Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Sīkdatne uzkrāj datus par vietnes apmeklējumu. Dati ir anonīmi un palīdz piedāvāt Jums piemērotu saturu un reklāmas. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.

Sapratu

Bez skaistas maskas. Eiropas Savienības draudi

Eiropas Savienības ideja nav jauna. Eiropas pakļaušanu ar saimnieciskas federācijas palīdzību jau 16.gadsimtā plānoja Francijas karalis - koloniālisma aizstāvis Anrī IV.

Eiropas Savienības (ES) ideja nav jauna. Eiropas pakļaušanu ar saimnieciskas federācijas palīdzību jau 16.gadsimtā plānoja Francijas karalis - koloniālisma aizstāvis Anrī IV.
Par Eiropas Savienotajām Valstīm - «Jauno Eiropu» sapņojuši Ādolfs Hitlers, Vinstons Čērčils, Vācijas armijas virsnieks 1. pasaules karā - Francijas ārlietu ministrs pēc 2. pasaules kara Roberts Šūmans, kura paziņojumu par nepieciešamību veidot Eiropas Federāciju 1950.gada 9.maijā eirofili uzskata par ES dzimšanas dienu.
ES izveide nav nejauša vai spontāna. Jau kopš pašiem veidošanās pirmsākumiem tā mērķtiecīgi virzījusies uz lielāku dalībvalstu pakļaušanu centralizācijai, katrs nākamais starpvalstu līgums paredzēja aizvien mazāku valstu lomu jaunveidojamā impērijā. Šobrīd ES Konventā top konstitūcija, kura nacionālajām dalībvalstīm atstās tikai centrālo iestāžu ieceltu vietvalžu lomu.
ES veidošanā piedalījās šaurs ietekmīgu cilvēku loks. 1948.gadā Hāgā pulcējās daži simti ietekmīgu uzņēmēju un politiķu, lai izdarītu spiedienu uz nacionālajām valdībām, lai piespiestu tās uzsākt valstu sapludināšanu (integrāciju). Šīs nacionālai neatkarībai naidīgās organizācijas - Eiropas Kustības atzars darbojas arī Latvijā. Starptautiskā Eiropas Kustība par mērķi izvēlējusies nacionālo valstu neatkarības un suverenitātes graušanu.
Par Latvijas neatkarību
Tiekot iesaistītai Eiropas Savienībā, Latvija zaudēs suverenitāti un jau tā teorētisko neatkarību, jo ES iestāžu direktīvām, regulām un citiem tiesību aktiem ir augstāks juridiskais spēks nekā Latvijas likumdošanai un Satversmei. Līdz ar to noteicošās vienmēr būs ES intereses.
Valsti vada politiskie spēki, kas atklāti deklarējuši suverenitātei un neatkarībai naidīgu pozīciju – iesaistījušies Eiropas Kustībā, tādēļ sarunās ar ES Latvijas nacionālās intereses nav pārstāvētas – pārsvarā bez ierunām pieņemtas visas ES prasības. To smagi izjūt mazie tirdzniecības uzņēmumi, zvejnieki un zemnieki.
Tā kā līdzšinējā varnešu tiekšanās uz ES diezgan skaidri ir bijusi antikonstitucionāla, pašlaik gatavo attaisnojošus Satversmes grozījumus, kurus būtu jānodod tautas nobalsošanā, taču tas netiks darīts. Grozījumi arī paredz iespēju iekļūt ES, pat ja to vēlētos tikai nepilni 18 procenti pilsoņu.
Lai izvairītos no iespējamas uzvedināšanas uz domām par tiesiskajām sekām, Saeima ir izmainījusi normu, kas paredz kriminālatbildību par valsts iekļaušanu valstiskā veidojumā ar citām valstīm. Līdz 1998.gadam, kad aktīvi uzsāka kampaņu par Latvijas iesaistīšanu ES, Kriminālkodeksa 65.pantā atbildību paredzēja, bet 1998. gadā pieņemtajā Krimināllikuma 82.pantā, kas paredz atbildību par līdzīgu rīcību, Saeima svītrojusi vārdkopu «valstu savienība».
Tautsaimniecības krīze
Cilvēku grupas, kuru eksistences iespējas ES ir apdraudētas: pensionāri, lauksaimnieki, zvejnieki, mazo tirdzniecības uzņēmumu darbinieki, mazo un vidējo mežizstrādes uzņēmumu darbinieki, nelielo ražošanas un celtniecības uzņēmumu darbinieki, lauku skolu darbinieki, vietējo pārtikas rūpnīcu darbinieki.
ES naudu iegulda vienīgi tajās jomās, kas nes labumu ES ekonomikai. Līdz ar to visas «palīdzības programmas» ir tāda pati «labdarība», kā bankas kredīts ar augstu procentu likmi. Lai saņemtu ES līdzekļus, jebkura iecere jāīsteno par savu naudu veidā, kuru norāda ES. Piemēram, SAPARD līdzekļu saņemšanai lauksaimniekiem tehnika jāiegādājas ES valstīs. Ja ieguldītā summa ir 10 000 latu, var pretendēt uz 5000 latu atmaksu, no kuriem 1250 lati ir Latvijas valdības līdzfinansējums un tikai 3750 lati ir pašas ES līdzekļi. Ja ņem vērā, ka iespēja saņemt šos līdzekļus ir neliela, ir skaidrs, ka tā ir labi pārdomāta naudas iegūšanas sistēma. Latvijas tautsaimniecības ražojošā daļa pēc iestāšanās ES tiks sagrauta, jo ES ir vajadzīgs noieta tirgus.
Labklājību nodrošinās nelielam cilvēku slānim – augstākajiem ierēdņiem, dažiem desmitiem pirmšķirīgu zinātnes speciālistu un ES oligarhu uzņēmumu vietējo pārstāvniecību vadībai. Pie vidusmēra ienākumiem tiks turīgo aprindu apkalpojošo uzņēmumu darbinieki. Tomēr lielāko daļu iedzīvotāju gaida lētā darbaspēka «gaišā nākotne».
ES nozīmēs cenu, nodokļu un birokrātijas palielināšanos. Nebūs iespēju patstāvīgi veidot attiecības ar trešajām valstīm. Pašlaik ekonomiskās attiecības ar valstīm, kas nav ES, regulē Latvijas valsts. Pēc iestāšanās to darīs ES ierēdņi. Pēc iesaistīšanas gaidāms reģionālās atpalicības pieaugums (ES ietekmē veic nesaprātīgo teritoriālo reformu), neizdevīgas saimnieciskās likumdošanas normas un nepamatoti stingru prasību izvirzīšana uzņēmumiem.
Centralizētās naudas un nodokļu politikas iespaidā kopumā samazināsies ekonomikas konkurētspēja, zudīs iespēja patstāvīgi veidot investīciju vidi, kā arī veidosies pārāk liela atkarība no ES tirgus. Nekontrolēts konkurences pieaugums samazinās nacionālā kapitāla īpatsvaru ekonomikā.
Ietekme ES lēmumu pieņemšanā
Latviešu iespējas ietekmēt ES politiku būs līdzvērtīgas nullei. Eiropas Parlamentā Latvijai paredzētas astoņas no 732 vietām (aptuveni viens procents balsu), Eiropas Komisijā (ES valdībā) Latvijai komisāra amata visdrīzāk nebūs vai arī būs pārmaiņus ar vēl kādu mazo valsti. ES institūcijās lielākā ietekme ir tieši lielvalstīm, pamatā Vācijai, kurai lielā iedzīvotāju skaita dēļ ir iespēja «svara balsošanā» panākt jebkura lēmuma bloķēšanu. Mazo valstu balsis dzirdamas vienīgi, ja tāpat noskaņota ir arī kāda lielvalsts. Patiesā ietekme ES pieder nevis valstīm, bet nelielam cilvēku lokam.
Nedrīkst aizmirst, ka Latviju Briselē pārstāvēs tie paši «kristālskaidrie» politiķi un ierēdņi, kas Latviju padarījuši par atpalikušu un nozagtu valsti, kuri personīgi ir ieinteresēti Latvijas iekļaušanā ES.
Drošība no Krievijas
Krievijai ir ciešas saimnieciskās saites ar ES un Vāciju. Krievijas salīdzinoši lētie dabas resursi interesē Rietumus, tāpat saistošs tiem ir nepiepildītais lielais Krievijas tirgus. Tieši šogad Krievija un ES uzsāk padziļinātu sadarbību, kuras mērķis ir radīt vienotu ekonomisko telpu. Krievijai Latvijas iesaistīšana ES ir izdevīga, jo nebūs jāmaksā nodevas par, piemēram, naftas tranzītu caur Latviju – tagadējā Latvijas robeža būs ES robeža. Krievijai izdevīga arī ES nacionālā politika, kura virzīta uz okupācijas laikā Latvijā nelikumīgi iebraukušo personu un viņu pēcteču naturalizāciju. Tādējādi Krievijai nav nepieciešams risināt jautājumus par šo cilvēku juridisko statusu un atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Jau tagad Krievijai ir liela ietekme ES institūcijās, kuru nereti izjūtam, kad ES komisāri aizrāda par integrācijas un naturalizācijas lēnajiem tempiem Latvijā. Iesaistoties ES, Latvijai draud nokļūšana Krievijas apkampienos un nākotnē iespējama arī atrašanās vienotā bezrobežu veidojumā ar Krieviju un Eiropas valstīm.
Imigrācija
Latvijā palielināsies iebraucēju skaits, īpaši ekonomisko migrantu straumes no Austrumiem.
Tā kā liels daudzums darbspējīgu cilvēku no Latvijas dodas kā ekonomiskie bēgļi uz Īriju, samazinās Latviešu īpatsvars Latvijā. Ja Latviju iekļaus ES, tā kļūtu par «starta platformu» Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskajiem bēgļiem. ES valstīs ik gadu nelegāli iebrauc ap 500 000 cilvēku, vismaz tikpat daudz patvēruma meklētāju ierodas legālā ceļā. Caur Krieviju un Latviju lielākajās Rietumvalstīs centīsies nokļūt arī Āzijas izceļotāji. Maskavas apkārtnē šobrīd mitinās aptuveni 1 000 000 aziātu, kuri cer nokļūt Rietumos. Svarīgi, ka Latvijai ar Krieviju nav noslēgts nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanas līgums. Taču tāds ir noslēgts ar ES. Tātad tieši Latvijā būtu jāizmitina no Krievijas ieceļojušie, kuri aizturēti Rietumvalstīs.
Latviešiem nāktos paciest, ka "cilvēktiesības" šeit aizstāvēs arī turki, ķīnieši, arābi un citas «vēsturiskas minoritātes».
Identitāte
ES ir viena no redzamākajām tautu vienādošanas izpausmēm. Identitāte ir atbilstība noteiktam pazīmju kopumam, piederība pie kādas kopienas. Tautas identitāte sastāv gan no etniski kulturālās, gan saimnieciski sadzīviskās daļas, kuras ir cieši saistītas. ES valdošā loma ir angļu un vācu valodām, latviešu valoda tās mazā lietotāju skaita dēļ ir saimnieciski neinteresanta pārnacionālajām firmām. Tās interesē iespējami plašāks pircēju loks, taču «vidējais» ES pilsonis sazinās vienā no minētajām «lielajām» valodām. Līdz ar to gan grāmatu latviešu valodā izdošana, gan kino, gan datorprogrammas, gan mūzika spētu pastāvēt tikai ar nopietna valsts atbalsta palīdzību, taču uz šādu atbalstu, valdot ES gribas izpildītājiem, cerēt ir naivi.
Tiek minēts, ka latviešu valoda kļūs par oficiālo ES valodu. Tas patiesībā nozīmē vienīgi jaunus izdevumus (būtu arī muļķīgi iedomāties, ka ES kāds izņemot mūs pašus sāks lietot latviešu valodu). Jau 2001.gadā ES likumdošanas aktu (apjoms ap 80 tūkstoši lappušu) tulkošanai latviešu valodā Tulkošanas un Terminoloģijas centrs (TTC) izlietoja 160 000 latu – algoja 30 tulkus. Lai tulkošanas darbu pabeigtu, līdz 2003.gadam valsts iztērēja vēl 2,2 miljonus latu. Lai nostiprinātu bezsakņu izjūtu ES jauniešos, 1991.gadā Bonnā izvirzīja "Politiskās izglītības principus un mērķus ES".
ES - Impērija
Šobrīd ES ir kļuvusi par veidojumu, kura līdzība ar citām impērijām, piemēram, bijušo PSRS, vairs nav noslēpjama: centrālā banka, vienota valūta, vienota ekonomiskā telpa ar ārējo robežkontroli, ar dažādām privilēģijām apveltīts milzīgs (25 000 ierēdņu) centrālās pārvaldes aparāts Briselē (līdzīgi kā kādreiz Maskavā), dalībvalstu politiski saimnieciskā pakļautība šīm institūcijām. ES ir ieguvusi visas valstiskam veidojumam raksturīgās pazīmes: teritoriju ar vienotu robežu, monetāro un finanšu sistēmu, pārvaldes iestādes, likumdošanas bāzi, kuru paredzēts 2004.gadā papildināt ar konstitūciju, ko jau šobrīd izstrādā Eiropas Konvents, simboliku, militāros un policejiskos spēkus (Eiropols), pilsoņu kopumu.
Galvenā abu savienību atšķirība meklējama līdzekļu izvēlē. ES izmanto finanšu, ekonomisko un kultūras ietekmi. Šie līdzekļi, pretēji vardarbībai, ir grūtāk pamanāmi, taču tādēļ jo bīstamāki.
Eiropropagandisti
un viņu puspatiesības
Informāciju par ES Latvijā izplata neliels personīgi ieinteresētu cilvēku loks. Prasmīgi izmantojot sabiedrisko stāvokli un pieejamos līdzekļus, tas rada plaša ES atbalsta ilūziju.
Sabiedrībai ir pieejama centralizēti apstrādāta un vienveidīga informācija, kuru dažādos «iesaiņojumos» piedāvā savstarpēji it kā nesaistītas iestādes un preses izdevumi, piemēram, Eiropas Kustība Latvijā, Eiropas Integrācijas birojs, ES Informācijas centrs, kuru aktīvistu loku veido vieni un tie paši cilvēki. Cilvēkus baida gan ar Krievijas iebrukumu, gan starptautisku izolāciju, gan vēl dziļāku nabadzību.
Atliek vien cerēt, ka vairums ļaužu tomēr nenoticēs tiem, kas viņus krāpuši jau 12 gadus, un rīkosies saskaņā ar saprātu un sirdsapziņu.
Neatkarība ir ārpus ES
Ir jāattīsta sava tautsaimniecība, atbalstot savus uzņēmējus, veicinot investīciju ieguldīšanu noteiktās nozarēs, jāaizsargā lauksaimniecības preču tirgus, tādējādi nodrošinot ar iztiku lauku iedzīvotājus. Jāsadarbojas gan ar ES, gan Krieviju, gan mūsu kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem, balstot šīs attiecības uz abpusēji izdevīgu līgumu pamata. ES mums visas šīs iespējas būs liegtas, jo saimniecību un ārpolitiku noteiks Briseles komisāri.
Svarīgākais, lai Latvijā vismaz teorētiski augstākais spēks būtu Satversmei, kas nosaka, ka suverēnā vara pieder tautai. Jāpanāk bijušās padomju nomenklatūras, kas Latviju, nelikvidējot okupācijas sekas, grūž jaunā pakļautības jūgā, atstumšanu no varas. Tikai tad varam cerēt uz apstākļu uzlabošanos un patiesu 1918.gada Latvijas neatkarības atjaunošanu, kuras divdesmit neatkarības gados sasniegtais ir patiess pierādījums tam, ko sniedz neatkarīga valsts.
Jānis Sils ("Nē ES" 2003)

Citu datumu laikraksti

  • Aunam jāanalizē sava rīcība

    AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem.AUNS. Jaunievedumu īstenošana saistīsies ar negaidītiem šķēršļiem. Slepeni...

  • Aicina ciemos pie Lieldienu zaķa

    No 16. līdz 20. aprīlim Latvijas Dabas muzejs aicina apmeklēt tradicionālo dekoratīvo trušu izstādi "Ciemos pie Lieldienu zaķa", kura veidota...

  • Garneļu sautējums ar sēnēm

    Lai ēdienkarti padarītu interesantāku, netērējot daudz laika un naudas, piedāvāju gatavot garneļu sautējumu ar sēnēm.Lai ēdienkarti padarītu...

  • Baltkrievus Latvijas sabiedrībā jūt

    Baltkrievu diaspora 25.martā atzīmēja Baltkrievijas neatkarības proklamēšanas 85.gadadienu, lai gan etniskajā dzimtenē šī diena jau vairākus gadus...

  • Kādi logi ir lētāki

    Žurnāls "DEKO" aprīlī: rezumē 2002.gada Latvijas arhitektūras sasniegumus un kopā ar arhitektu Ingurdu Lazdiņu runā par privātmāju apbūvi...

  • Zemledus makšķernieki sacenšas uz pēdējā ledus

    Uz Alūksnes ezera sestdien bija ieradušies 65 kaislīgākie zemledus makšķernieki no vairākām Latvijas pilsētām - Cēsīm, Rēzeknes, Madonas, Valmieras,...

  • Ministrs vēlas redzēt ražojošus laukus

    Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pārliecināts, ka laukos cilvēkiem biežāk jāsanāk kopā, lai dalītos pieredzē un paustu viedokli par lauksaimniecības...

  • Kā labais kartupelis kļūst par slikto

    Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes priekšsēdētāju Ventu Kraukli.Šonedēļ žurnālā "Ieva": intervija ar Valkas pilsētas domes...

  • Būs jauns pielikums "Citādie Lauki"

    Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs.Klajā nācis informatīvā lauku politikas biļetena "Agro Pols" 6.numurs. Tajā...