Bezdarba apstākļos uzņēmumos trūkst darbaroku

56 gadus vecais alūksnietis Pēteris bez darba ir 25 gadus. Viņš gan nesūkstās par esošo situāciju un mēģina risinājumu rast pats. Arī pabalstus neprasa.
“Esmu pašnodarbināta persona un par Eiropas līdzekļiem iegādājos tehniku saimniecībai -  traktoru, zāģi, malkas skaldītāju, ripzāģi, piekabi. Biju domājis sniegt pakalpojumus citām saimniecībām, taču pieprasījuma nav un cilvēki nespēj maksāt. Īpaši grūti ir ziemā. Gribējās strādāt, taču nekur mani neņēma. Pieteicos deviņām vakantām darba vietām, lielākoties kurinātāja darbam, taču visur saņēmu atteikumu. Domāju, ka visiem darbiem sen jau bija zināmi darbinieki un konkursu izsludināšana ir vien tautas maldināšana. Kādēļ gan būtu jārīko konkursi, ja tāpat darbā paņem savējos, radiniekus?” klāsta vīrietis. Viņš gan arī norāda, ka nevarētu strādāt jebkuru darbu, jo veselība neļauj. “Jaunībā daudz strādāju smagus darbus un sabojāju veselību. Esmu strādājis sešos gateros.”

Kursi – iespēja atrast darbu
Egija Sprukule un Sabīne Paegle vairs nav bezdarbnieces. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kursi viņām devuši  iespēju apgūt arodu un tagad strādāt SIA “Alta S” ceptuvē-konditorejā.
S.Paegle bez darba bija apmēram četrus gadus. Taču viņa strādājusi mežā un lasījusi ogas. “Izdomāju, ka jāiestājas bezdarbniekos. Piedāvāja kursus, kuri ilga četrus mēnešus, divus mēnešus biju praksē un tagad strādāju. Pirms tam biju šuvēja, bet darbs man nepatika. Esmu priecīga, ka varu strādāt darbu, kas man patīk,” stāsta konditore S.Paegle.
Arī konditores palīdzes E.Sprukules ceļš līdz šim darbam bijis līdzīgs. “Bezdarbniece ar pārtraukumiem biju astoņus gadus. Īsu laiku strādāju par pārdevēju, bārmeni, viesmīli. Bezdarbniekos mācījos floristu, angļu valodas un konditoru kursos, līdz izdevās atrast darbu šeit. Darbs man patīk,” saka E.Sprukule. Viņa atzīst, ka darbu iepriekš bijis atrast ļoti grūti. “Ir labi, ka ir tādi kursi. Ja vien ir vēlēšanās mācīties un strādāt, tad darbu var dabūt. Esmu tam pierādījums,” teic S.Paegle.
SIA “Alta S” konditorejas ceha tehnoloģe Terēzija Silagaile atzīst, ka darbiniekus atrast nav viegli. “Darbu grib, bet atdeves un zināšanu nav. Darbam ir jāpatīk, tad arī visu var iemācīt. Priecājamies, ka esam tikuši pie divām jaukām darbiniecēm. Kaut būtu vairāk gribētāju!” teic T.Silagaile.

Augsts jauniešu bezdarba līmenis
Šobrīd Alūksnes un Apes novados ir reģistrēti 1714 bezdarbnieki, tomēr darba devējiem ir grūtības atrast cilvēkus, kas patiesi vēlētos strādāt. NVA Alūksnes filiāles vadītāja Virgīnija Veļķere  stāsta, ka ziemas sezonā bezdarbam ir tendence palielināties. Tas skaidrojams ar sezonas darbiem, piemēram, celtniecībā un saimniecībās. Alūksnes filiālē bezdarba līmenis šobrīd ir 13,3 %, valstī – 10,9 %. “Mums vienmēr bezdarba līmenis ir augstāks nekā valstī. Esam tuvu Latgalei, kur bezdarbs ir pat pāri par 20 %. Piedāvāto darba vietu ir maz. Palaikam ir piecas sešas, reizēm trīs vakances. Taču tie nav iekārojamākie darbi,” stāsta V.Veļķere.
Pērn darbā iekārtojušies 690 bezdarbnieki, no tiem 223 ilgstošie bezdarbnieki.  “Lielākā daļa no viņiem darbu neatrod Alūksnes novadā, bet gan Rīgā, Valmierā, Cēsīs. Taču jābūt priecīgiem par katru bezdarbnieku, kurš atradis darbu,” pauž V.Veļķere. Viņa uzskata, ka situācija Alūksnē nav bezcerīga, un, lai to uzlabotu, strādā ne vien ar darba meklētājiem, bet arī ar darba devējiem.
Bez jau ierastajiem atbalsta pasākumiem – algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem, profesionālajām un neformālajām apmācībām, projekta „Kompleksie atbalsta pasākumi” aktivitātēm jauniešiem un citiem - šogad no jauna bezdarbniekiem piedāvās Minesotas programmu alkoholisma ārstēšanai un mobilitātes pabalstu. “Jebkuri atbalsta pasākumi ir vērtīgi. Piemēram, pagājušajā gadā pēc profesionālās apmātības darbā iekārtojušās 59 personas, apgūstot neformālās apmācības – 127. Savukārt pagaidu algotos darbus strādājuši 128 bezdarbnieki,” stāsta V.Veļķere. Augsti ir jauniešu bezdarba rādītāji - bez darba ir 200 jaunieši. Arī viņiem valsts paredz atbalsta pasākumus, piemēram, sniedz atbalstu jauniešu brīvprātīgajam darbam un darba vietām jauniešiem.

Lielākais darba devējs -
pašvaldība
Alūksnes novada lielākais darba devējs - Alūksnes novada pašvaldība un tās iestādes - vakances uz brīvajām darba vietām izsludina galvenokārt pašvaldības mājas lapā “www.aluksne.lv”. Cilvēki nav mierā ar šādu sistēmu un uzskata, ka tā ir vakanču slēpšana un darba piedāvāšana vien sev tuviem cilvēkiem. Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka skaidro, ka normatīvie akti nenosaka darba devējam pienākumu uz vakantajām darba vietām organizēt pretendentu pieteikšanos, to pārsvarā gadījumu arī nedara lielākā daļa privātuzņēmumu.
“Kopš 2011.gada 21.decembra mūsu pašvaldībā ir ieviesta prasība visās pašvaldības iestādēs uz jebkuru vakantu darba vietu izsludināt pretendentu pieteikšanos, informāciju publicējot vismaz pašvaldības mājas lapā. Informācija par vakancēm pašvaldībā ir arī NVA rīcībā, tā ka cilvēks, kurš aktīvi meklē darbu un vēršas attiecīgi atbildīgajā iestādē – NVA, šo informāciju var saņemt. Atsevišķos gadījumos, kad tiek meklēti kandidāti nozīmīgākam amatam, sludinājumus ievietojam arī novada teritorijā iznākošajos laikrakstos un pat kaimiņu novadu plašsaziņas līdzekļos un kaimiņu novadu pašvaldību interneta mājas lapās. Tā, piemēram, pēdējā gada laikā izsludinātajiem pašvaldības iestāžu vadītāju un administrācijas speciālistu amatiem pieteikumus esam saņēmuši no tādām vietām kā Balvi, Rīga, Cēsis, Ape, Gulbene, Madona, Priekuļi, Rēzekne, Grundzāle un pat Jūrmala un Ventspils. Šī amplitūda liecina par to, ka informācija par izsludinātajām vakancēm ir pieejama,” klāsta E.Aploka. Viņa skaidro, ka pašvaldības mājas lapas saturs ir brīvi pieejams jebkuram. “Mājas lapā ir izveidota atsevišķa sadaļa „Vakances”, kurā var iepazīties ar informāciju par aktuālajiem darba piedāvājumiem pašvaldībā un tās iestādēs. Labprāt uzklausīsim arī konstruktīvus ierosinājumus, kā pašvaldība varētu uzlabot informācijas pieejamību par brīvajām darba vietām,” norāda E.Aploka.

Vakancēm piesakās arī
jaunieši
Iedzīvotāju interese par izsludinātajām vakancēm esot atkarīga no konkrētā darba piedāvājuma un tā veikšanai nepieciešamajām prasībām – izglītība, pieredze. “Ir bijuši vairāki amati, uz kuriem pieteikušos skaits krietni pārsniedzis vienu desmitu. Piemēram, bāriņtiesas priekšsēdētāja amatam bija vislielākā konkurence – 17 kandidāti, 14 kandidāti bija arī Alsviķu pagasta pārvaldes vadītāja amatam un pašvaldības nekustamā īpašuma speciālista amatam. Liels skaits – aptuveni 20 – pieteikušies arī Alūksnes pilsētas tautas nama dežuranta-garderobista amatam un Alūksnes pilsētas bibliotēkā bērnu literatūras nodaļas galvenā bibliotekāra amatam. Vienlaikus tomēr jāteic, ka ne vienmēr cilvēki, piesakoties uz kādu konkrētu amatu, ņem vērā prasības, kādas tam ir izvirzītas no darba devēja. Bieži vien pieteikumos redzams, ka nav vajadzīgās izglītības, pieredzes. Nereti arī pieteikuma noformēšanai kandidāti nepievērš vajadzīgo uzmanību, piemēram, trūkst kādu prasīto dokumentu vai arī pieteikums tiek iesniegts pēc norādītā termiņa,” saka E.Aploka.
Uz vakancēm piesakoties arī gados jauni cilvēki. “Iespējams, ka dažkārt piedāvātā atalgojuma apmērs un darba apjoms jauniešiem nav motivējošs un viņi izvēlas labāk atalgotu darbu Rīgā. Jauniešu nodarbinātības veicināšanai pašvaldība jau veiksmīgi trīs reizes ir rīkojusi jauniešu biznesa ideju konkursu, sniedzot finansiālu atbalstu jauno cilvēku biznesa plānu īstenošanai. Līdz šim pašvaldība ir piešķīrusi finansējumu sešu jauniešu biznesa projektiem,” norāda E.Aploka.

Darbs ir, nav darbinieku
Taču uzņēmējiem ir pilnīgi cits viedoklis par bezdarba situāciju mūsu valstī. Viņi pārliecinoši saka – darbs ir, bet nav, kas strādā. SIA “Kaivos” jau vairākus mēnešus meklē darbinieku, lai uzņēmums varētu paplašināties un strādāt ar lielāku jaudu. Uzņēmums ik dienu saņems pieteikumus no potenciālajiem darbiniekiem, taču piemērotu kadru atrast nav viegli.
“Palīgstrādnieki jeb vienkāršo darbu darītāji ir, bet trūkst speciālistu. Mēs jau vairākus mēnešus meklējām kokapstrādes operatoru, taču darbā piesakās tikai palīgstrādnieki, kuriem nav atbilstošu zināšanu. Lai gan tas pat nav noteicošais faktors, jo strādāt var iemācīt pat cilvēku ar piecu klašu izglītību, ja vien viņš grib. Taču vieglāk ir pateikt, ka es nemāku, nevis mēģināt iemācīties. Problēma ir cilvēku slinkums un nevēlēšanās strādāt. Cilvēki negrib strādāt, bet čīkst un prasa pabalstus. Vieglāk taču ir diendienā nīkt un prasīt pabalstus, nevis domāt, mācīties un strādāt,” saka SIA “Kaivos” direktors Dainis Vindels. Viņš kā uzņēmējs ikdienā redz dažādas absurdas situācijas.
“Piemēram, man jāved malka kā sociālais atbalsts cilvēkam, kuram nekad nav bijusi nodokļu grāmatiņa un kurš nekad nav pat mēģinājis strādāt. Turpat kaimiņos dzīvo sieviete, kas viena audzina divus bērnus un pati cīnās, nečīkst un neprasa, lai gan vajadzētu. Uzskatu, ka steidzami jāmaina pabalstu sistēma. Mēs neesam tik bagāti, lai naudu dalītu pa labi un pa kreisi, kā tas ir šobrīd. Nebūtu cilvēkiem pabalstu – ietu strādāt. Ja cilvēks zaudē darbu, viņš ir jāatbalsta, jāstimulē, taču visam ir robežas. Otra problēma – jaunajai paaudzei nav ieaudzinātas ģimeniskas vērtības. Pārsvarā visi dzīvo vieni un ģimeņu nav. Pat ekonomiski domājot, diviem kopā dzīvojot, ir vieglāk nekā vienam. Taču mūsdienās tik rada bērnu un katrs dzīvo savā stūrī vai pat aizbrauc uz ārzemēm. Cīnās katrs pats par sevi, taču to varētu darīt kopā, un būtu vieglāk. Mūsu valstī var dzīvot labi, ja vien domā. Godīgi sakot, neredzu arī nekādu perspektīvu nākotnē, jo mūsdienu bērni redz vien tēti, kurš sēž pie televizora ar alus pudeli un lamā valdību. Ko tas bērns redz un iemācās? Bērns jau arī ar tādu domu dzīvos tālāk – ka viss ir slikti un neko mainīt nevar. Nākotnē viņš būs tieši tāds pats kā tētis,” uzskata D.Vindelis.

Jauniešiem trūkst atbildības
Arī Mārkalnes pagasta zemnieku saimniecības “Vārpas” īpašnieks Roberts Zalviņš atzīst, ka bezdarba apstākļos nav viegli atrast darbiniekus. Viņa saimniecībā trūkst darbaroku, kas vēlētos strādāt ilgstoši. “Ir tā saucamie apkārtstaigātāji, kuri pastrādā mēnesi, divus, labākajā gadījumā – pusgadu. Viņi nav nopietni strādātāji. Vien retais strādā ilgstoši, piemēram, četrus gadus. Man bija gadījums, kad sagatavoju potenciālajam darbiniekam visus dokumentus, tika izieta medicīniskā pārbaude, bet, kad bija jāsāk strādāt – atskanēja atteikuma zvans. Jaunajai paaudzei nav atbildības sajūtas,” stāsta R.Zalviņš.
Saimniecībā strādā darbinieki no citiem novadiem, ne Alūksnes. “Pa visiem šiem gadiem man bijis darbā tikai viens alūksnietis, un arī tad šķīrāmies ne ar labām domām. Pārsvarā pie manis strādā Valkas un Smiltenes ļaudis. Kāpēc ne vietējie? Pirmajā vietā laukos ir gateris. Zinu, cik maksā gaterī, algas ir vienādas. Es vēl nodrošinu dzīvošanu par brīvu, tātad mana alga būtu lielāka. Bet vienalga gaterī ir labāk. Tas laukos skaitās prestižs darbs, lai gan darbs nebūt nav vieglāks,” pauž R.Zalviņš. Viņš ļoti labi zina, cik darbinieki vēlas saņemt – 400 latus uz rokas, taču šāda alga šībrīža situācijā saimniecībā nav reāla. Nopietna problēma ir alkoholisms. “Šodien viņš ir skaidrā, rīt vairs ne. Ir tādi, kuri dzer nedēļu, divas no vietas, un viņiem ir vienalga.”

Citu datumu laikraksti

  • Ape īsumā

    ape Vakar pie Apes novada domes ēkas norisinājās ledus lukturu veidošana, kuru organizēja Apes jauniešu klubs “Sliedes” sadarbībā ar Apes novada...

  • Ar dzirkstošu humoru

    Alūksnes tautas namā 7.februārī pulksten 19.00 būs skatāma Leldes Stumbres pārpratumu komēdija „Plīvurītis ar punktiņiem”, ko iestudējis Rīgas...

  • Alūksne īsumā

    Jaunanna Īstenojot biedrības „Interešu centrs „Jaunanna”” projektu „Kultūras tradīciju kopšana, izceļot latviešu tautas tērpu, tautiskās dejas...

  • Īsumā

    Alūksne Novada pašvaldības atkārtoti izsludinātajā konkursā uz Alsviķu, Ilzenes un Zeltiņu pagasta pārvaldes vadītāja amatu pieteicās seši...

  • Kaķu mājas – vajadzīgas vai ne?

    Pēc kaķu namiņu izvietošanas dažādās pilsētas vietās esam saņēmuši vairāku cilvēku viedokļus, kas ir diametrāli pretēji, un arī jautājumus saistībā...

  • Vecākiem skolas grāmatas vairs nebūs jāpērk

    Gunta Ļuļe, Apes novada domes izglītības darba speciālisteVecākiem tas ir liels atbalsts Pašlaik vēl neesmu saņēmusi šo Ministru kabineta noteikuma...

  • Īsumā

    Biatlons Biatlonisti no Alūksnes startējuši vairākās Pasaules kausa sacensībās. Latvijas vīriešu biatlona izlase, kurā startēja Andrejs ...

  • Alūksnes muzejs top skaistāks

    Alūksnes Jaunajā pilī šobrīd notiek otrā stāva pārseguma siju protezēšana un nomaiņa Alūksnes muzeja izstāžu zālēs, tādēļ janvārī muzeja izstādes un...