Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Austrijai Dievs ar skaistumu nav skopojies

Pensionētās skolotājas Līvija Liepas vaļasprieks ir ceļošana. Viņa apskatījusi daudzas zemes, bet visvairāk sajūsminājusi Austrija, tās brīnišķīgā daba, Alpu kalnu virsotnes un pļavas, kā arī cilvēki.

Pensionētās skolotājas Līvija Liepas vaļasprieks ir ceļošana. Viņa apskatījusi daudzas zemes, bet visvairāk sajūsminājusi Austrija, tās brīnišķīgā daba, Alpu kalnu virsotnes un pļavas, kā arī cilvēki.
"Austrijas skaistumu un sakoptību vārdos grūti aprakstīt. Tā noteikti ir jāredz. Es šajā mākslas valstī esmu iemīlējusies," saka gulbeniete Līvija Liepa. Stāstījumu par Austrijā skatīto viņa sāk ar "Hitlera ligzdas" apskati, kas atrodas Bavārijā.
Mītni Alpos Hitleram uzdāvina draugi
"Hitlera ligzda" ekskursijas maršrutā nebija iekļauta, tāpēc priecājāmies, ka radās izdevība to apskatīt. "Ligzda" atrodas 1834 metru augstumā Alpu kalnos. Lai tajā nokļūtu, ar speciāliem autobusiem pa kalnu spirāli jānobrauc 6,5 kilometri. Autobusa biļetes cena ir seši eiro. Vispirms ar autobusu uzbraucām līdz pirmajam stāvlaukumam, kur sākās 90 metrus garš tunelis. Tā galā atradās lifts, kurā pacēlāmies 124 metru augstumā līdz pagalmam, kur kādreiz atradās mītne, ko 1938.gadā Hitleram uzdāvināja viņa draugi, cerot, ka te - Itālijas, Austrijas un Vācijas robežpunktā - Hitlers jutīsies varens, būdams šo valstu pārvaldītājs. Kara laikā ASV mītni sabombardēja, bet tunelis un lifts ir saglabājušies. Līdz šim nebiju braukusi greznā liftā, kas izklāts ar zelta plāksnēm. No skatu laukuma visapkārt pavērās brīnišķīga ainava - mazi ciematiņi Alpu pakājē, sniegotās kalnu virsotnes. Bijušās mītnes vietā šodien ierīkotas kafejnīcas un bāri, lai tūristu naudai neļautu aizplūst citur.
Skaistākā pilsēta Grāca
Grācu austrieši uzskata par visromantiskāko un rietumnieciskāko Austrijas pilsētu. Kāpām pilskalnā, kura augstums bija 478 metri. Kāpiens bija pamatīgs. Pilskalna augšienē atradās metāla plāksne, kurā bija iezīmēti attālumi līdz dažādām pasaules pilsētām. No turienes līdz Rīgai ir 1248 kilometri. Grāca ir arī slavenā aktiera Arnolda Švarcenegera dzimtene, tāpēc viņa vārdā nosaukts pilsētas stadions.
Vīne ir liela mākslas Meka
Austrijas galvaspilsētu Vīni uzskatu par mākslas un mūzikas Meku. Arī pati Austrija ir sena kultūras zeme. Vīnē savulaik dzīvojuši pasaulslavenie komponisti Šūberts, Haidns, Štrausu dinastija un viens no tās ievērojamākajiem pārstāvjiem Johans Štrauss ar "Vīnes meža stāstiem" un "Pie skaistās, zilās Donavas". Diemžēl Donavu zilu gan ieraudzīt neizdevās. Pie Vīnes upe sadalīta divās daļās, bet tām pa vidu atrodas astoņus kilometrus plaša sala, kas neļauj izjust upes varenumu. Neilgi pirms mūsu ierašanās bija lijis spēcīgs lietus, tāpēc straumes no kalniem bija sanesušas duļķes un upe izskatījās pelēka. Braucot autobusā, noskaņas radīšanai skanēja Štrausa un Mocarta mūzika, jo Vīnē cildina arī viņu, lai gan Mocarta dzimtene ir Zalcburga. Mocarta attēlu izmanto uz dažādiem suvenīriem. Ieejot saldumu veikalā, gandrīz uz visiem konfekšu ietinamajiem papīriem ir Mocarta attēls, bet kafejnīcās tirgo viņa vārdā nosauktas kūciņas.
Diemžēl neizdevās iekļūt slavenajā Vīnes operā. Visskaistākā celtne Vīnē ir Svētā Stefana katedrāle, kuras torņa augstums ir 96 metri, bet pati katedrāle ārēji līdzinās darinājumam no smalkām mežģīnēm. Pārsvarā visas celtnes Vīnē ir vēsturiskas un lielas. Visekskluzīvākais transporta līdzeklis Vīnē ir zirgu pajūgs, lai gan, manuprāt, zirgu transports pilsētā neiederas. Interesanti, ka Vīnē ir pieminekļi, kas celti par godu mēra likvidācijai.
Pārliecinājos, ka pilsētā ievērots prakticisms. Šķērsojot Donavu, iebraucām Vīnes priekšpilsētā, kurā dominē mūsdienu arhitektūra - metāls un stikls. Viens no tās kvartāliem veidots otrreizējo izejvielu pārstrādei, lai tā iegūtu siltumenerģiju. Mēģinājām vilkt paralēles, domājot par to, ka kaut kas tāds varētu būt arī Latvijā. Mēs būtu ieguvēji.
Šernburnas pils dārzā - rožu daudzveidība
Apskatījām Šernburnas pils dārzu, lai klātienē pārliecinātos par tā krāšņumu un interesanti veidotajiem apstādījumiem. Pārsteidza simtiem rožu. Pie katras no tām bija norāde ar šķirnes nosaukumu. Pie mums tā nemēdz būt. Dārzs veidots angļu klasicisma stilā, ievērojot stingras ģeometriskas formas. Nekur nemanījām brīvu stādījumu izvietojumu. Dārzā no kokiem un augiem izveidotas gan lapenes, gan ēnainas alejas. Man kā botāniķei radās žēlums, uzlūkojot figūras, kas veidotas, speciāli izgriežot un apgriežot kokus un krūmus, jo zinu, ka tiem nekad nebūs lemts uzziedēt.
Vīnē sākās lietavas, tāpēc ilgāku laiku uzturējāmies metro, kur mani pārsteidza grīdas plāksnes ar iegravētiem dzejnieku, komponistu vārdiem un dzimšanas datiem. Sākumā man tas nešķita estētiski, bet sapratu, ka tā austrieši par tām nemitīgi atgādina. Metro, kas atrodas Vīnes centrā, uzskatāms gandrīz vai par otru apakšzemes pilsētu ar veikaliņiem, kafejnīcām, saldējuma un saldumu tirgotavām. Viena diena bija atvēlēta, lai tīksminātos par Austrijas dabas skaistumu. Es pat aizdomājos, kas ir varenāks - kalni vai cilvēki? Laikam tomēr cilvēki, jo viņi spējuši izcirst kalnos tuneļus.
Svarovska kristālu burvības pasaulē
Apmeklējām arī Insbruku, kur notika ziemas olimpiskās spēles. Pilsēta atrodas straujās kalnu upes Innas krastos, tāpēc lietus laikā daļa tās bieži vien pārplūst. Uzskata, ka vecpilsēta ir 700 gadus veca, bet pēc 2. pasaules kara Insbruka ir paplašinājusies vismaz par 50 procentiem. Tas ir tāpēc, ka tā uzskatāma par sporta pilsētu. Tā ir tīra, daudz ziedu. Netālu no pilsētas atrodas miljardiera Svarovska kristāla muzejs, kurā apskatāms lielākais kristāls ar simts skaldnēm, kas sver 60 kilogramus. Muzejā izveidota arī kristāla siena, kuras augstums ir četri, bet garums - 11 metri. Varējām skatīt visdažādākos kristālus, kristāla zirgu, ko kāds valdnieks dāvinājis dēlam viņa devītajā dzimšanas dienā, kā arī diadēmas, rokassprādzes un kaklarotas, kas piederējušas augstdzimušām personām. No muzeja varējām ieiet arī veikaliņā, lai izvēlētos pirkumu atbilstoši rocībai. Iepirkšanās iespējas bija visdažādākās - kristāli zeltā un sudrabā, arī vienkāršā ādas siksniņā iestiprināti. No kārdinājuma nespējām atteikties. Ja Austrijā vēlas iegādāties kaut ko patiesi īstu, tad Svarovska kristāla muzeja veikaliņš ir tam piemērots.
Netālu no kristāla muzeja atrodas ģimenes uzņēmums, kur darina visdažādākās sveces. Varējām skatīt to tapšanu un krāsošanu, kā arī iegādāties sveces. Man iepatikās bišu vaska sveces. Iegādājos nelielu svecīti, ko saimnieki iesaiņoja tik rūpīgi, ka varēju būt droša - pirkumam garais ceļš nekaitēs.
"Mūzikas skaņas" filmētas Zalcburgā
Pasaules kultūras mantojuma sarakstā ierakstīta arī Zalcburga, kas atrodas tikai 160 metrus virs jūras līmeņa. Zalcburga ir Mocarta dzimšanas vieta, tāpēc pilsētā ir daudz norāžu, kur komponists dzīvojis un strādājis, kur mituši viņa vecāki. Pilsētas centrālajā laukumā atrodas piemineklis Mocartam, kura pakājē gandrīz vienmēr muzicējot ielu muzikanti, kas, tiesa, ne vienmēr spēlējot Mocarta mūziku. Mums bija iespēja paklausīties viņu sniegumu. Manuprāt, Mocarta skaņdarbus viņi patiesi nespēlēja. Domāju, ka arī latviešu mūziķi ir tur spēlējuši.
Zalcburgā atrodas arī pasaulē slavenākā laulību pils - Mirabellas pils. Lai tajā laulātos, laulību datums jāpiesaka vismaz gadu iepriekš. Pie pils atrodas skaists dārzs, kurā daudz skulptūru, kas veidotas no augošiem kokiem. Pils dārzā ir uzņemta arī skatītāju savulaik ļoti iecienītā filma "Mūzikas skaņas".
Sāls ieguve bijusi iztikas avots
Sāls raktuves atrodas Alpu kalnos, un līdz 20.gadsimta vidum tās bijušas apkaimes iedzīvotāju galvenais iztikas avots. Viņi rakuši sāli, to pārdevuši un pelnījuši. Vācieši sāli sauc par "balto zeltu". Lai mēs iekļūtu sāls raktuvēs, vispirms vajadzēja iegādāties biļeti, uzvilkt baltas bikses un tumšu blūzi, kā arī aplikt "padirseni", kas atgādināja ādas priekšautu, apsietu uz mugurpusi. Tas tāpēc, ka raktuvju apskate notika, sēžot uz speciāla baļķa, ko varētu nosaukt arī par savdabīgu tramvaju, un šļūcot uz dibena. Pēc šļūkšanas "padirsenis" bija pamatīgi sakarsis. Sākoties ekskursijai, visi sasēdāmies un iebraucām pazemē, kur bija attēlota sākotnējā sāls ieguve un tās tehnoloģijas pilnveide. Nezinot, kas mūs sagaida lejā, 15 metrus vajadzēja šļūkt sēdus. Biju gaužām izbijusies, bet manu sejas izteiksmi bija fiksējis fotogrāfs.
Raktuvēs iekārtoti nelieli muzeji, kuros varējām aplūkot dažādu sāli. Kad pietiekami ilgi bijām uzturējušies krēslainajā pazemē, vajadzēja kāpt uz plosta, lai vizinātos pa pazemes sālsezeru. Pēc tam mūs atkal gaidīja baļķis, ar kuru uzbraucām virszemē, kur mūs jau gaidīja izgatavotas fotogrāfijas. Tās aplūkojot, ārā palikušie sirsnīgi smējās. Saņēmām arī dāvanu - mazu trauciņu ar sāli. Sāli ar dažādām piedevām varēja arī iegādāties, piemēram, tomātu sāli, turku sāli, dažādus sāļus vannām. Jāteic, ka sāļi īpaši dārgi nemaksāja. Tomēr, ja pirms tam esi iznācis no kristāla muzeja, tad citam daudz neatliek.
Nobeigumā gribu teikt, ka no visām zemēm, kurās esmu bijusi, Dieviņš Austrijai ar skaistumu nav skopojies.
***
Fakti
Austrija ir federāla zeme, tās platība ir 83,85 tūkstoši kvadrātkilometru.
Valsts valoda - vācu.
Valstī ir astoņi miljoni iedzīvotāju. 95 procenti no tiem ir austrieši, no viņiem 84 procenti ir katoļticīgie. Iedzīvotāju blīvums uz vienu kvadrātkilometru ir 90 cilvēki.
60 procenti no visiem iedzīvotājiem mīt pilsētās. Daudz mazpilsētu. Ir diezgan daudz imigrantu. Ar katru gadu samazinās dzimstība.
Austrieši maksā lielus nodokļus. No darba algas apmēram 50 līdz 70 procentus izdod par dzīvokļiem.
Minimālā darba alga Austrijā ir septiņi eiro stundā. Lielākās algas saņem medicīnas darbinieki un juristi. Minimālā pensija, rēķinot latos, valstī ir 360 lati. Vērā jāņem, ka tur ir liela dzīves dārdzība.
Noskaidrots, ka Vīnē 1913.gadā vienā laikā dzīvojuši un strādājuši Hitlers un Staļins. Pēdējais mitinājies netālu no Mirabellas pils. Hitlers strādājis par pārdevēju un strādnieku.

Citu datumu laikraksti