka dzīvē gribētos darīt ko citu. Iveta ir savā īstajā vietā, un vecāki var būt tikai priecīgi par šādu auklīšu esamību, jo, tieši pateicoties viņām, bērns pirmsskolas iestādē jūtas labi.
„Bērnudārzā nu savus bērnus ved jau tie vecāki, kuri paši šeit ir gājuši dārziņā. Arī katrā izlaiduma reizē ir skumji atlaist šos bērnus, bet vienmēr ir milzīgs prieks un gandarījums, kad redzi, kā bērns ir izaudzis un cik patstāvīgs ir kļuvis,” par sava darba patīkamākajiem brīžiem teic Iveta. ◆

Citu datumu laikraksti

  • Pārdomas par Alūksnes slimnīcas nākotni

    Vēlos dalīties savās emocijās, pārdzīvojumos un domās ar kādu, kam tas liks aizdomāties. Nemaz nezinu, kam šis raksts ir adresēts - alūksniešiem,...

  • Atkal mata galā

    Atkal mata galā  2

    Diemžēl atkal mata galā karājas mūsu Alūksnes slimnīcas nākotne. Jaunā veselības ministre Anda Čakša (ZZS) iecerējusi reformēt 14 Latvijas reģionu...

  • „Lainvai” - 10 gadi

    „Lainvai” - 10 gadi

    Gaujienas tautas namā 28.oktobrī pulksten 18.00 izskanēs senioru vokālā ansambļa „Lainva” 10 gadu jubilejas koncerts “Dziesmas caur gadalaikiem”....