Austrumvidzemes reģionā pērn ir palielinājusies saslimstība ar arodslimībām

Pērn salīdzinājumā ar 2002.gadu Austrumvidzemes reģionā ir palielinājusies saslimšana ar arodslimībām.

Pērn salīdzinājumā ar 2002.gadu Austrumvidzemes reģionā ir palielinājusies saslimšana ar arodslimībām.
Pērn saņemti 32 pieprasījumi, bet apstiprināti 30 saslimšanas gadījumi, savukārt 2002.gadā - saņemti 16, no tiem apstiprinātas 13 saslimšanas. Alūksnes un Balvu rajonā pērn reģistrēti astoņi, Gulbenes rajonā - pieci un Madonas rajonā - deviņi arodslimības gadījumi.
"Pērn 20 gadījumos arodslimības konstatētas pastāvošos uzņēmumos, bet desmit gadījumos - uzņēmumos, kas darbību beiguši," laikrakstam stāsta Austrumvidzemes reģionālās valsts darba inspekcijas (RVDI) vecākā valsts darba inspektore (higiēniste) Jolanta Feldere.
No 2002. gada 1.janvāra Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sāka izmaksāt kompensācijas arodslimniekiem, kas strādājuši likvidētajās darbavietās, ja viņi šo faktu spēj pierādīt. "Lai apstiprinātu arodslimību, jāvēršas P.Stradiņa slimnīcā pēc tam, kad mūsu inspekcija attiecīgajā darbavietā veikusi izmeklēšanu un uzrakstījusi darbavietas higiēnisko raksturojumu," apgalvo J.Feldere. Pērn inspekcija kopumā uzrakstījusi 43 darbavietas higiēniskos raksturojumus (informatīvās izziņas).
Raksturīgi, ka ar arodsaslimšanām vairāk slimo vīrieši, nevis sievietes. Pērn no 30 saslimšanām 21 gadījumā tā bijusi vīriešiem, bet tikai deviņos gadījumos - sievietēm. Arī 2002.gadā vīrieši slimojuši vairāk (11 gadījumi) nekā sievietes (divi gadījumi).
Analizējot arodsaslimšanu gadījumu sadalījumu pa grupām, izplatītākās ir vibrācijas slimības, ar kurām galvenokārt saslimst vīrieši, kas ir dažādu iekārtu, mašīnu operatori, šoferi. Šādi pērn bijuši 16 gadījumi. Pērn gan Latvijā, gan reģionā pieaugusi saslimstība ar vīrusa hepatītu C (trīs gadījumi). Ar to saslimušas medmāsas. 2002.gadā nav reģistrēts neviens šāds gadījums.
Austrumvidzemes RVDI apseko, vai darba devēji uzņēmumos izvērtē darba vides risku, nosūta darbiniekus uz obligātajām veselības pārbaudēm, lai laikus varētu konstatēt arodslimību pazīmes.
"Pērn Alūksnes slimnīcā, kur konstatēja divus arodsaslimšanas gadījumus, darbinieki nebija nosūtīti uz obligātajām veselības pārbaudēm, līdz ar to arodsaslimstību laikus nevarēja konstatēt," apgalvo darba inspektore.
Valsts darba inspekcija šogad iekšējo darba vides uzraudzību ir atzinusi par inspekcijas prioritāti, lai valstī izveidotu kvalitatīvu darba aizsardzības sistēmu.
Valsts darba inspekcijas mērķis ir veicināt dažādu pasākumu īstenošanu darba drošības un arodveselības jomā, kā arī samazināt nelaimes gadījumu skaitu valstī par pieciem procentiem. Lai šo mērķi īstenotu, Valsts darba inspekcija plāno apsekot 9200 uzņēmumus. Paredzēts arī organizēt informatīvās kampaņas, arī "Eiropas nedēļu drošībai un veselībai darbā - 2004", kas būs veltīta būvniecības nozaru uzņēmumiem. Daļu uzņēmumu apsekos kontroles kampaņas laikā, kuru līdzīgi kā 2003.gadā plānots īstenot septembrī.
"Pērn bijuši arī tādi gadījumi, kad darba devējs ievērojis visas darba drošības prasības, taču arodslimība tomēr ir apstiprināta. Darba devējs šādā gadījumā var iesniegt dokumentāciju tiesā, lai sevi aizstāvētu. Praksē mūsu reģionā nav tādu gadījumu, ka darba devējs būtu sniedzis prasību tiesā," saka viņa.
Arī tādi gadījumi, kad darba ņēmēji sūdz tiesā darba devēju, lai saņemtu kompensāciju sakarā ar iegūto arodslimību, reģionā ir reti. Tiesas izdevumi šādos gadījumos darba ņēmējam nav jāsedz. Arodsaslimšanu cēloņi 2003.gadā visos gadījumos ir bijuši kombinēti faktori: ķīmiskie, fizikālie, fiziskās pārslodzes un citi.
Savukārt 2002.gadā divos gadījumos no 13 cēlonis bijis fiziska pārslodze, pārējos - kombinētu faktoru grupa. Pēc vecuma visvairāk arodsaslimstību pērn konstatēts vecumā no 45 līdz 54 gadiem (11 gadījumi), no 55 līdz 64 gadiem - 10 gadījumi, no 35 līdz 44 gadi - astoņi un viens gadījums vecumā virs 65 gadiem. No pērn reģistrētajiem 30 arodslimniekiem 15 turpina strādāt profesijā, 14 nestrādā, bet viens strādā citur un citā profesijā.
Pēc uzņēmējdarbības formas no 14 pastāvošajiem uzņēmumiem pērn visvairāk arodslimību bijis medicīnas nozares uzņēmumos (četri gadījumi), trīs kokapstrādes un trīs būvniecības uzņēmumos, arī divos gadījumos pasta, pa vienam kravu transportēšanas un izglītības iestādē.

Citu datumu laikraksti

  • Samazinās individuālā darba veicēju skaits

    Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā darba veicēji, no kuriem gandrīz puse savu darbību veic Alūksnē.Alūksnes rajonā pašlaik ir 304 individuālā...

  • Apstiprina pagasta padomes budžetu

    Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs 287 023 lati, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn.Jaunalūksnes pagasta padomes budžets 2004.gadā būs...

  • Palīdz maznodrošinātām ģimenēm

    Šajā gadā pirmā ģimene saņēmusi vienreizēju finansiālu palīdzību no Zviedrijas sabiedriskās organizācijas “Bridge Builder Latvia - Sundsvall”.Šajā...

  • Ugunsgrēkā sadegusi sieviete

    Liepnas pagastā 28.janvārī bija šajā gadā pirmais ugunsgrēks ar traģiskām sekām - gājusi bojā 74 gadus veca sieviete.Liepnas pagastā 28.janvārī bija...

  • Vairumam skolēnu slēpot patīk

    Laikraksta redakcijā šonedēļ saņēmām kādas uztrauktas bērna māmiņas zvanu, kas bija sašutusi par to, ka visiem bērniem Alūksnes skolās liek...

  • Zvērēs uzticību valstij Valentīna dienā

    Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā karavīra zvērestu no jauniesauktajiem pieņems Svētā Valentīna dienā - 14.februārī.Alūksnes Mobilo strēlnieku...