Bezizejā nokļuvušie

Man kādreiz šķita, ka tikai lielpilsētās ir tā saucamie diedelētāji. Agrāk Alūksnē nekas tāds nebija manīts, tāpēc, nesen atgriežoties Alūksnē,  liels bija mans pārsteigums, ka pie lielākajiem Alūksnes veikaliem naudu lūdz pat vairāki cilvēki. Ir cilvēki, kuri par naudas lūgšanas vietu izmanto ne tikai veikalu stāvlaukumus, bet naudu lūdz arī bankomātu tuvumā. Kāpēc cilvēki, kuriem kādreiz bijušas mājas, tagad nelegāli dzīvo svešos īpašumos un labāk izvēlas dzīvot, pieciešot neērtības, nekā dodas uz patversmi, kurā var saņemt aprūpi? Kas liek dzīvot šādos apstākļos - brīvība, slaistīšanās vai izmisums?

Kamēr cilvēks nepārkāpj likumu, viņš var atrasties tur, kur grib
Kāda sieviete, kura vēlējās būt anonīma, “Alūksnes Ziņām” atklāja, ka arī viņa ir pamanījusi, ka naudas diedelētāju agrāk Alūksnē neesot bijis vai arī to ir bijis ļoti maz. “Pēdējā laikā man diezgan bieži pie veikaliem prasa naudu. Naudu prasa gan iereibuši it kā bezpajumtnieki, gan solīdi ģērbti cilvēki, kuri parāda lapiņu, ka ir kurlmēmi un lūdz palīdzēt. Ne vieni, ne otri nav patīkami un naudu lūdz ļoti uzstājīgi. Ar vienu “nē” vai galvas pakratīšanu viņiem vien nepietiek, un tiek sekots līdz pat veikala durvīm vai mašīnai. Vienreiz pat no šāda uzstājīga kurlmēmā nācās bēgt. Viņš man sekoja, izejot no veikala līdz pat mašīnai. Nepameta mani un dauzījās pie stikla, līdz sāku braukt. Mani izteikumi, ka neko nedošu, viņu laikam nespēja pārliecināt. Tas bija ļoti nepatīkami. Es varu saprast, ka nav naudas un tā tiek lūgta, taču man ļoti nepatīk šāda uzbāzība. Mani tas pat biedē. Jūtos neizsargāta. Ziemā šos diedelniekus sastapt ir visnepatīkamāk. Ārā ir tumšs, un sajūta ir ļoti neomulīga. Var jau domāt, ka viņiem vajag tikai sīknaudu, bet ja nu domas ir vēl nelāgākas? Ne par ko nevar būt pārliecināts. Ne velti ir teiciens - sargi sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās,” saka alūksniete. Viņa norāda, ka problēmu varētu risināt, ja veikalu apsargi sargātu ne vien pašu veikalu, bet reizumis paskatītos arī, kas notiek ārā un aizgaiņātu diedelniekus. “Tas tomēr ir veikala prestižs. Ja man ikreiz jāsastopas ar uzmācīgiem naudas diedelētājiem, pienāks brīdis, kad šo veikalu neapmeklēšu. Kārtības nodrošināšanai pie veikala būtu jābūt pašu uzņēmēju interesēs,” ir pārliecināta sieviete.
Kāda cita sieviete stāsta, ka pie veikala “Supernetto” naudu diedelē kāda vidēja vecuma sieviete. Viņa mēdz uzmākties pat bērniem. Šī sieviete staigā arī pa dažādām iestādēm. “Arī pie manis reiz viņa ienāca darbā un prasīja 70 santīmus,” stāsta sieviete.
Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons informē - sabiedriskās kārtības noteikumi nosaka, ka nedrīkst ubagot. “Par šādu darbību var tikt piemērots naudas sods. Tiesa, ko gan mēs uzskatām par ubagošanu? Ja pazīstams cilvēks pieiet pie kāda sava paziņas un jautā pāris santīmus, tā jau vienkārši ir palīdzēšana. Pavisam cita lieta ir tad, ja kāds ubago sistemātiski, un šādus gadījumus mēs esam piefiksējuši,” saka A.Tomsons. Viņš stāsta, ka ir bijuši gadījumi, kad cilvēki sūdzas par uzmācīgiem diedelētājiem. Reiz kāds cilvēks izsaucis pašvaldības policiju, jo naudas diedelētājs atradies pie bankomāta. “Nav bijis tādu gadījumu, kad kāds diedelētājs ņemtu nost naudu vardarbīgi. Arī šajā gadījumā cilvēks vienkārši stāvēja. Mēs ieradāmies notikuma vietā un ieteicām cilvēkam doties uz citu vietu, taču mums ir brīva valsts un cilvēks, kamēr nepārkāpj likumu, var atrasties tur, kur grib,” teic A.Tomsons.

Nav īpašnieka - nav arī kas sūdzas
Pirms kāda laika problēmas sagādāja barakas Ojāra Vācieša ielā 9, kur mitinājās vairāki bezpajumtnieki. Alūksnes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Aploka informē, ka pašvaldība, pirms pārtraukt šādu bez dzīvesvietas palikušu cilvēku mitināšanos kādreizējā vakarskolas ēkā Ojāra Vācieša ielā, apzināja šos cilvēkus. Atkarībā no katras konkrētās personas situācijas daži tika uzņemti dzīvokļu rindā, dažiem tika rasta dzīvesvieta, bet tie, kas nespēja par sevi pienācīgi parūpēties, tika nogādāti sociālās aprūpes centrā (pansionātā). Šobrīd Alūksnes novada pašvaldība ir izveidojusi naktspatversmes pakalpojumu, ko var izmantot personas, kam nav dzīvesvietas. Naktspatversme Merķeļa ielā 3 ir atvērta gan vasarā, gan ziemā, un klienti to arī izmanto. Par to, uz kāda pamata kāds mitinās norādītajā mājā, pašvaldībā informācijas nav.
A.Tomsons informē, ka šobrīd daži bezpajumtnieki no Ojāra Vācieša ielas pārvākušies mitināties Pils ielas 28.ēkā (pretī veikalam “Maxima”), kurai nav īpašnieka, tātad arī uzturēšanās tajā nav nelegāla. “Šai mājai nav īpašnieka kopš 1996.gada. Īpašnieka dēls nomira, tad nomira arī īpašnieks. Neviens mantinieks nepieteicās, un 10 gadu laikā iestājās noilgums. Tā kā nav īpašnieka, nav arī kas sūdzas. Nav tiesiska pamata šiem cilvēkiem aizrādīt, jo īpašnieka nav un pašvaldība to nav pārņēmusi,” saka A.Tomsons.
Alūksnes novada pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas Nekustamā īpašuma speciālists Ingus Berkulis informē, ka Pils ielas 28.nams nav reģistrēts zemesgrāmatā un tā tiesiskais īpašnieks ir miris. Pašvaldībai nav ziņu, vai šim īpašumam ir mantinieki. “To, vai šim īpašumam ir vai nav mantinieki, mēs varam uzzināt tikai no Valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra”, kura var īpašumu atzīt par bezmantinieku mantu. Ja zvērinātais notārs pieņem šo lēmumu, tādā gadījumā valsts privatizācijas aģentūras persona piedāvā šo īpašumu pieņemt attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas īpašums. Alūksnes novada pašvaldībai šāds piedāvājums nav izteikts. Pašvaldībai arī nav ziņu, vai šajā īpašumā ir elektrība, siltums un ūdens. Tai nav tiesību pārbaudīt to svešā īpašumā,” viņš skaidro.
VAS “Privatizācijas aģentūra” darbiniece Ludmila Ozoliņa saka, ka tik tiešām ar šādiem īpašumiem nekas nenotiek. “Ir jāpiesaka informācija „Latvijas Vēstnesim” par mantinieku, taču, ja nu tiešām neviens neatrodas, pie zvērināta notāra var vērsties arī ēkas apsaimniekotāji vai kreditori. Ir arī prakse, kad par kreditoru kļūst pašvaldība. Tad šo īpašumu var izsludināt par valstij piekritīgu un Valsts ieņēmumu dienests to paņem uzskaitē. Kopš 1.jūlija dienests nesūta vairs šos datus “Privatizācijas aģentūrai”, bet gan uzreiz zvērinātam advokātam. Tā īpašums var atgriezties apritē. Protams, ja iedzīvotājiem traucē kaut kas tāds, kas notiek šajā bezmantinieku īpašumā, viņi var vērsties pie pašvaldības, kurai ir jārisina šis jautājums,” viņa skaidro.

Iztiek ar savu invaliditātes pensiju
Blakus šai mājai atrodas garena smilškrāsas māja, kurā dzīvo Sandris. Cilvēki mēdz domāt, ka pie veikala “Maxima” naudu lūgt iet cilvēki arī no šīs mājas, taču Sandris teic, ka tā nav. Mājai, kurā viņš dzīvo, ir īpašniece, taču šobrīd viņa izteikusi vēlmi atbrīvot māju, kurā mitinās Sandris. “Es arī meklēju, kur apmesties, taču, protams, tas ir grūti. Es nestrādāju, un man ir invaliditātes pensija. Arī uz patversmi šobrīd nedošos, jo centīšos atrast dzīvojamo platību. Man tomēr ir iedzīve, kuru vēlos ņemt sev līdzi. Tā ir veļas mazgājamā mašīna, ledusskapis,” viņš teic.
Sandris nāk no Cēsīm, bet Alūksnē viņš dzīvo jau apmēram deviņus gadus. Lai arī dzīve pēdējā laikā nav iegrozījusies uz to patīkamāko pusi, Sandris nav gājis lūgt naudu. Viņš iztiek ar savu invaliditātes pensiju, taču atzīst, ka iedzert viņam patīk. Parasti Sandri var satikt sēžam uz savas mājas trepītēm.
Viņš saka, ka saprot tos cilvēkus, kuri naudu lūdz bezizejas situācijā, bet viņš arī teic, ka pie veikala “Maxima” nāk daudzi naudas diedelētāji no pilsētas centra. “No mājas man blakām cilvēki agrāk bieži gāja prasīt naudu pie veikala, bet tagad te vairs nemitinās tādi, kuri iet prasīt naudu.”
Sandris stāsta, ka mājā, no kuras viņu izliek, viņš ir mūrējis skursteņus, kā arī ielicis logu, taču starp viņu un saimnieci izraisījušās domstarpības, kuru rezultātā viņam jāmeklē jauna dzīvesvieta. Sandris atzīst, ka šādā situācijā ir grūti dzīvot, jo viņš var palikt bez mājokļa. Darbu viņš nevar atrast sava veselības stāvokļa dēļ, un tādējādi viņš nevar izkļūt no apburtā apļa. “Tā pamazām dzīvoju, bet, protams, viegli nav. Ir grūti bez savas vietas. Visu laiku sanāk domāt, ko darīt, kā būs. Alūksnē man nav radinieku, bet uz Cēsīm es arī nedomāju atgriezties, jo tomēr esmu iedzīvojies šeit. Turpināšu meklēt, kur palikt. Man vienkārši gribas normāli dzīvot,” teic Sandris.
A.Tomsons uzsver, ka tad, ja jūsu īpašumā kāds mitinās nelegāli, policija var rīkoties tikai ar tiesas lēmumu. “Ir gadījumi, kad cilvēki ir sarunājuši, ka kāds var uzturēties viņu īpašumā, bet vēlāk vēlas šo cilvēku no turienes izlikt. Gadās, ka cilvēki, kuri mājās mitinājušies, jau ir uztaisījuši remontu. Bieži vien cilvēki zvana mums un jūtas šokēti, ka mēs nevaram viņiem palīdzēt, taču bez tiesas lēmuma tas nav iespējams,” teic A.Tomsons.

Citu datumu laikraksti

  • Izskrien “Alpu” pļavas

    Zeltiņu pagastā pie „Alpu” mājām sestdien jau ceturto gadu norisinājās skrējiens „Alpu pļavas”, kurā tā dalībniekiem jāskrien pa dabiskām, nepļautām...

  • Alūksnieši - otrie

    Alūksnes Pilssalā 29.jūnijā norisinājās Atzeles novada (Alūksne, Gulbene, Balvi) atklātais čempionāts pludmales volejbolā. Vīriešu grupu konkurencē...

  • Vēl viens zaudējums

    Pilssalas stadionā notika Austrumlatvijas 2.līgas čempionāta futbolā spēle starp Alūksnes un Pļaviņu komandu. Diemžēl alūksnieši nespēja realizēt...

  • 28.jūnijs – 4.jūlijs

    Auns Domas par atpūtu vai tālāku ceļojumu virmos gaisā ik mirkli. Vairāk enerģijas tiks patērēts, veicot mājas darbus. Neīstā brīdī parādītais...

  • Afiša

    28.jūnijā 20.30 Zeltiņu sporta un atpūtas parkā - pagasta pašdarbības kolektīvu koncerts „Tā smaržo vasara”. 28.jūnijā 17.30 Strautiņos pie...

  • Pirmo reizi pacels Dziesmu un Deju svētku karogus

    Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, 30.jūnijā visā Latvijā, tostarp Alūksnes un Apes novados, mastā uzvīsies īpašais ...