Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bērni svinēs Meteņdienu

Alūksnes tautas nama darbinieki kopā ar Ievas teātra dalībniekiem organizē pasākumu pirmsskolas vecuma bērniem "Latviešu metenis".

Alūksnes tautas nama darbinieki kopā ar Ievas teātra dalībniekiem organizē pasākumu pirmsskolas vecuma bērniem "Latviešu metenis".
Senlatvieši šos svētkus svinēja starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, jo tie iezīmēja ziemas beigas un pavasara sākumu. Vēlāk Meteņdienu atzīmēja otrdienā - septiņas nedēļas pirms Lieldienām, šogad tā būs 4.martā.
"Februāra beigas ir laiks, kad ziema jau atkāpjas, tāpēc mums svētki būs 26. un 27. februārī. Aicinām klašu kolektīvus no skolām. Stāstīsim bērniem par Meteņdienas tradīcijām: kā ir radies šo svētku nosaukums, ko tajos darīja, ko ēda un dzēra. Sevišķu interesi izraisa masku gatavošana un iešana budēļos, ko uzskata par svētības un auglības nesējiem. Izspēlēsim Meteņdienas tradīcijas," stāsta Alūksnes tautas nama metodiķe Dace Bukša.
Būs konkursi un viktorīnas. Ievas teātra režisore Ieva Malteniece skaidro, ka svētku nosaukums radies no vārda "mest". Ticējumi vēsta, ka senlatviešu dieviete Laima met savas dāvanas, tāpēc pieaugušie bērniem tās metuši no istabaugšas. Pēc katoļu kalendāra līdz ar Meteņdienu sākas gavēņa laiks, tāpēc, iespējams, nosaukums saistīts arī ar atmešanu – pārtrauca ēst gaļas ēdienus. "Metenī ir daudz jautru tradīciju, jo tuvojas pavasaris. Dienas ir kļuvušas garākas un saulainākas. Diemžēl maz par tām zinām, tāpēc vajadzētu paradīt, ka latviešu ierašu svētki var būt tikpat jauki kā Helovīns vai Valentīna diena," domā I.Malteniece.

Citu datumu laikraksti