Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bērns mūsdienu sabiedrībā

Vairumā gadījumu, ja runa ir par bērniem, mūsu valstī apspriež dažādus sociāla rakstura jautājumus.

Vairumā gadījumu, ja runa ir par bērniem, mūsu valstī apspriež dažādus sociāla rakstura jautājumus.
Ik dienu diskutē par pasaules netaisnību pret bērniem, par valdības neizlēmību, par niecīgajiem bērnu pabalstiem, par to, cik bērni ir nepasargāti pasaulē un tamlīdzīgi. Protams, tas ir pietiekami svarīgi un nopietni, tomēr nevienam nav noslēpums, ka šīs debates pie radikālām pārmaiņām nenoved.
Bērni redz visspilgtāk
Joprojām katru dienu pārkāpj bērnu tiesības, joprojām valsts maksātais bērnu pabalsts ir vienkārši smieklīgs, un, šķiet, tuvākajā laikā arī nekas nemainīsies. Jā, kāpēc gan augšā sēdošajiem domāt par mūsu tautas un valsts nākotni, ja ir iespēja padarīt savu maciņu smagāku par pāris tūkstošiem?! Un vispār - bērni taču neko nesaprot, tie ir tikai bērni! Atļaujiet iebilst! Bērni ir tā sabiedrības daļa, kura redz visspilgtāk, dzird visskaidrāk un jūt vissāpīgāk. Jā, varbūt neizprot pieaugušo intrigas vai politiskās spēles, tomēr visi šie negatīvie strāvojumi bērnu iespaido un nokļūst viņa zemapziņā. Un to, kad šo impulsu radītās sekas izpaudīsies cilvēka personībā, nezina neviens.
Zaudē tiesības veidot bērnību
Bet patiesībā es negribēju stāstīt par šādām problēmām. Jau pāris gadus mans darbs ir cieši saistīts ar bērniem. Protams, tas nav pietiekami liels laika periods, lai izveidotos visaptveroša pieredze un objektīvs skatījums, tāpēc gribu uzsvērt, ka tālāk sekos tikai mans viedoklis, mani vērojumi.
Pavadot visu dienu ar dažādu vecumu, dažādu raksturu, atšķirīgu minoritāšu, dažādos sociālajos apstākļos dzīvojošiem bērniem, ir iespēja gūt vispusēju priekšstatu par bērnu psiholoģiju. Protams, gandrīz neiespējami ir analizēt un izprast katra mazā cilvēka uzvedības motīvus un paredzēt viņa domu gājienu, jo arī katrs bērns ir indivīds, ar tikai viņam raksturīgām iezīmēm. Šis apstāklis arī ir tas, kas mani uztrauc: manuprāt, mūsdienu bērni zaudē individualitāti, savu bērna personību, daļēji - arī savu bērnību! Atrodoties nemitīgā attīstītās pasaules virpulī, kur pieaugušie jau visu ir izdomājuši šķietami laimīgai bērnībai, bērns neapzināti zaudē savas tiesības pašam veidot savu bērnību, radīt savu sapni, ieraudzīt pasauli kā brīnumu.
Izdzīvo tukšumu jūtās
Pieaugušie jau ir parūpējušies par to, lai bērnam būtu viss: spilgtas, interesantas rotaļlietas, kvalitatīvas un aizraujošas multiplikācijas filmas, mūsdienīgas datorspēles un tamlīdzīgi. Protams, visu cieņu - pasaule domā par bērniem, rūpējas par tiem, bet tajā pat brīdī laupa bērnam brīnumu, sapni.
Man kāds bērns stāstīja, ka tētis viņam atvedis tādu multeni, kur ir "baigi foršās peles - iznīcinātājas", un tad vēl viņam ir šo multfilmu varoņu kolekcija un datorspēles, kā arī visādi tanki un ieroči - viņam esot viss! Bet, kad jautāju par sapni, viņš nezināja...
Varbūt to var saukt par aprobežotību, varbūt - par cinismu. Cits pasmiesies un sacīs, ka bērniem taču tas patīk! Jā, patīk! Bet daudzām animācijas filmām ir diezgan sadistiski sižeti - šaušanās, kaušanās, spridzināšana un citāda vardarbība. Bērniem tagad ir pieejami arī ieroči (protams, rotaļu) vai citādi noziedzīgās pasaules atribūti. Tas nekas, jo, saprotiet, bērniem taču patīk! Kas gan cits viņiem atliek, viņu fantāzija ir apspiesta, viss jau ir izdomāts viņu vietā - atliek tikai pieņemt un uztvert to, ko Kāds jau radījis. Mūsdienu bērns, dzīvojot krāšņajās ārišķībās, izdzīvo vienkāršību un tukšumu savās jūtās.
Bija brīvi
savā iztēlē
Ja atceramies salīdzinoši pavisam nesenu pagātni, kad vēl nebija lielo cilvēku radītās spilgtās krāsas, nebija tik ļoti attīstītas tehnoloģijas, bērns bija brīvs savā iztēlē. Toreiz bērns ar savu mazo un tomēr visplašāko un atvērto pasauli mācēja saskatīt brīnumu vienkāršajos koka klucīšos, vakaros nevarēja aizvērt acis, ja blakus nebija prastā, noplukusī, bet tomēr pati mīļākā lupatu lelle. Visa mazā cilvēka dzīve, viņaprāt, bija viens liels brīnums.
Vai var teikt, ka mūsdienas samaitā bērna iztēli? Varbūt... Iespējams būs daudzi, kuri iebildīs, un arī viņiem būs taisnība. Tomēr es redzu - pasaule savas attīstības ritumā nepamana, ka iznīcina pašu skaistāko, kas var būt - bērnību.

Citu datumu laikraksti

  • Upe

    Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto biezputru, iespiezdama tajā kārtīgu sviesta pikuci.7. Tad ieliek tīrā māla bļodiņā vēl krietni karsto...

  • Par ebreju var ne tikai piedzimt, bet arī kļūt

    Ebreju pastāvīgā apmešanās Latvijā sākās 16.gadsimtā Kurzemes hercogistē. Tie bija izglītoti cilvēki - tirgotāji, finansisti, ārsti, advokāti.Ebreju...

  • Nākamgad kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus

    No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru īpašnieki varēs svinēt vārdadienas.No nākamā gada kalendārā iekļaus 12 jaunus vārdus, kuru...

  • Upe

    - Labs rīts, šomāt, es nācu nedienas spiesta. Tev, Dārtiņ, tā zināšana par lopiem lielāka. Manai Pienenei kāda liga gadījusies!6. - Labs rīts, šomāt,...

  • Rīcības komiteja pārrunā norisi

    Šonedēļ Alūksnes pilsētas domē bija Uzņēmēju dienu rīcības komitejas tikšanās, kurā pārrunāja Alūksnes Uzņēmēju dienu norisi.Šonedēļ Alūksnes...

  • Ir gandarīti par piedalīšanos Alūksnes Uzņēmēju dienās

    Nodarbinātības valsts dienesta filiāles Alūksnes centra vadītāja Zinaīda Jegorova atzīst, ka centra darbinieki bija priecīgi par uzaicinājumu...