Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bērnu atnestie ziedi ir kā sveiciens kārtējā tikšanās reizē

Jaunlaicenes pamatskolas mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Indra Raudiņa 17 gadus ir veltījusi pedagoģijai.

Jaunlaicenes pamatskolas mājturības un vizuālās mākslas skolotāja Indra Raudiņa 17 gadus ir veltījusi pedagoģijai. 1.septembri viņa vienmēr gaida, lai nestu mīlestību bērniem, un tic, ka viņi to sajutīs un dāvās citiem, paši esot draudzīgi un iejūtīgi.
"Zinību dienā šķiet, ka ir sācies jauns gads ar jaunām cerībām, radošām domām un darboties gribu. 1.septembris ir kā rudens sākums un vasaras atvadas. Bērnu atnestie ziedi simbolizē gaišas domas. Ir patīkami saņemt ziedus. Tad jūti, ka tevi atceras. Tas ir kā sveiciens kārtējā tikšanās reizē un apliecinājums, ka esam viens otru gaidījuši," saka I. Raudiņa.
Viņa šogad būs 5.klases audzinātāja 13 enerģiskiem, radošiem un aktīviem bērniem. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Alūksnes studiju centrā viņa pašlaik apgūst otru specialitāti - sākumskolas skolotājs. "Skolotāja darbam ir jābūt radošam, tieši tādēļ man tas patīk. Bērni nemitīgi prasa kaut ko jaunu, tādēļ pedagogs nekad nevar apstāties. Tāpat skolotājam ir jāprot saistīt bērnu uzmanību, lai viņi stundu laikā neblēņotos, bet aktīvi iesaistītos darbā," spriež I.Raudiņa.
Skolotājam jāveido motivācija
Viņa domā, ka tagad daudzās lauku skolās bērniem trūkst motivācijas mācīties. "Bieži vien bērni nav bijuši tālāk par savu sētu un rajonu, jo vecāki viņiem nav iemācījuši gribu kaut ko apgūt, tādēļ pedagogiem skolēniem ir jāstāsta, ka izglītība ir nepieciešama," saka I.Raudiņa.
Viņa ir pārliecināta, ka lauku skolas ir vajadzīgas, jo tās bērniem ir kultūras centrs. "Pilsētās skolēniem ir lielas iespējas piedalīties fakultatīvās nodarbībās ārpus skolas, tādēļ pedagogiem nav daudz jādomā par ārpusstundu darbu. Mums ir citādi - jādara viss iespējamais, lai bērniem parādītu plašo pasauli, jo vecāki ne vienmēr to var izdarīt. Mums ir jādomā par to, lai katrs bērns, absolvējot skolu, būtu ieguvis pēc iespējas vairāk zināšanas un priekšstatus par apkārtējo pasauli," uzskata I.Raudiņa.
Vada Bībeles pulciņu
I.Raudiņa Jaunlaicenes pašvaldībā ir sabiedriski aktīvs cilvēks. Bieži ir bijusi noformētāja dažādos pasākumos. Pagasta bērniem viņa trīs gadus vada arī mākslas nodarbības.
"Jaunlaicenē radu dzīves aicinājumu un pamatu - ticību Dievam. Deviņus gadus biju Opekalna evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes priekšniece, bet nu - vietniece. Jaunlaicenē bērniem vadu Svētdienas skolas nodarbības un Bībeles pulciņu, ko apmeklē apmēram puse Jaunlaicenes pamatskolas bērnu. Tajā necenšos skolēnus piesaistīt kādai konkrētai ticībai, bet gan mācu, kas ir dzīves pamats, ticība Dievam un iepazīstinu ar pasaules uzskatiem," stāsta I.Raudiņa.
Pedagoģe uzskata, ka skolās vajadzētu ieviest kristīgās ētikas mācību. "Sākumskolas klasēs bērni ir atsaucīgāki. Ja skolā būtu šis mācību priekšmets, viņi varētu to apgūt un pēc tam secināt, vai vēlas kristīgo ticību apgūt padziļināti. Uzskatu, ka šim vajadzētu būt izvēles priekšmetam," saka I.Raudiņa.
"Domāju, ka katram cilvēkam pie Dieva ir ejams savs ceļš. Cilvēkam var būt savs Dievs, viņš var būt vienalga kādas ticības pārstāvis, bet par pamatu ir jābūt Kristus mācībai. Līdz personiskām attiecībām ar Dievu katram pašam ir jānonāk. To nevar ne iemācīt, ne iedot. Es kristījos 1991.gadā un līdz tam man bija maza nojausma par ticību. Dievs pats pie manis atnāca," viņa norāda.
Pavasarī I.Raudiņa bija Rumānijā, kur trīs mēnešus mācījās angļu valodu. "Rumānijas Ekumeniskais institūts organizēja projektu. Viņi meklē cilvēkus, kas dažādās Eiropas valstīs darbojas draudzēs un vēlētos apgūt angļu valodu. Šis piedāvājums nāca nejauši, ilgi domāju, bet jaunībā jābūt uzņēmīgam un nav jābaidās riskēt, tādēļ izlēmu braukt. Rumānijā bijām cilvēki no 14 valstīm un katrs pārstāvēja citu reliģisko pārliecību. Tagad jāturpina apgūt svešvalodu, lai Rumānijā pavadītais laiks nebūtu izmantots nelietderīgi," secina I.Raudiņa.
Katru dienu dzīvo pilnvērtīgi
I.Raudiņai ir divi bērni - sešus gadus vecais dēls Oskars un trīspadsmit gadus vecā meita Zane. "Meita dzīvo Rīgā pie vecmāmiņas un mācās galvaspilsētā, bet brīvlaikā brauc uz Jaunlaiceni, savukārt dēls apmeklē piecus un sešus gadus veco bērnu obligātās apmācības nodarbības.
"Spēku un enerģiju man dod Dievs, bērni, ticība cilvēkiem un daba. Lai cilvēks varētu pilnvērtīgi dzīvot, viņam nemitīgi ir jāmainās līdzi laikam. Man nav lielu sapņu. Katru dienu dzīvoju tā, lai tā būtu pilnvērtīga. Visu daru ar mīlestību pret cilvēkiem un Dievu. Galvenais, lai bērni izaugtu par kārtīgiem cilvēkiem un iegūtu augstāko izglītību. Man apkārt ir daudz enerģisku cilvēku, bet es esmu klusāka un mierīgāka, tomēr arī man no viņiem "pielīp" šī enerģija. Gribētos, lai pasaule būtu labāka," atzīst I.Raudiņa.
Skolotāja vēl šaubās, vai Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā (ES) vai ne. "Vajadzētu, jo tā būtu valsts attīstība un cilvēku uzskatu maiņa. Nevajadzētu - jo latvietim ir bažas, vai Latvija lielajā savienībā varēs pastāvēt, vai nepazudīs daudzas mūsu vērtības. Ir bail, jo nesen jau bijām vienā savienībā," secina I.Raudiņa.

Citu datumu laikraksti

  • Atvadvārdi Marutai

    No mums aizgājis Latvijas Multiplās sklerozes asociācijas Alūksnes nodaļas gaišākais cilvēks - Maruta Zvaigzne.No mums aizgājis Latvijas Multiplās...

  • Gredzens

    Guntis, acis nodūris, ar dakšiņu no šķīvja lasīja gailenītes, visas mīkstās bekas tika pagrūstas maliņā, tās viņam riebās. Vecāku strīds puiku...

  • Šurp grāmatas, uz skolu...

    Kamēr Latvijā bērni vēl bauda vasaras brīvdienas un uz skolu pošas 1.septembrī, citviet Eiropā skolas gads jau rit pilnā sparā.Kamēr Latvijā bērni...

  • Ekonomikā slēptā labklājība

    Viens no iemesliem, kādēļ daudzi no tiem, kas jau izšķīrušies balsot par Latvijas pievienošanos ES, pieņēmuši šādu lēmumu, ir cerība, ka arī Latvija...

  • Latvija jau tagad darbojas ES sociālās politikas veidošanā

    Pēc Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma parakstīšanas 2003. gada 16. aprīlī Latvijai ir tiesības būt pārstāvētai ES institūcijās novērotāja...

  • Sievišķā Latvija

    Latvijā šā gada sākumā 54% no valsts iedzīvotājiem bijušas sievietes, kas ir vairāk nekā ES dalībvalstīs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

  • Gredzens

    Pustukšie ēdienu trauki, izdzertās vīna un šņabja pudeles, sārtās ciemiņu sejas, nepārtrauktā čalošana, vairs neklausoties citam citā, nepārprotami...

  • Augusts ar atmiņām par vasaras saulgriežiem

    Augustā gribot negribot jāatceras vasaras saulgrieži, jo dārzos ar spoži sarkaniem ogu ķekariem pilngatavību sasniegušas jāņogas.Augustā gribot...

  • Dažādas mērvienības

    Gulētājus mēra garšļaukos.Gulētājus mēra garšļaukos. Apsolījumu mēra gočpendelēs. Svarīgumu mēra oibļinos. Biezumu mēra megapensijās. Krutumu...