Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus oficiāli netiek svinēta.

Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus oficiāli netiek svinēta. Svētku reizē Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība "Svitanak" pulcēja vienkopus baltkrievus, kas pieder biedrībai, tos, kam svarīgi saglabāt baltkrievu identitāti, un draugus.
Baltkrievu kā nācijas veidošanās pamatā ir divu nāciju saplūšana - baltu un slāvu, lai gan vārds "baltkrievs" tautības apzīmējumam radās tikai pēc 16.gadsimta. Protams, valstu robežas ir mainījušās, bet pastāv uzskats, ka pirmie baltkrievi Latvijā nokļuvuši pa Daugavu. Rīgā ir Strūgu iela, kas, pēc baltkrievu domām, liecina par baltkrievu strūdziniekiem 11. un 12.gadsimtā. Savukārt Latgalē ir rajoni, kur baltkrievi ir autonoma nacionālā grupa, kura šajā teritorijā dzīvo aptuveni 500 gadus. Jaunāko laiku vēsture vēsta, ka padomju laikos baltkrievi ieplūda Latvijā gan kā vienkāršais darbaspēks, gan kā jaunie speciālisti.
Rūpējās, lai valoda saglabātos tīra
Latvijas brīvvalsts laikos baltkrieviem bija rosīga izglītības un kultūras dzīve: baltkrievu izglītības nodaļa Izglītības ministrijā, vairāk nekā 50 skolas, kultūras biedrības, bibliotēkas, teātri, bērnudārzi, savi preses izdevumi, izdevniecība. Rīkoti lieli kultūras pasākumi.
Skolotāji rūpējās, lai valoda saglabātos tīra no citu valodas ietekmes, kultūras darbinieki - lai būtu iespēja kopt un saglabāt savas kultūras tradīcijas.
Šodien baltkrievi ir trešā skaitliski lielākā tautība, kas dzīvo Latvijā, kopskaitā - 92566 iedzīvotāji, tas ir četri procenti no visiem Latvijā dzīvojošajiem. Lai saglabātu savu identitāti un koptu etnisko piederību, darbojas piecas kultūras biedrības un pamatskola Rīgā.
Latvijas baltkrievu kultūras biedrība "Svitanak" dibināta 1988.gada 12.novembrī. Tajā pulcējas cilvēki, kuriem nozīmīgi ir baltkrievu un latviešu sakari, dzimtā valoda, kultūra, tradīcijas un vēsture. "Mēs svinam nacionālos un reliģiskos svētkus, rīkojam izstādes, organizējam literatūras un mūzikas vakarus. Reizi mēnesī Latvijas Radio skan raidījums baltkrievu valodā. Sadarbojamies ar pasaules baltkrievu apvienību "Backauščina" un biļetena "Belarusi u svecie" ("Baltkrievi Pasaulē") redakciju, ar Baltkrievijas valsts reliģijas un nacionalitātes komiteju un avīzes "Golas Radzimi" redakciju," stāsta Latvijas baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak" priekšsēdētāja Tatjana Kazaka.
Baltkrievi ir ļoti rusificēta nācija
Šobrīd baltkrievu valodu lielākoties saglabā ārpus etniskās dzimtenes, lai gan arī Latvijā dzīvojošo baltkrievu vairākums runā tikai krieviski. "Ir baltkrievi, kas nezina savu valodu, jo tāda bija vēsture un politika, bet viņi grib būt kopā ar baltkrieviem. Tāpēc biedrības ir svarīgas. Cilvēkam jāzina sava valoda un latviešu valoda, ja dzīvojam šeit," turpina T.Kazaka, kas Latvijā dzīvo 16 gadus.
Tikai aptuveni ceturtā daļa baltkrievu ir Latvijas pilsoņi. T.Kazaka skaidro, ka liela daļa nespēj nokārtot eksāmenus, nezinot latviešu valodu, daļa jūt aizvainojumu, ka likums liedz iegūt pilsonību, kaut viņi šeit dzimuši. Šobrīd gan baltkrievu migrācija prom no Latvijas vairs nav raksturīga.
Nedrīkst baltkrievu uzskatīt par krievu
Arī Anna Ivane Latvijā dzīvo 16 gadus un tāpat kā T.Kazaka te ieprecējusies, bet atšķirībā no Tatjanas, kuras vīrs ir baltkrievs, viņas vīrs ir latvietis. A.Ivane ir Rīgas Baltkrievu pamatskolas direktore. "Rīgas Baltkrievu pamatskola dibināta 1994.gadā ar baltkrievu kultūras biedrības "Svitanak" un Baltkrievijas vēstniecības gādību. Skolas pirmsākumos bija tikai viena klase, kas juridiski bija noformēta pie citas skolas, nākamajā gadā - jau divas klases, līdz nu jau ceturto gadu darbojas patstāvīga skola. Šobrīd skolā ir 86 skolēni. Tā ir brīnišķīga iespēja ne tikai kopt baltkrievu tradīcijas un saglabāt valodu, bet katram skolēnam rast individuālu pieeju mācībās. Šogad svinēsim pirmo izlaidumu. Diemžēl nav izdevies iegūt vidusskolas statusu, jo skolas telpās nav iespējams izveidot kabinetus. Tomēr ceru, ka ar laiku būs arī baltkrievu vidusskola," stāsta A.Ivane.
Skolā notiek bilingvālā apmācība. Direktore uzskata, ka tie, kas vēlas apgūt latviešu valodu, to pārzina labi un 9.klases absolventi droši varēs turpināt mācības latviešu skolā. "Daudzi baltkrievi ir pazaudējuši nacionālās identitātes nozīmi, bet mēs gribam saglabāt savu valodu, kultūru, vēsturi, visu brīnišķīgo, kas veidojies gadsimtiem ilgi. Mūsu vēsture ir bagāta, un mums ir, ar ko lepoties. Skolas mērķis ir to saglabāt un skaidrot bērniem. Visu etniskās dzimtenes pamatu bērni iegūst skolā. Turklāt gribam palīdzēt viņiem integrēties latviešu vidē, mācīties latviešu valodu, iemīlēt kultūru, jo viņiem jādzīvo te, saglabājot savējo un cienot šejienes kultūru. Nedrīkst baltkrievu uzskatīt par krievu. Mums ir atšķirīga gan vēsture, gan nacionālie tērpi," skaidro A.Ivane.
Valodā ir līdzīgi vārdi kā latviešiem
"Baltkrievu valodai ir baltu saknes, tāpēc valodā ir līdzīgi vārdi kā latviešiem. Piemēram, "vāvere" un "vavjorka", "sīpols" un "cibuļa", "papīrs" un "papiera", arī divu vārdu veidošana no vienas saknes raksturīga abām tautām: "dzērve" un "dzērvene", "žuravļ" un "žuravini". Abās valodās ir "dz" un "dž". Baltkrievijas ziemeļu rajonos arheoloģiskajos izrakumos atrasti baltu rotājumi, jo tur savulaik dzīvojošos baltus asimilēja no dienvidiem atnākušie slāvi. Tāpēc līdzība jūtama gan ornamentos, gan rotājumos," stāsta T.Kazaka.
"Baltkrievi mīl darbu. Te ir liela līdzība ar latviešiem. Tāpat raksturīga tolerance, kas reizēm šķiet jau pār mēru - visu piedos un aizmirsīs par sevi. Man šķiet, ka baltkrievus jūt Latvijas sabiedrībā. Mēs esam daudzskaitlīga diaspora, lai gan biedrībā ir maz cilvēku. Tomēr mēs sapulcējamies, risinām jautājumus, dziedam savā valodā, skolas bērni piedalās festivālā "Zelta kamoliņš". Cilvēki kļūst tuvi ar labiem darbiem," domā A.Ivane.

Citu datumu laikraksti

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...

  • Zupas dēļ galu nedarīs

    Kādā rītā radio Ufo un Fredis jokojās, kāpēc mēdz būt tā, ka cilvēki izdara pašnāvību nelaimīgas mīlestības dēļ, bet to nedara, ja zupa ir negaršīga...

  • Laimīga nejaušība ved uz Itālijas Alpiem

    Edgars Riekstiņš, kuram pēc trīs nedēļām paliks 18 gadi, ir aktīva dzīvesveida atbalstītājs, kam netīk stundas un dienas vadīt dīkdienībā.Edgars...

  • Gājputni atgriežas sargātā zemē

    Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir neiedomājama bez gājputnu atgriešanās.Kopš neatminamiem laikiem dabas atmoda pavasarī ir...