Bērni konkursa darbos pauž mīļumu

Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu nodaļas un "Alūksnes Ziņu" jaunrades konkursā "Alūksnes bērni mēļo, dzejo un zīmē" darbus iesnieguši 135 sākumskolas audzēkņi, tāpēc žūrijai bija grūti izvēlēties labākos.

Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu nodaļas un "Alūksnes Ziņu" jaunrades konkursā "Alūksnes bērni mēļo, dzejo un zīmē" darbus iesnieguši
135 sākumskolas audzēkņi, tāpēc žūrijai bija grūti izvēlēties labākos. Valentīndienā visi ir aicināti pilsētas bibliotēkā, kur apbalvos veiksmīgākos autorus un varēs aplūkot zīmējumu izstādi.
"Žūrijas komisijā bija ne tikai bibliotēkas darbinieki, bet arī skolotāji un skolēni. Sākumā izraudzījāmies 36 darbus, bet pēc tam – 15 vislabākos. Priecājamies, ka sākumskolā ir tik daudz veiksmīgu jauno literātu un zīmētāju. Alūksnes vidusskolas audzēkņi ir veidojuši arī savdabīgus apsveikumus. Bibliotēkas apmeklētāji ar interesi vēro apmēram 40 izstādes darbus," stāsta Alūksnes pilsētas bibliotēkas Bērnu nodaļas vadītāja Dzidra Bauere.
Četrpadsmit klašu kolektīvos skolotāji rosinājuši bērnus rakstīt ne tikai par mīļumu ģimenē, attiecībās ar draugiem un mājdzīvniekiem, bet arī pret priekšmetiem vai vidi, piemēram, ielu un slotu, tāfeli un krītu. Labāko literāro darbu autori ir: Sintija Maksimova, Katrīna Dmitrišina, Rita Fedčenko, Monta Krievāne, Renāte Kangsepa, Justīne Silirova, Laura Bērziņa, Kintija Sileniece, Inese Rezgoriņa, Gustavs Haks, Paula Petrikalne, Alīna Kalviša, Anna Marija Keomegi, Sanda Ruduze un Artūrs Jaunkamps, bet labākie zīmētāji ir: Antra Upeniece, Anete Mihelsone, Raimonds Jeršovs, Albīna Minnibajeva, Katrīna Dmitrišina, Sanita Reinerte un Ieva Skuja. Dažus dzejoļus un tēlojumus publicējam.
Sirds vēlme
Es mīlu šo zemi
Un kas ir uz tās,
Es mīlu šo dzīvi
Un kas ir tajā,
Un mīļumu, labumu,
Kas katrā mīt.
Un siltumu jauko, ko
Izstaro sirds.
------------------------------------
Tā sirsniņa, kas ir tevī un manī,
Tā palīdz mums visiem
Un sargā mūs visus. (Sintija Maksimova no 5.i klases)
Labākais draugs
Kad mēness spīd un zvaigznes mirdz,
Tad klāt ir nakts, un domas sauc.
No rīta, satiekoties draugiem,
Mēs ceļu mērojam uz skolu.
Tad uzsmaidām viens otram mēs,
Jo atkal varam iet mēs kopā.
Kad skolā arī līdzās draugs,
Tas labākais un mīļākais,
Ko vēl var vēlēties?
Ir blakus mīļš un draudzīgs plecs.
(Katrīna Dmitrišina no 5. i klases)
Sniegpārsliņu mīlestība
Mākoņi reiz satikās un iemīlējās divas sniegpārsliņas.
Viņas bija laimīgas līdz brīdim, kad mākonis pavērās un izbēra tās.
Tās krita un centās satvert viena otru, bet tas neizdevās.
Pārslas nokrita tālu viena no otras.
Tad nāca bērni spēlēties sniegā.
Viņi svaidīja sniegpārslas.
Viena nokrita uz apaļā sniegavīra, un drīz tur nolaidās arī otra.
Nu viņas atkal bija kopā un priecājās.
Pienāca pavasaris, un sniegs sāka kust.
Izkusa arī sniegpārslas.
Tās pārvērtās par ūdens pilītēm un saplūda viena otrā.
Nu viņas neviens nevarēja izšķirt.
Sniegpārslas atkal un atkal
Katru gadu ceļoja no mākoņa uz zemi,
No zemes uz mākoni.
Un bija vienmēr kopā!
(Rita Fedčenko no 6.b klases)
Mīļums manās mājās
Pa dienu, kad esmu skolā, es ļoti ilgojos pēc savas mīļās ģimenes. Man tās trūkst! Vakarā es esmu ļoti laimīga, jo varu būt kopā ar tēti un māmiņu. Es viņu vārdos saklausu mīļumu. To es dzirdu mīļvārdiņos, kādos mani sauc vecāki un dažreiz arī brālis. Kad klausos lēnu mūziku, tad sajūtu blakus tēti, ja viņš ir aizbraucis strādāt uz citām pilsētām. Reizēm jūtu viņa smaržu, kad man viņa pietrūkst. Kā es gribētu viņu redzēt katru rītu un vakaru! (Laura Bērziņa no 4.b klases)
Kur mīt mīļums?
Kur dzīvniekiem mīt mīļums?
Varbūt, ka tas slēpjas to actiņās.
Varbūt tas ir zem ķepiņām.
Kur tas var atrasties?
Varbūt tas ir sirsniņā.
Bet kur manai māsiņai
rodams mīļums?
Varbūt tas mīt plaukstiņās?
Kur tas var rasties?
Tas ir sirsniņā, actiņās, plaukstiņās.
(Kintija Sileniece no 3.a klases)
Tamboradata un dzija
14.februāris ir Svētā Valentīna diena. Mazam puisēnam bija sarkana dzija, tāpēc viņš māmiņai nolēma iztamborēt sirsniņu. Sarkanā dzija gulēja satītā kamolā kastītē. Dzija ļoti bēdājās, jo nebija slavena un viņai nebija draugu. Pēkšņi uzradās tamboradata. Mazais puisēns paņēma sarkano dziju, un tā sāka pārvērsties par sirsniņu. Kad tā bija gatava, viņa tamboradatai teica: "Bez tevis es nebūtu kļuvusi slavena! Tagad tu esi mana draudzene. Paldies! Tu mani no vienkāršas dzijas pārvērti līdz nepazīšanai. Tagad es varēšu dāvāt prieku puisēna mātei, jo esmu Valentīna dienas dāvana." Māmiņai tamborētā sirsniņa ļoti patika." (Sanita Reinerte no 3.e klases)

Citu datumu laikraksti

  • Aicina pretendēt uz subsīdijām

    Pagājušajā gadā subsīdijas lauksaimniecībā rajona lauksaimnieki saņēma gandrīz 390 tukstošu latu apmērā (ieskaitot subsīdijas par agroklimatisko...

  • Kā atrast draugu internetā

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Oļģertu Šalkoni, kurš stāsta, kā iemīlējies Elzā Radziņā.Šonedēļ žurnālā "Ieva": * intervija ar Oļģertu Šalkoni,...

  • Jānim Naglim - jauns bizness

    Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ lasiet: Ainars Eisaks pēc cietuma apmeklē skaistumkopšanas salonu.Tikai žurnālā "Privātā Dzīve" šonedēļ...