Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Balvas nemazina bankrota draudus 2

Trīs nominācijās no septiņām par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā godināja Alūksnes novada zemnieku saimniecības: „Rīti”, „Dambjupītes” un „Kadiķi M.A.”. To īpašnieki saņēma piena pārstrādes grupas Latvijā „Food Union” atzinības balvas, Valmieras drāmas teātrī noskatījās izrādi „Lattia” un atpūtās banketā.

Piena produktu pārpalikums samazina cenas
„Viss šis pasākums ir kā balva labākajiem ražotņu AS „Rīgas piena kombināts”, AS „Valmieras piens” un SIA „Rīgas piensaimnieks” svaigpiena piegādātājiem 2015.gadā. Tajā pulcējās 300 zemnieki no visas Latvijas, bet apbalvoja 31 piena piegādātāju. Viņiem teica lielu paldies par sadarbību un ieguldījumu vislabākās kvalitātes piena un visaugstākās ražošanas efektivitātes sasniegšanā, jo tieši ar viņu pašaizliedzīgo darbu sākas iecienītāko „Food Union” produktu veiksmes stāsts,” informē „Food Union” sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzīst, ka pēdējo pusotru gadu piena ražošanas un pārstrādes nozare pārdzīvo grūtus laikus, kad strauji samazinās piena iepirkuma cena ražotājiem un sarūk tirgus apjomi piena pārstrādātājiem. Tomēr ir vērojamas pozitīvas tendences – ir sākts piena produktu eksports uz 10 jaunām valstīm un kāpināts eksporta apjoms uz jau esošajiem noieta tirgiem. „Šis laiks piena nozarē ir raksturīgs ar to, ka gan pasaules tirgū, gan vietējā tirgū vērojams piena produktu pārpalikums. Rezultātā samazinās produktu cenas, kas neglābjami samazina arī piena kā izejvielas cenu. Šis ir tas brīdis, kad piena pārstrādātājiem ar piena ražotāju jasadarbōjas vēl ciešāk nekā līdz šim, īpašu uzmanību pievēršot piena kvalitātei un ražošanas efektivitātei. Tieši tāpēc „Food Union” sadarbības partnertu gada balvas pasākumā īpaši godina tos piena ražotājus, kuri jau pierādījuši, ka spēj efektīvi saimniekot un saražot kvalitatīvu pienu,” akcentē Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Apšauba veiksmīgas sadarbības ietekmi
Malienas pagasta zemnieku saimniecība „Dambjupītes” saņēma balvu nominācijā „Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību 2015.gadā”. Saimniecības īpašniece Inta Cinglere informē, ka AS „Valmieras piens” pienu piegādā vairāk nekā 16 gadus, tomēr pašlaik neteiktu, ka sadarbība ietekmē labvēlīgi. „Balva, protams, ir morāls stimuls, bet nav noslēpums, ka šobrīd piena ražotājiem ir smaga situācija. Piena iepirkuma cena nepārtraukti samazinās, tāpēc nemaz negribas par to runāt. Diemžēl nav citu iespēju, tāpēc turpinām piegādāt pienu „Valmieras pienam”. Jāmeklē, varbūt atradīsim, kas maksā vairāk Igaunijā vai Lietuvā. „Valmieras piens”  turas pie tādām pašām iepirkuma cenām kā citi pārstrādātāji Latvijā. Par uzticību tika pielikts 1 santīms par piena kilogramu, bet iepirkuma cena samazinājās par 1 centu, tātad nekāda ieguvuma nav. Turklāt paredzams, ka pavisam drīz piena iepirkuma cena atkal kritīsies,” stāsta I.Cinglere. Viņa secina, ka vēl mazāk maksāt nav iespējams, ja vēlas, lai piensaimnieki spētu izdzīvot un nebankrotētu.
Mālupes pagasta zemnieku saimniecības „Kadiķi M.A.” īpašnieks Mārtiņš Augstkalnietis saņēma balvu nominācijā „Latvijas piensaimniecības patrioti”. Kas pazīst zemnieku un zina saimniecības panākumus gan lopkopībā, gan augkopībā, var tikai piekrist, ka viņš ir patriots, kurš prot efektīvi saimniekot. Taču ar to nepietiek, lai spētu strādāt bez zaudējumiem un turpināt attīstīt saimniecību. Iespējams, tāpēc neizdevās sazvanīt M.Augstkalnieti. Savukārt Alsviķu pagasta zemnieku saimniecības „Rīti”, kurai balva piešķirta nominācijā „Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā”, īpašnieks Ēriks Mediss pat nebija ieradies saņemt balvu. Laikrakstam „Alūksnes Ziņas” viņš apgalvo, ka neko par balvu nezinot. 

Latvijā patērē tikai 40 procentus saražotā piena
J.Šolks neņemas prognozēt, kad varētu gaidīt pozitīvas izmaiņas. Protams, tiek meklēti jauni noieta tirgi, bet ne vienmēr tas izdodas. „Tas nebūs ne vienā dienā, ne vienā gadā. Visi meklē, turklāt nepārtraukti. Nav reāli cerēt, ka varētu atrast iespējas mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Pat, ja kādam izdosies, tas ir nenozīmīgi. Mums iespējas varētu būt tikai arābu pasaulē vai trešās pasaules valstīs, bet ne Eiropas vai vēl jo vairāk Baltijas valstīs,” atzīst J.Šolks. Viņš skaidro, ka Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi nav cenu veidotāji globālajā tirgū. Latvijas zemnieki norāda, ka Vācijas piensaimnieki saņem par 5 centiem vairāk par kilogramu piena. „Vācijā 80 procentus piena un piena produktu izmanto vietējā tirgū, Latvijā – tikai 40 procentus. Ja pie mums būtu tik liels vietējais patēriņš, tad arī piena iepirkuma cena būtu līdzīga. Turklāt piensaimnieki un pārstrādātāji nebūtu atkarīgi no eksporta. Piedevām vēl ir lielveikalu faktors, kas ietekmē situāciju valstī,” salīdzina J.Šolks. Viņš norāda, ka nevajadzētu vainot pārstrādātājus, jo tāda šobrīd ir situācija pēc Krievijas embargo. Latvijas piena nozare ir orientēta uz eksportu, no kura liela daļa bija saistīta ar Krievijas tirgu. „Nelaime ir tā, ka paši pat pusi no svaigpiena produktiem nespējam apēst. Ar to arī var izskaidrot, kāpēc neesam cenas devēji, bet esam tās ņēmēji piena produktiem pasaules tirgū. Tāpēc var pienākt brīdis, kad Latvijā būs jāizšķiras, cik piena ražot. Protams, to negribētos, taču pasaulē piena ir par daudz,” norāda J.Šolks. Daudzi piensaimnieki cerēja, ka pēc kvotu atcelšanas vecās Eiropas Savienības dalībvalstis nepalielinās piena ražošanu, bet palielināja. Ja Austrālijā nav liela sausuma un arī citur ir puslīdz normāla situācija, tad nav iespējams patērēt visu saražoto pienu. ◆

Komentāri 2

sesks

Es tak teicu jo vairāk plātās ,jo uz grunti velk! Pārbaudīta lieta mūsu novadā....

pirms 4 gadiem, 2016.03.16 13:22

!

Tad jau arī kūlcis un jaunais tilts arī ies uz grunti....

pirms 4 gadiem, 2016.03.16 18:56

Citu datumu laikraksti

  • Afiša

    Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļā ◆ Gaļinas Kavaces akvareļu izstāde.4.martā ◆ 10.00 Alsviķu kultūras namā ◆ leļļu teātra “Tims”...

  • Top jauns Apes depo 2

    Top jauns Apes depo  3

    Apes pilsētas iedzīvotāji kļuvuši par nozīmīga notikuma vērotājiem – pagājušajā nedēļā pilsētas centrā sākušies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas...

  • Sadala naudu Alūksnes novada pagastu projektiem

    Alūksnes novada domē apstiprinātas septiņu pagastu ieceres infrastruktūras un vides kvalitātes uzlabošanas mērķprogrammas līdzekļu izlietojumam šajā...

  • Saglabā  čempionu titulu!

    Saglabā čempionu titulu!

    (Turpinās no 1.lappuses)Alūksnes bērnu un jauniešu centra komandai “PaGALMS” izdevies noturēt pērn iegūto Latvijas čempionu titulu “FIRST LEGO...

  • “Bēgošā” dzimšanas diena

    “Bēgošā” dzimšanas diena

    Ēriks Plūšs no Annas pagasta dzimis 29.februārī un šogad viņam paliks 16 gadi. Šogad ir tas retais gadījums, kad Ēriks savu dzimšanas dienu var...

  • Afiša

    26.februārī ◆ 14.00 Zeltiņu tautas namā - interešu grupas „Zeltenes” nodarbība - galda spēļu pēcpusdiena „Senās un jaunās spēles”.26.februārī ◆ 19.00...

  • Karstais kartupelis - “Simone”

    Karstais kartupelis - “Simone”  15

    Šonedēļ Alūksnes novada domē gan tautsaimniecības, gan finanšu komitejas sēdēs skatīja SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” iesniegumu par biomasas...

  • Ir sava stāvvieta

    Ir sava stāvvieta

    Pagājušajā nedēļā pašvaldības aģentūra “Spodra” uzstādīja jaunu ceļa zīmi “Vieglo taksometru stāvvieta”, kas apzīmē astoņas taksometru stāvvietas...

  • Šķirotos atkritumus  izved pārāk reti

    Šķirotos atkritumus izved pārāk reti

    Ko darīt, ja gribi dzīvot, saudzējot dabu, bet nav kur likt sašķirotos sadzīves atkritumus? Ar šādu jautājumu “Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsušies jau...