Bez aprūpes nepaliksim

Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka, neskaidrāka, vārdu sakot, sarežģītāka.

Pēc valdības uzņemtā kursa uz ES un bezdeficīta budžetu daudziem no mums sāk veidoties priekšstats, ka dzīve kļūst arvien dārgāka, birokrātiskāka, neskaidrāka, vārdu sakot, sarežģītāka. Visvairāk to uz savas ādas nākas izjust sociāli neaizsargātākajai iedzīvotāju daļai, kam katrs sadārdzinājums rada būtiskus sarežģījumus, plānojot savu budžetu. Viena no šādām kritiskajām nozarēm noteikti ir veselības aizsardzība, kurā mūs gaida ne mazums izmaiņu jau tūlīt pēc iestāšanās ES. Skaidrojot situāciju, uzreiz jāpiebilst, ka faktiskais veselības pakalpojumu sadārdzinājums nekādā veidā nav saistīts ar Latvijas integrāciju ES, jo lielākā atbildība par veselības aprūpes politikas veidošanu arī turpmāk gulsies uz dalībvalstīm. Proti, nacionālā veselības sistēma arī pēc iestāšanās ES paliks Latvijas pārziņā un papildu maksājumu ieviešana par medicīniskajiem pakalpojumiem ir katras valsts individuāla izvēle. ES šai sakarā tikai norāda nekonkrētu vadlīniju, ka «sekmēs augsta līmeņa indivīda veselības aizsardzības nodrošināšanu», kas tiks panākts, koordinējot dalībvalstu savstarpējo sadarbību un saskaņojot kopējo politiku ar dalībvalstu politiku.
Viens no galvenajiem principiem, ko uzsver ES kopējā politika, ir garantēta vienāda līmeņa veselības aprūpe visā ES teritorijā, tādēļ medicīniskā personāla profesionālās izglītības iegūšanai ir ieviestas vienotas prasības ar nosacījumu, ka saņemtie diplomi universitātes tipa mācību iestādēs tiks atzīti visās dalībvalstīs. Varam secināt, ka mediķiem, gluži tāpat kā juristiem un arhitektiem, būs vismazāk juridisko šķēršļu, lai strādātu kādā no ES dalībvalstīm.
Turpmāk lielākās pārmaiņas veselības aprūpē varētu būt saistītas ar ārstu darba samaksas jautājumu risināšanu, ES veselības aprūpei atvēlēto strukturālo fondu līdzekļu apgūšanu, kas pirmajos gados visdrīzāk tiks ieguldīti neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pilnveidošanā un veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanā.
Pavisam drīz (2004. gada 1. jūnijā) stāsies spēkā vienotās veselības apdrošināšanas kartes, ar kurām Latvijas iedzīvotāji varēs saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību visās ES dalībvalstīs. Līdz ar to katram no mums tiks garantēta medicīniskā palīdzība, atrodoties jebkurā ES dalībvalstī. Latvijas pilsoņi turpmāk varēs nodarboties ar veselības tūrismu un doties uz ārvalstīm, lai saņemtu tos plānveida medicīniskos pakalpojumus, kas Latvijā jāgaida gadiem ilgi. Veselības ministrija aprēķinājusi, ka šāda veida tūrisms Latvijai ik gadu izmaksās ap trim miljoniem latu, tomēr saņemsim atpakaļ krietni vien vairāk, jo pacientu plūsma uz Latviju noteikti būs intensīvāka.
Pie ieguvumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēc iestāšanās ES jāmin iespēja piedalīties ES aktivitātēs veselības aizsardzībā, kas attiecas uz dažādiem medicīnas personāla pieredzes apmaiņas pasākumiem, ES dalībvalstu sabiedrības veselības datu bāzēm, kā arī veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanas projektiem.
Ieguvēji noteikti varētu būt arī laukos praktizējošie ģimenes ārsti, jo ES valstīs īpaši atbalsta tieši laukos strādājošos mediķus. Turklāt viena no ES strukturālās politikas prioritātēm ir pilsētu – lauku attīstība, uz kuras pamata jau tagad Veselības ministrijā tiek izstrādātas īpašas programmas lauku ārstiem.
Tomēr jārēķinās, ka neatkarīgi no mūsu vēlmēm medicīnas pakalpojumi kļūs dārgāki. Tas gan nenozīmē, ka no tā uzreiz cietīs mūsu maciņi, jo lielā mērā šis sadārdzinājums būs tieši uz mediķu atalgojuma rēķina. Daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kādu veselības apdrošināšanas modeli izvēlēsies Latvijas, jo astoņās ES dalībvalstīs veselības aprūpi finansē no valsts budžeta, bet pārējās – no iedzīvotāju apdrošināšanas maksājumiem, ko lielākoties atbilstoši likumdošanai sedz darba devējs.
Reāli izvērtējot situāciju, gan jārēķinās, ka pie pašreizējiem nodokļu ieņēmumiem būtu naivi cerēt uz to, ka varēsim iztikt bez obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas, taču tā noteikti uzlabos medicīnisko pakalpojumu kvalitāti.

Citu datumu laikraksti

  • Saullēkta krāsās

    Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un pelēcīga, citur tumši zaļa vai jau dzeltēt sākusi.3. Vietām koši zaļa lapotne, citur sudrabaina un...

  • Piedāvā dažādus kultūras pasākumus

    Apes pilsētai - 75. 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu jubilejas pasākumi.Apes pilsētai - 75 23. un 24.augustā - Apes pilsētas 75 gadu...

  • Armijas formas tērpā prot saglabāt sievišķību

    Alūksniete Dzintra Andrejeva sevi raksturo kā cilvēku, kam vienmēr vajagot darboties un kam piemīt neizsīkstoša enerģija. Viņai vienmēr gribas...

  • Laika ziņas

    Šodien īslaicīgs lietus, pērkona negaiss. Dienvidrietumu, dienvidu vējš 5 - 10 m/s. Gaisa temperatūra naktī no +8 līdz +13, dienā no +20 līdz +25....

  • Saullēkta krāsās

    Viņš ļoti labi zināja, ka sievu kaitināja Normunda nesaprotamie joki, brīžiem sarkasms un cinisms. Nē, tam nu gan viņa neļausies! Vienkārši- jāprot...

  • Digitālie prieki un rūpes

    Divdesmit pirmais gadsimts Latvijā ienācis ar vispārēju digitalizācijas zīmi. Digitālās fotokameras, videokameras, mūzikas atskaņotāji un cita...

  • Lauku darbi

    12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes, īrisus.12. augusts. Ar ceru dalīšanu pavairo ziemcietes - peonijas, astilbes,...

  • ES atbalsta «ābece» un «aritmētika»

    Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku...

  • Jūlijā eiroatbalstītāju skaits samazinās

    Firmas «Latvijas fakti» nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka pēc pēdējos mēnešos reģistrētā stabilā pilsoņu atbalsta paaugstinājuma Latvijas...